BROADCASTS.com

Kāda ir darbinieka un darba devēja atbildība darba aizsardzības jautājumos, strādājot attālināti. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Uldis Lībietis, uzņēmuma "Tet" eksperts par drošības jautājumiem, Gints Mālkalnietis, "Cert.lv" kiberdrošības eksperts, Ieva Andersone, advokāte "Sorainen" birojā, un Uģis Briedis, "Desktime ("Draugiem group") biznesa attīstības vadītājs. Uģis Briedis svarīgi skatīties produktivitāti, lai pārāk neiegrimst attālinātajā darbā. Pētījumi rāda, ka pēc pandēmijas ir augusi produktivitāte, jo mājās pie datora pavada ilgāku laiku. Darba var aiziet papļāpāt, aiziet pēc kafijas vai pastaigāties, mājās - sākās sapulce, esi pie datora, sapulce beidzas, arī esi pie datora, aizej pēc kafijas un atpakaļ esi pēc 30 sekundēm. "Ja pirms pandēmijas cilvēki vidēji strādāja, balstoties uz mūsu programatūras datiem, 52 minūtes produktīvi un 17 minūtes bija atpūta, tad pēc pandēmijas jau tās ir 112 minūtes produktīvi un 26 minūtes - atpūta," skaidro Uģis Briedis. "Jā, darba devējs var priecāties, nē - tas palielina izdegšanas risku. Un izdegšanas risks ir saistīts ar citām veselības problēmām. Un dienas beigās darbinieks uzraksts atlūgumu un aiziet prom, tas darba devējam nav labi." Ja darbinieks ir kļūdījies un atvēris e-pastu, kuru nevajadzēja atvērt, notiek inficēšana, tie noņemtas lielākas vai mazākas summas no konta, vai uzņēmums var vērsties pret savu darbinieku, ja tas notiek strādājot attālināt.  "Būtu jāvērtē viss apstākļu kopums, kā tas ir noticis un vai tā tiešām būtu uzskatāma tikai par darbinieka neuzmanību vai nolaidību, vai tomēr tur ir arī darba devēja atbildības puse," skaidro Ieva Andresone. "Es jau minēju, ka darba devējam pašam ir pienākums nodrošināt drošas tehnoloģijas, visus darba kārtības noteikumus un rīkojumus, tai skaitā, ja darbiniekam ietilpst darba pienākumos darbs ar lielām naudas summām, to apstiprināšanu, tad noteikti būtu jābūt apmācībām vai instrukcijām, kā tas ir jādara. Ja darbinieks to visu ir ievērojis, bet vienalga ir notikusi kaut kāda kļūda, no kā, iespējams, saprātīgi nevarēja izvairīties, tad es šaubos, vai šeit varētu piemērot darbinieka atbildību.  "No otras puses, ja var pierādīt, ka darba devējs no savas puses izdarījis visu, lai dators būtu drošs, lai būtu darbinieks apmācīts, bet darbinieks ir tiešām bijis paviršs un nolaidīgs, tad gan var runāt par darbinieku atbildību, kas var būt atbilstoši Darba likumam dažādos veidos: var būt kā viens no tādiem maigākiem paņēmieniem, disciplinārsods vai kaut kāds aizrādījums," turpina Ieva Andresone. Gints Mālkalnietis norāda, ka, strādājot no mājām svarīgi izvērtēt, kur paliek informācija, vai glabājam pie darba devēja viņa serveros, vai savā mājas datora. "Ja ir mājas datorā, vai tiek aizsargāta ar šifrēšanu pret nozagšanu, vai tiek aizsargāta no nelikumīgas piekļuves. Vai dators ir attiecīgi konfigurēts, lai arī mājas datorā nevarētu brīvi pieslēgties, izmantojot kādu mājas iekārtu, kurai ir drošības ievainojamības. Gan darba devējam, gan personai, kas strādā no mājām, jāsaprot, ka iekārtas, kas nav darba devēja izsniegtas, jāuzmana pašam un jārūpējas par drošību," atzīst Gints Mālkalnietis. "Darba devējam vajadzētu spēt nodrošināt attiecīgus autentifikācijas līdzekļus, šifrētus saziņas kanālus, pārbaudes, lai dators nebūtu pieejams no interneta arī tad, kad darbinieks ir aizgājis mājās ar darba vietas sagatavoto datoru."