BROADCASTS.com

Kā pārvarēt grūtības, nezaudējot vērtību izjūtu – raugoties uz uzņēmuma nākotni? Kā panākt, lai inovācijas, viedums, spēja attīstīties un individualitāte nepazustu vajadzībā pēc atbalsta un kopības izjūtas? Par šo visu iztaujam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Klīniskā psiholoģe un supervīzore un kognitīvi biheiviorālā psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa norāda, ka ir vairāki faktori, kā pasargāt no izdegšanas sevi, ir vai nav pandēmija.  "Darba slodze ir tikai viens no faktoriem, ja tā ir absolūti neadekvāta, varam sagaidīt, ka cilvēks izdegs," norāda Marija Ābeltiņa. Kā vēl būtisku faktoru speciāliste min, ka cilvēkam ir svarīga kontroles izjūta par to, ko dara. "Ja vadītājs liek nākt uz darbu un uzrauga katru mazāko solīti, tad kontroles izjūtas pazaudēšana ļoti var ietekmēt to, kā jūtamies darbā," atzīst Marija Ābeltiņa.  Tāpat svarīga ir vērtību sakritība, godīgums, kā arī pozitīvās attiecības un pozitīvā atgriezeniskā saite pret kolēģiem un arī no vadītāja puses.  "Šo dažreiz nenovērtē. Par vērtībām, par kontroli cilvēks dažreiz piekrīt, pozitīvā attieksme liekas tāds štruntiņš. Es jau vienreiz, kad bija novērtēšana, pateicu, ka viss ir ok. Nē, te ir domātas ikdienas mazās lietas, arī pateikšanās par lietām, kas it kā obligāti ir jāizdara. Ja cilvēks to ir izdarījis, ir pacenties, ir svarīgi to verbalizēt un pateikt. Tas daudz nemaksā, bet pasargā no izdegšanas," komentē Marija Ābeltiņa. Veselības ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības daļas vecākā referente Aivija Čamane atklāj, ka ministrijā bijis vērtību projekts, kurā bijuši iesaistīti visi darbinieki un kopīgi izveidojuši Veselības ministrijas svarīgāko vērtību sarakstu, kas ir tiesiskums, mērķtiecīgums, efektivitāte, atklātums, sadarbība un pēctecība. Viņa arī piekrīt, ka svarīgi ir mazie paldies kolēģiem, lai justos novērtēti un izmantojot digitālos rīkus arī to īsteno. Marija Ābeltiņa atzīst, ka no izdegšanas var pasargāt centieni saprast savas mainīgas vajadzības, svarīgi dalīties ar līdzcilvēkiem un meklēt atbalstu un palīdzību. "Un rūpēties par savām pamata vajadzībām, nepamest sevi novārtā un būt sev labam vadītājam - parūpēties par to, ka paēdam pusdienas, ka neliekam sev strādāt nakts vidu un normāli izguļamies. It kā vienkāršas lietas, kam šobrīd bieži vien izplūdušas robežas. Šo ir jāuzrauga pašiem, lai atlicinātu laiku atpūtai, parunāšanai, pabūšanai ar citiem cilvēkiem, pat, ja tas ir virtuāli, bet ne darba kontekstā. Zinu, daudzos uzņēmumos ir "kafijas sazvanīšanās" vai "pļāpu zomm". Es ļoti atbalstu šādas iniciatīvas, tas iedod cilvēcisko dzirkstelīti, kas palīdz deg, bet neizdegt," bilst Marija Ābeltiņa. "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka darbinieki vēlētos potenciālajā darba devējā redzēt maksimāli daudz informācijas par uzņēmuma kultūru, kas būs kolēģi, kāds būs vadītājs, kas ir tās lietas, kas uzņēmumam svarīgas, ko vērtē visaugstāk. "Uzņēmumi var piestrādāt un attīstīt mājaslapas karjeras sadaļu, veidot sludinājumus interaktīvākus, kur cilvēks var iepazīties vēl plašāk ar to, kas uzņēmumā gaidāms. Vēl Aivis Brodiņš iesaka maksimāli daudz stāstīt par sevi sociālajos tīklos, kā tas ir strādāt pie mums. "Cilvēki šobrīd piesakoties, skatās, kāda būs potencioālā saderība ar uzņēmumu," atzīst Aivis Brodiņš. Atzinības un vērtību tehnoloģijas “Peero App” vēstnese Liesma Rijniece piekrīt, ka noteikti ir vērts pievērst uzmanību, vai uzņēmums runā par vērtībām, kas katram pašam ir svarīgas. "Ja ir sajūta, ka šī kultūra nebūs man atbilstoša, bet pieteikšos, jo ir laba alga, visticamāk darbinieks pats būs neapmierināts un nespēs pietiekami izpausties. Zaudētājs būs gan pats darbinieks, gan darba devējs, ja darba attiecības tiks uzsākta. Kultūras jomā vajadzētu būt ideālai saderībai," uzskata Liesma Rijniece.