Izpratne par augu veselību: kaitīgo organismu nodarīto postu redzam pēc gadiem

Published: Aug. 1, 2023, 7:07 a.m.

Dažas valstis ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no ceļojuma no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku. Kāpēc tā un cik svarīga ir izpratne par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Kampaņa "Augu veselība - dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību - kas tā ir kā tā var ietekmēt mūsu dzīvi. Pirmām kārtām, izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudītus. Slimības, ko var ievest, ir postošas un dažkārt Latvijā un arī Eiropas Savienībā nemaz nav sastopamas.  "Ja runājam par augu veselību, vajag saprast, ka tās nav tikai vaboles vai kukaiņi, tās ir arī sēnes, baktērijas, nemetodes - niecīgas, sīkas radībiņas, kas var nodarīt lielu postu augiem," skaidro Gunita Šķupele. "Parasti šie kaitīgie organismi nav redzami. Pēc kāda laika iedzīvojas, pēc gadiem 5-7 vai vairāk redzam postu." "Augu veselība ir svarīga ne tikai pašiem augiem, bet arī cilvēkiem, jo mēs augus ēdam, augi ir tas, ko mēs elpojam, 80% skābekli ražo augi. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un jārūpējas par augu veselību. It sevišķi par tādiem organiskiem, ko speciālisti sauc par karantīnas organismiem, tie ir organismi, kas valstī nav, var nodarīt lielu postu ekonomikai, augiem, parkiem. Ar parastām metodēm, kā ar augu aizsardzības līdzekļiem ar viņiem nevar cīnīties. Tāpēc augu aizsardzības dienesta inspektori pievērš uzmanību, lai būtu droši, ka pie mums šādu organismu nav, mums būs ko ēst arī nākotnē un arī bioloģiskā daudzveidība saglabāsies," turpina Gunita Šķupele.