BROADCASTS.com

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) organizēja izglītojošu kampaņu, lai vairotu jauniešu izpratni par finanšu noziegumiem, mācītu tos atpazīt un nekļūt par noziedznieku upuriem. Kāpēc krāpnieki uzrunā tieši jauniešus un kāda ir citu sabiedrības grupu finanšu pratība un zināšanas, lai nekļūtu par finanšu krāpnieku upuriem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces vietnieks Toms Platacis skaidro, ka 2021.gada beigās FID veiktā aptauja liecina, ka vecuma grupā virs 35 gadiem cilvēki 66% aptaujāto saprata naudas atmazgāšanas, korupcijas un citu noziedzīgo nodarījumu sekas, savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem tikai 41% saprata šīs sekas. Pētījums liecina: katrs trešais visās vecuma grupās norādījis, ka nodokli var nesamaksāt. Mazāka korupcija, piemēram, lai bērns iegūtu vietu bērnudārzā, katram ceturtajam nešķiet noziegums. Pietiekami toleranta ir arī attieksme pret bezakcīzes benzīna un cigarešu iegādi. Jaunieši vieglas naudas tīkojumos uzķeras  uz krāpnieku piedāvājumiem. Tāpēc arī organizēta izglītojoša kampaņa tieši jauniešiem. Ierakstā uzklausām ārstu-psihoterapeitu Jāni Vītiņu, viņš vērtē, kāpēc tieši jaunieši ir arī daudz pakļauti krāpnieku ietekmei. "Kāpēc viņi nepasargā sevi? Pirmais kritērijs ir viņu kognitīvās spējas jeb spēja noorientēties situācijā. Vecākiem cilvēkiem tā var būt traucēta sakarā ar dzīves situāciju, varbūt smadzeņu darbības izmaiņām, bet jauniešiem tas ir pieredzes trūkums," skaidro Jānis Vītiņš. "Jaunietis ir vairāk orientēts redzēt ideālo un arī jāskatās, kādā vidē jaunietis ir audzis. Ja viņš ir audzis vidē, kur visu laiku jācīnās ar citiem, kuri mēģina viņu apdraudēt, viņš pieņems, ka nevar uzticēties piedāvājumam. Ja jaunietis ir audzis pietiemami labvēlīgā ģimenē, viņa pirmā prognoze būs, ka nav krāpniecība, bet šis ir jauns veids, par kuru vecāki vēl nezina, kā viņam ātri iegūt naudu un kārotu neatkarību no vecākiem." Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas lektors, Aprites ekonomijas programmas direktors Edgars Čerkovskis mudina atcerēties, ka nevar ieguldīt tā, ka no maziem līdzekļiem momentāli un arī ilgtermiņā uztaisītu milzumlielu kapitālu. Tas vienkārši nav iespējams. "Ja jums piedāvā lielu naudu ar milzīgiem procentiem, 99% tā būs krāpniecība. Nav vieglu risinājumu mūsdienās un izskatās, ka tuvākajā laikā arī nebūs. Nevajadzētu tam uzticēties," bilst Edgars Čerkovskis. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Reinis Jansons norāda, ka pirmais ieteikums ikvienam, lai nekļūtu par krāpniecības upuri, ir pārbaudīt. "Visbiežāk cilvēki sastopas ar telefonkrāpniekiem. Pirmais ieteikums, ja kāds zvana un kaut ko piedāvā ļoti pievilcīgu un vilinošu, kritiski izvērtēt, vai tas ir īsts. Varbūt uzreiz nepiekrist nekam, palūgt kontaktus, lai var izpētīt, kas tas ir. Krāpniekiem šādu iespēju nebūs," norāda Reinis Jansons. "Naudas mūļu sakarā sevišķi jauniešiem kritiski izvērtēt, ka nav vieglas naudas. Šādi piedāvājumi jāuztver kritiski, kurš tad un par ko man maksā."