BROADCASTS.com

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu. "Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas. Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzīgs atkārtot, varbūt ir vajadzīga jauna sistēma. Kāpēc, piemēram, veikals sūta savus atlaižu kuponus uz uz e-pastiem, telefonu. Šim atgādinājumam varbūt jābūt arī tādā veidā organizētām, jā, sievietei šodien nav laika aiziet, bet viņai atnāk vēlreiz atgādinājums, ka es to neesmu izdarījusi. Vai arī tajā sistēmā iekrīt, ka joprojām veselu gadu sarkanā gaismiņa mirgo, ka šī pacienti nav aizgājusi uztaisīt mamogrāfiju. Viena lieta ir, protams, šī pacientu pašu atbildība, bet, ja būs šīs rūpes par pacientiem, jo mēs vairāk atgādināsim, tā būs vienlīdzības zīme pacientu atsaucībai uz skrīningu, un arī šie rezultāti būs labāki.  Līdzīgi Aija Geriņa-Bērziņa min arī par "dzelteno koridoru", ka pietrūkst pārvaldības. "Trešā lieta ir arī kapacitāte. Par to, ko mēs sākām celt trauksmi jau agrāk, bet tas aizvien vairāk aktualizējas. Nepietiek jau tikai šiem aparātiem, nav cilvēkresursu, to trūkst arvien vairāk, nav speciālistu tik daudz, cik varētu apskatīt pacientus," norāda Aija Geriņa-Bērziņa. "Mēs arī šo "dzelteno koridoru" novirzām uz universitātes slimnīcām, viņas ir pārslogotas ar esošajiem pacientiem, viņas arī nevar paņemt tik daudz šos izmeklējumus, kas ir jaunie pacienti. (..) Nav pieejams nevis tāpēc, ka dakteris negribētu, bet tāpēc, ka šī te kapacitāte ir tik, cik ir. Mēs varam izdarīt tik, cik mēs varam, jo lielākā daļa mediķi, mēs jau strādājam ar pārslodzi. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ir ārste ginekoloģe un 14. Saeimā vada Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu. Viņas vadībā pirms pieciem gadiem tika izstrādāts pilotprojekts, lai palielinātu valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu aptveri. Saeimas Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas vadītāju uzklausām ierakstā.