BROADCASTS.com

Ar holesterīnu nav nekādi joki. Par ko liecina zema blīvuma holesterīna rādītāju izmaiņas un kas notiek, ja nekas netiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Jautāta, kas varētu veicināt cilvēka veselības uzlabošanos, runājot par riskiem, kas saistīti ar holesterīna rādītāju izmaiņām, Alise Nicmane-Aišpure atgādina jau zināmas lietas, kas saistīti ar dzīves veida ieteikumiem - par kustībām, uzturu, pietiekamu miegu un arī stresa menedžmentu, kas var radīt ar hormonālas izmaiņas. "Tie ir tādi pamata ieteikumi, ar kuriem noteikti sākt. Ja pacientam pusgada laikā izdodas šos ieteikumus savā dzīvē ieviest un ievērot, un, kontrolējot holesterīnu atkārtoti pēc sešiem mēnešiem, redz, ka efekts ir pietiekošs, cilvēks var turpināt ieviestos paradumus uzturēt," atzīst Alise Nicmane-Aišpure. Tajā pašā laikā viņa piekrīt, ka nav vienkārši šādas pārmaiņas ieviest un uzturēt ikdienā. "Varbūt kādam ir grūtāk atmest smēķēšanu, bet vieglāk sākt sportot un izvēlēties citus produktus ikdienā. Kādam varbūt ir daudz sarežģītāk pietiekoši gulēt, bet viņš var vieglāk atmest smēķēšanu un atsākt kustību apjomu," norāda Alise Nicmane-Aišpure. Ārste min, ka pacientiek iesaka vienkāršas lietas - izkāpt vienu pieturu ātrāk ārā un aiziet līdz darbam kājām, vai, ja uz darbu parasti steidzas, tad vismaz atpakaļceļā izkāp kādu pieturu ātrāk un noiet ar kājām šo gabalu.  "Ir cilvēki, kuri ļoti motivēti un ļoti ātri viņiem izdodas, un arī atkarībā no ģimenes. Jo ģimene ir līdzestīgāka, jo visa ģimene vairāk iesaistās tajā, ka uzturs tiek mainīts, jo vienkāršāk. Ja, piemēram, es savās mājās teikšu, ka gribētu ēst zivis divreiz nedēļā, bet manā mājā neviens zivis neēd, negrib ēst un vaiksta degunu, visticamāk, būs grūtāk. Vai, ja mans partneris regulāri smēķē un mēs smēķējam kopā, un alkohols mūsu mājās ir diezgan lielā daudzumā regulāri, un es izlemju, ka gribu to mainīt, bet mans dzīvesbiedre varbūt nav tik līdzestīgs un bieži vien mani paaicina, lai tomēr atjaunoju vecos paradumus, noteikti noturēties pretī ir sarežģītāk. Tas ļoti atkarīgs no vides, kurā mēs esam, no mājām, no ģimenes." Ja cilvēkam ir izmaiņas holesterīna līmeni, parasti viņi turpina sekot tām un arī cenšas vismaz daļēji ievērot dzīves veida nosacījumus, pirms sākt lietot medikamentus. Vairāk par savu holesterīna līmeni aizdomājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Nav gluži, ka par holesterīna līmeni interesētos jaunieši.