BROADCASTS.com

Kamēr pasaules uzmanība ir pievērsta SARS-CoV-2 apkarošanai, tikmēr pamatīgi sarosījušies dažādu virtuālās pasaules vīrusu izplatītāji. Uzņēmuma KPMG speciālisti apkopojuši informāciju par tehnoloģijās balstītiem krāpšanas gadījumiem, kādus paņēmienus izmanto hakeri, lai Covid-19 laikā izvilinātu no mums sensitīvus datus, arī naudu. KPMG IT un drošības virziena vadītājs Kaspars Iesalnieks raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka viens no paņēmieniem ir pikšķerēšanas kampaņas jeb daudzu e-pastu nosūtīšana daudziem cilvēkiem. Hakeri izmanto interesi par Covid-19 un sūta ziņas uz e-pastu, sms vai WhatsApp. Šīs ziņas satur kaitīgu saiti vai pielikumu. To atverot, lietotāja datoru var inficēt ar kaitīgu datni, kas nozog sensitīvu informāciju vai tālruni vai datoru bloķē, par ko prasa izpirkuma maksu, lai varētu apgūt datus. CERT.lv apkopojis informāciju, ka it kā Pasaules veselības organizācija (PVO) sūta e-pastu par to, ko ņemt vērā Covid-19 laikā. Metodes vecās, bet hakeri izmanto cilvēku interesi par Covid-19 “Vīrusi dalās divās grupās, ir tādi, kas šifrē datus, un to pamana uzreiz,” norāda Kaspars Iesalnieks. “Slēptā programmatūra ievāc datus lietotājam nezinot un tos nosūta uzbrucējam. Tie var būt personas dati, kredītkartes dati, debetkartes dati. Tas noved pie potenciāliem finansiāliem zaudējumiem.” Kaspars Iesalnieks iesaka, pirms atvērt aizdomīgu sūtījumu, pārbaudīt informāciju. Nevērt pielikumus, ja nezinām, kas ir sūtītājs. Ja e-pasts ir no PVO, būtu jāaiziet uz oficiālo mājaslapu pārliecināties par informācijas patiesumu. Tāpat jāizvērtē, vai e-pasta adrese atbilst sūtījuma kontekstam. Bet tas ne vienmēr strādā. Otrs veids, ko izmanto krāpnieki šobrīd, ir viltus vietnes, kur it kā pārdod produktus saistītus ar Covid-19, maskas vai kādas brīnumlīdzekļus. Iepērkoties šajā vietne, līdzekļus iegūst krāpnieks. Dažu nedēļu laikā pasaulē rādās 15 000 šādas vietnes. Tie nav tikai interneta veikali, arī kādas labdarības kampaņas, iespēja pieteikties pabalstam. Dažādi piedāvājumi. Trešais - mobilās aplikācijas, kas parāda Covid-19 izplatību pasaulē. To lejuplādējot var datoru vai tālruni šifrēt, datus dara nepieejamus, ievāc sensitīvu informāciju par cilvēku.