BROADCASTS.com

"Turpinās mēģinājumi daudz dažādos smalkos veidos apmuļķot cilvēkus un piedāvāt viņiem neesošus labumus. Viens no iemesliem krāpnieku aktivitātes pieaugumam ir Smart-ID plašais izmantojums," atzīst raidījuma Kā labāk dzīvot viesi. 2019. gadā dubultojies finanšu  krāpniecības mēģinājumu skaits internetā un ne tikai. Vairumā gadījumu krāpniekiem nekas nebūtu izdevies bez paša klienta rīcības. Iemesli ir dažādi - vienkārša neuzmanība, nezināšana vai diemžēl ļoti bieži - lētticība. Kādi ir izplatītākie finanšu krāpniecības veidi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Bankas “Citadele” Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška, “Luminor” Biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Zinica, SEB bankas digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs un “Swedbankas” Krāpšanas riska novēršanas eksperts Henrijs Romans. Shēma ir nemainīga gadu desmitiem: zvana no nepazīstamiem numuriem un uzstājīgi piedāvā investēt naudu ar milzīgu procentu atdevi. Tas notika 90. gados, tas notiek arī mūsdienās. Tā ir rafinēta krāpšana, cilvēkam iestāsta, ka naudu atgūs ar 100 vai 200 % peļņu un cilvēks ir gatavs atdot pēdējo un pat aizņemties. Vienkāršs risinājums, lai tiktu vaļā no krāpniekiem - nolieciet telefona klausuli un ir iespēja bloķēt konkrēto numuru. Ja tiešām cilvēks ir kļuvis par krāpšanas upuri, noteikti vajag ziņot policijai. Tāpat, ja pamanāt neatpazītas darbības savā bankas kontā kaut vai viena centa apmērā, noteikti bloķējiet kontu un sazinieties ar banku. Bieži krāpnieku slazdos iekrīt cilvēki, kuriem nav ar ko komunicēt. Speciālisti iesaka pajautāt bērniem, bankai vai draugiem. Svarīga ir kritiskā domāšana un komunikācija