BROADCASTS.com

Tie, kas ir saņēmuši rēķinus par siltā ūdens uzsildīšanu, jau apmēram var nojaust, cik būs jāmaksā par šajā rudens - ziemas sezonā mājoklī par siltumu. Un ar visu valsts atbalstu tā nebūs maza summa. Vai mēs pašu spēkiem un bez papildus ieguldījumiem varam samazināt naudas tēriņus par siltumu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un analizē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle skaidro, kā pieteikties un kam pienākas pabalsts par malkas iegādi. Mārtiņš Auders norāda, ka pirms alokatoru (siltummaksas sadalītājus, ko daudzdzīvokļu ēkā dzīvokļos uzstāda uz sildķermeņiem (radiatoriem)) ir jāveic izvērtējums. Ja tas ir pozitīvs, ka tas atmaksājas, tos jāuzstāda. Par to, jālemj dzīvokļu īpašniekiem.  Kā ietaupīt siltumu? Andra Blumberga norāda, ka atkarīgs no tā, kādā mājā cilvēks dzīvo - tas ir primāri. "Ja tā ir privātmāja, tā ir viena situācija, ja siltināta daudzdzīvokļu māja, tā ir cita situācija, nesiltināta daudzdzīvokļu māja ir vēl pavisam cita situācija," norāda Andra Blumberga. "Citiem vārdiem, cilvēks, kas dzīvo privātmājā, var pats pieņemt lēmumus, ko darīt, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu. Siltums tiek tērēts primāri divām lietām - karstajam ūdenim un apkurei. Mēs varam neiet vannā, iet duša, iet mazāk vannā, ja ļoti patīk to darīt. Varbūt izvērtēt - dušā arī iet mazāk. Pieskatīt, lai bērni slēdz ārā krānu, kad tīra zobus.  Privātmāja ar apkuri var darīt salīdzinoši daudz - pats var lemt par siltināšanu, var lemt neapdzīvot daļu mājas, pazemināt temperatūru, braucot uz darbu, samazināt temperatūru, braucot atpakaļ, pieslēgt. To var darīt attālināti." "Daudzdzīvokļu mājās tas ir kā slazds. Ja paveicas un cilvēks dzīvo mājā, kur iedzīvotāji sarunājās un spēj vienoties, ko kopā darīt, tad arī alokatori ir ārkārtas risinājums," turpina Andra Blumberga. "Kāpņu telpa kurā, dzīvo vairākas pensionāru ģimenes. Krīzes brīdī, es pat varbūt sarunātu, ka uz pāris mēnešiem ievācos pie kaimiņa un atslēdzu apkuri. Tik radikāli. Mājas, kur cilvēki nespēj vienoties, tur īsti risinājuma nav. Primāri, ja māja nav siltināta, ir pavisam traki. Tad iespējas nav gandrīz nekādas. Tad māja ir kā spainis ar caurumiem. Visas malas ir ar caurumiem, mēs gāžam iekšā ūdeni un tas gāžas ārā pa caurumiem. Mēs neko izdarīt, mēs tikai skatāmies."   Vēdināšana un gaisa apmaiņa ir nepieciešama, bet cilvēki arī norāda, ka bieži ir pārāk silts daudzdzīvokļu mājās, pat virs 24 grādiem. Šādos gadījumos jāvēršas pie pārvaldnieka, lai samazina temperatūru. Viens grāds - tie ir 5- 8% enerģijas patēriņa. Andra Blumberga norāda, ka atvērts logs, lai būtu vēsāk, ne tikai lai izvēdinātu, ir vēl viens caurums spainī un cilvēki par to maksā.