BROADCASTS.com

Kā starp āmuru un laktu, tā varētu raksturot situāciju, kādā nonākuši Latvijas piensaimnieki, jo cenu pieaugumu pienam un piena produktiem, kas noteikti pārsniedz pašlaik jau tā augstos inflācijas rādītājus, nebūs pamanījis vien tas, kas pienu nepērk vispār. Ja cena produktam augsta un cilvēku pirktspēja ir tāda, kāda ir, iespēja piena pakai palikt veikala plauktā stipri palielinās. Tas būtu tas āmurs, bet vēl jau ir lakta, un par to, kas pircējam paliek neredzams, bet tiešā veidā ietekmē piena un tā produktu cenu par to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skatoties statistikas datu ailēs, var rasties priekšstats, ka runas par Latvijas piensaimniecības drīzo galu ir nepamatotas. Izslaukumi aug, iepirkuma cena arī, ko var vairāk vēlēties? Tad kāpēc ganāmpulku skaits turpina samazināties, bet piena cena veikalā palielināties? Situāciju piena lauksaimniecībā raksturo un analizē Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Ingūna Gulbe un „Food Union” grupas pārstāvis A/S „Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. Sazināmies ar visražīgākā piena govju ganāmpulka īpašnieku. Tā ir Kļaviņu ģimenes saimniecība "Ceriņi" Rūjienas pusē – šajā saimniecībā aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no katras govs ieguva 15 602 kg piena. Stāsta saimniecības īpašnieks Aldis Kļaviņš.