BROADCASTS.com

Dati ir nepielūdzami – ar migrēnas lēkmēm regulāri saskaras vairāk nekā 200000 Latvijas iedzīvotāju.  Tas nozīmē, ka apmēram katrs desmitais valsts iedzīvotājs bieži cieš teju nepanesamas sāpes un kā vienas no sekām šīm sāpēm ir zaudētas darba spējas. Kā sadzīvot ar migrēnu un vienlacīgi arī to ārstēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune atzīst, ka joprojām ir daudz mītu par migrēnu, kas ir smadzeņu slimība. Migrēna cikliski atkārtojas, kādam tas divas reizes gadā, kāda reizi mēnesī, kādam - reizi nedēļā un pat biežāk. Kopā saskaitot laiku, ko cilvēks pavada migrēnas lēkmēs, tie ir gadi. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja un migrēnas paciente Līga Alberliņa atzīst, kad beidzot diagnoze ir uzstādīta, piemeklējot pareizus medikamentus, laicīgi un atbilstoši ārstējot, ir iespējams sadzīvot ar migrēnas lēkmēm. "Arī pati esmu spilgts piemērs migrēnas lēkmju izpausmēm, pašai vidēji divas reizes nedēļā ir migrēnas lēkmes, pusi no nedēļas dzīvoju normālā ritmā, otru - kā nu sanāk. Te izveidojas apburtais loks, jo no migrēnas cieš arī cilvēki darbspējīgā vecumā un darbā ir ļoti dažādas situācijas. Ir nesapratne no priekšniecības puses, pacienti baidās teikt, nezina, vai sapratīs. Tāpēc cenšas izglītot un informēt," bilst Līga Alberliņa. Dati liecina, ka pasaulē vidēji 10-15 % cilvēku slimo ar migrēnu. Par Latviju konkrētu datu nav, ārste atzīst, ka tie varētu būt ap 350000 pacientu, darbspējīgā vecumā tie ir apmēram 180000 cilvēku. "Migrēna var ietekmēt pat profesijas izvēli, kad bērnam skolas vecumā sākas migrēnas lēkmes. Tā var uznākt eksāmenu laikā un līdz ar to rezultāti ir sliktāki, viņš var baidīties izvēlēties profesiju, kur ir spriedze. Ir pat profesijas, kur nepieņem migrēnas slimniekus. Profesiju izvēlē, izglītības ieguvē var būt ierobežojumi, arī varbūt uz augstāku amatu pacients nepretendēs, zinot, ka tas var saasināt migrēnu. Arī slimība var būt tā, kas ierobežo," atzīst Linda Zvaune. 50% procentu pacienti nevēršas pēc palīdzības. Latvijā migrēnas pacienti varētu būt diezgan neatpazīti. Līga Alberliņa norāda, ka svarīga ir pienācīga ārstēšana, lai izvairītos no blakusfaktoriem. "Pie migrēnas ir daudz blakus efektu, kuri bieži norada vēl lielāku kaitējumu, nekā pati lēkme. Cilvēkam ir trauksme, satraukums par to, kas notiks, ka neaizies uz darbu, kas notiks, ja neizdarīs darbu laikā. Nākamais, kas pievienojas, ir bezmiegs, tā var cilvēks iedzīvoties depresijā. Tādēļ ļoti svarīgi sadzirdēt un iekļaut šo diagnozi kompensējamo medikamentu sarakstā, jo medikamenti dārgi. Tā ir vēl viena lieta, kāpēc cilvēki izvēlas parastos pretsāpju medikamentus, jo tie ir daudz lētāki, bet nodara lielāku kaitējumu pārējiem orgāniem," skaidro Līga Alberliņa.