Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs. Sākusies kampaņa "Lēta skaistuma upuris"

Published: April 20, 2023, 7:07 a.m.

Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs… Kā nepakļaut sevi riskam un izvairīties no tā, ka cerētā rezultāta nav, bet ir radušās jaunas problēmas, kuru atrisināšana var izmaksāt vēl dārgāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis un iedvesmotāja Inesa Vebere, kura ir saskārusies arī ar negatīvo pieredzi, izmantojot skaistumprocedūras. "Pēdējā pusgada, gada laikā redzam, ka starp nozīmīgiem estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi parādījušās viltus klīnikas, kurām ārstniecības iestādes statusa, kurām ir skaisti nosaukumi, ir masīva reklāma, ir milzīgi daudz lētu piedāvājumu, kas it kā padara šos pakalpojumus pieejamus tiem, kas varbūt nevar atļauties daudz ko no tā. Redzam, ka šis process notiek pacientiem ne visai draudzīgā veidā. Šajās viltus klīnikās, kurām ārstniecības iestādes statusa, nestrādā ārstniecības personas. Labākajā gadījumā, ja runa ir par ārstniecības personu, tas ir kosmētiķis. Tur tikpat kā nav ārstu, nav nekādu kvalitātes standartu," situāciju raksturo Māris Rēvalds. "Tur tiek lietotas iekārtas, kas uzradušās kaut kādā dīvainā veidā, visticamāk, nelegāli atvestas no Ķīnas, kuras netiek pārbaudītās. Starp tām ir augstas enerģijas iekārtās kā medicīniskie lāzeri, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, ultraskaņas iekārtas. Šāda veida tehnoloģijas tiek ieviestas dažādās sporta studijās. Ja līdz šīm redzējām īstas iekārtas ar īstiem profesionāļiem, tagad ir parādījies jaunais "trends" un cilvēki, kas strādā šajās iestādēs, kā izrādās, bieži pašu īpašnieku kabatas akadēmiju apmācīti." Māris Rēvalds norāda, ka mediķus satrauc rezultāts. Labākais, ja nav efekta, jo viltotās iekārtas bieži ir neefektīvas. Ja darbojas, tad sākas bēdu ieleja, tās netiek pārbaudītas un kalibrētas, darbojas ar nesaprotamiem parametriem, tad var nodarīt kaitējumu pacientiem. Var rasties apdedzinājumi, izmainīt ādas pigmentāciju, līdz pat rētām. Viņš aicina pārbaudīt Veselības inspekcijas mājaslapā, vai ārstniecības iestāde ir īsta. Pieredzē dalās Inesa Vebere, iesakot dažādas skaitumopšanas procedūras, viņa ar to arī pelna iztiku. "Kad sāku darboties sociālajos tīklos, man sāka piedāvāt visādus bartera variantus, to saucamo kaktiņu kantoru, kuri gribēja sevi reklamēt un pastāstīt. E kā iesācējs - kāpēc gan nepamēģināt, ja par brīvu dot, es varu izstāstīt. Loģiski, es uz sevis kā izmēģinājumu trusītis izmēģināju visdažādākās procedūras, aparātu tehnoloģijas, esmu saskarusies gan ar pozitīvo, gan negatīvi. Ir bijis tā, ka izeju veselu kursu, saprotu, ka tas aparāts nekam neder, bet man viņš ir jāreklamē. Bet es negribu mānīt savus skatītājus, saku, apmaksāšu to kursu, bet es par viņu negribu neko stāstīt, jo aparāts pilnīgi nekam neder. Arī tā ir bijis," stāsta Inesa Vebere. "Es kā lietotājs, kā patērētājs sapratu, ka nepareizi ir tas, ka Latvijā drīkst injicēt jebkurš, pat kosmetologs bez medicīniskās izglītības. Tas jādara mediķim. Kaut vai mezoterapija. Kad pirmo reizi to izdarīju, man visa seja bija papulās trīs nedēļas. Kad jautāju kosmetologam, kas ar mani notiek, viņa teica, iespējams, alerģija. Kā es strādāšu? Es trīs nedēļas staigāju ar papulām un viņa nezināja, kā dabūt ārā. Kas viņai deva tiesības ņemt adatu rokā un taisīt šādu injekciju? Es nevarēju nekur sūdzēties. Viņai ir tiesības to radīt, viņa ir kosmetologs."