BROADCASTS.com

Latvijā ir veikti pētījumi mikrobioma un diabēta saistības jomā. Kādi galvenie rezultāti, ko tie nozīmē pacientiem un kā ietekmēs ārstēšanu nākotnē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu stāsta un arī iedzīvotājus tajā iesaistīties aicina Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Cilvēka ģenētikas un molekulārās medicīnas zinātniskās grupas vadītājs, Latvijas Mikrobioma projekta vadītājs profesors bioloģijas doktors Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, Latvijas Mikrobioma projekta koordinatore bioloģijas doktore Ilze Elbere un uztura speciālists "Anti-Aging Institute" pārstāvis Ansis Zauers. Ilze Elbere ir gandarīta par cilvēku atsaucību un iesaistīšanos, kā arī mudina vēl pievienoties. Pētījumam jau pieteikušies vairāk nekā 600 iedzīvotāju, kā arī nodevuši nepieciešamos paraugus. Ir uzsākta pirmā datu analīze. Tā kā pētījums turpinās, mērķis ir iesaistīt 1000 Latvijas iedzīvotāju, jo tad varētu veikt padziļinātu analīzi. "Tā būtu ne tikai informācijas ievākšana. Cilvēkiem lūdz aizpildīt arī trīs dienu uztura dienasgrāmatu, kas ļauj analizēt uztura paradumus, kam ir liela nozīme mikrobioma veidošanā. Tāpat lūdz aizpildīt virkni citu anketu par veselības stāvokli, medikamentiem, ko lieto, un citiem ieradumiem," skaidro Ilze Elbere. "kad būs sasniegts 1000 respondentu, būs interesanti skatīties populāciju kopumā, gan mēģināt dalīt pa veselības stāvokļa grupām, vecuma grupām un skatīties papildus likumsakarības." Pieteikties projektam var internetā. Tā kā šis ir sabiedriskās zinātnes projekts, pētījuma dalībniekus lūdz veikt 30 eiro lielu līdzmaksājumu, kas sedz kurjera pakalpojumus, lai bioloģiskos paraugus nogādātu pētniekiem. Jānis Kloviņš norāda, ka Latvijas mikrobioma projektā nav tiešs uzsvars uz diabētu, tāpēc iesaistīties var jebkurš cilvēks. Ir nepieciešama tieši daudzveidība. Diabētu pēta vairāk nekā 10 gadus un tas ir lielākais pētījumu objekts, bet ne vienīgais. Bet diabēts ir viena no slimībām, kas rodas zarnu disbalansa rezultātā.  Jānis Kloviņš skaidro, ka izveidotā platforma nav īslaicīga, kur cilvēks iesniedz nepieciešamos paraugus, saņem atbildes un ar to arī viss beidzas.  "Cilvēki, kas paliek iesaistīti projektā, ir tik daudzdimensionāla informācija, ko iegūstam, ka mūsu plānos ir gatavot nākamos ziņojumus par citām lietām," norāda Jānis Kloviņš.  Par pētījumu esam stāstījuši raidījumā Kā labāk dzīvot jau iepriekš, mudinot cilvēkus iesaistīties un noskaidrot atbildes par savu veselību.