BROADCASTS.com

Pandēmijas laiks un vēl vairāk Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem licis uzdot jautājumu par to, kā tik viegli daļa sabiedrības arī Latvijā iekrīt dezinformāciju slazdos, uzķeras uz propagandu un informatīvajām manipulācijām. Raidījumā Kā labāk dzīvot mēģinām atbildēt uz  vairākiem jautājumiem: kā nošķirt propagandu un dezinformāciju no leģitīmām vārda brīvības izpausmēm, cik esam noturīgi pret Kremļa centieniem šķelt Latvijas sabiedrību un kas var palīdzēt veidot saliedētu sabiedrību? Diskutē Rīgas Stradiņa universitātes profesors, zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē Sergejs Kruks, sertificēta mediatore, apzinātas komunikācijas trenere un profesionāle konfliktu risināšanas un miera veidošanas jomā Ilze Dzenovska un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Kā propaganda darbojas 21.gadsimtā? Sergejs Kruks skaidro, ka pēta vairākas versijas: Atbildību var novelt uz sociālajiem medijiem, kur katrs var dalīties ar informāciju. Automātiski ģenerēta informācija rada iespaidu, ka daudzi cilvēki domā  tieši tā. Tā ir neuzticība žurnālistikai un institūcijām katrā valstī, mēs turam aizdomās tradicionālos komunikatorus un meklējam patieso informāciju, kuru grib slēpt; Cilvēki ir bezatbildīgi, viegli manipulējumi, negrib pūlēties, lai atšķetinātu graudus no pelavām. Katrā versijā jāskatās, ko racionāli var darīt - mainīt cilvēku prātus, kaut ko darīt ar komunikācijas kanāliem vai palielināt uzticēšanos institūcijām un tradicionāliem medijiem.  "Mūsu problēma, es domāju, lielākoties ir tāda, ka mēs paši, profesionālie komunikatori, "pavelkamies" uz šo, ko sauc par viltus ziņām. Tad sākam meklēt tos nepareizos citātus un meklēt pierādījumus tam, kā nemaz nav. Viltus ziņu ir vienkārši izveidot, stāsti par to, kā nemaz īstenībā nav. To, kas nav, ir grūti pierādīt ar objektīviem rādītājiem. To, kas ir vari nofotografēt un parādīt ar pirkstu, ka tas tur ir," skaidro Sergejs Kruks. "Pavelkamies, steidzamies līdzi, viena, otra desmitā viltus ziņa. Jāatspēko visas, veselām komandām jāsēž un jādomā, ka to atspēkot." "Mums būtu svarīgs skats no malas ar proaktīvu rīcību, saprotot, ka process, kurā iesaistos, arī tas, ko ģenerē ziņas, kuras izgaismo notikumu, ir stāsts par to, ka mēs arī sākam konstruēt konfliktu," atzīst Ilze Dzenovska. "Dehumanizācija un ienaidnieka tēla radīšana ir garantēta recepte, lai izveidotu "mēs un viņi".  Vienlaicīgi runāt, kā mēs vienosim, saliedēsim sabiedrību, tas nav tikai intelektuāls un institucionāls process. Tas ir cilvēcisks un emocionāls process un tas ir attiecību process. Šobrīd ir jautājums par ilgtspējīgu miera veidošanas pratību Latvijā, kuras trūkumi izgaismojas šādos krīzes brīžos, kur ēnu met Ukrainas karš." Zaiga Pūce norāda, ka no vienas puses ir šobrīd paveikts mājasdarbs - ir liegta pieeja propagandas kanāliem, bet nav pienācīgi padomāts par citas informācijas pieejamību. Runājot par sabiedrības saliedētību, viņa atzīst, ka "sabiedrība nav ideāla konstanta situācija, kur visi domā vienādi un visi viens otram piekrīt". "Jānodrošina spēja komunicēt cieņpilni, spēja saprast otru cilvēku. Vēsture pierādījusi, ka akla un vēsa sekošana kādām ideoloģijām novērš cilvēciskuma saskatīšanu. Sabiedrības saliedētību nevar panākt bez empātijas, bez cilvēciskuma saskatīšanas un pieņemšanas kā tā ir vērtība. Konfliktu risināšana un spēja nemēģināt uzspiest savu viedokli, bet atrast kopīgo un lēnām nonākt pie vienojošā, ir būtisks aspekts," atzīst Zaiga Pūce. "Sajūta, ka meklējam ātrās sistēmiskās opcijas," par sabiedrības saliedētības iespējām bilst Ilze Dzenovska. "Individuālo attiecību būvēšanas uzdevums nav atcelts. Būs jāatloka piedurknes Latvijas sabiedrībai un jākāpj pakāpeniski ārā no vēlmes  ielikt vienkāršās kastītēs. Mūsu smadzenēm tas patīk, bet tas nav veids, kā sabiedrība transformējās un aug. (..) Sabiedrības audekla veidošanas procesi ir kā noaust deķi – lēni un pacietību prasa. Tas, ka vēsturnieki būs studijā, iedos informāciju, bet, ja netiksim pie emocionālā līmeņa, mēs būvēsim informatīvo regulējumu, līdz kamēr zils gar acīm un mēs nekad neizmainīsimies."