BROADCASTS.com

Cik drosmes cilvēkam īsti vajag, lai viņš būtu pats un tiktu galā ar uzspiestajiem stereotipiem par sevi un, ja tādi ir, kā tos lauzt? Kā uzdot sev īstos jautājumus, lai piepildītu savus mērķus un nekļūtu par svešu ambīciju īstenotāju, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Psiholoģijas doktore, psiholoģe un psihoterapeite kognitīvi biheiviorālā psihoterapijā Diāna Zande norāda, ka stereotipi ir savā ziņā arī labi, tie noder brīžos, kad vajag ātri saprast, ko darīt. Tomēr kopumā stereotipi cilvēkiem bieži traucē. Bet, lai kaut mainītu, vajag pārskatīt iepriekšējo pieredzi, to, kā dzīvo šobrīd, kas katrā dzīves jomā ir labs, uzlabojams vai arī nederīgs. Paanalizēt arī savu vecāku pieredzi, varbūt turpinu savā dzīvē stereotipiskus priekšstatus no viņu dzīves. Un ja cilvēks ir saņēmies pārmaiņām, veikt tās maziem soļiem, pakāpeniski. Uzreiz krasi ko mainīt neizdosies. Raidījuma otrajā daļā sarunai pievienojas arī psihoterapeite Evija Ziemele. Viņa atzīst, ka ir "mazo solīšu drosme", kas ir plānotā un laba, un ir pēkšņā drosme, par kuru nedomājam, bet tie soļi, ko speram, kur ejam un kā rīkojamies, sēž mums aizmugurē, un nemaz nebaidāmies.  "Ir labi sevī ieklausīties, tam vajag laiku un telpu. Ne vienmēr tas ir vienkārši," vērtē Evija Ziemele. Speciāliste novēl atrast to sākumu, kas mums neļauj būt drosmīgiem un realizēt to, ko vēlamies. Censties pamanīt, kas traucē, bet ja neizdodas, nav arī jāuztraucas, jo nav vienkārši uzdot sev visgrūtāko jautājumu. Tas ir viegli vārdos, bet rīcībā grūti.