BROADCASTS.com

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā daudz diskutēts par to, kādi latviešu valodas vārdi iederas vai tieši otrādi neiederas iekļaujošās komunikācijas principos. Tam pieskaramies arī mēs februāra latviešu valodas stundā, kurā, kā ierasts, komentārus sniedz valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Lielu vētru sociālajos tīklos sacēla ziņa: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izskatīja ierosinājumu apkopot iekļaujošās komunikācijas principam atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām. Eksperti secināja, ka oficiāls apkopojums netiek plānots, bet norādīja uz vispārīgajiem principiem šādu nosaukumu veidošanā. Latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, tāpēc tādi vārdi kā, piemēram, “nēģeris”, “krievs”, “aziāts” uzskatāmi par tikpat neitrāliem kā, piemēram, “latvietis” un “rīdzinieks”, secinājuši valodnieki. "Palieku pie tā un esmu teikusi, ka tie, kas to izvilka un pasniedza kā Latviešu valodas komisijas lēmumu, alka pēc zināmas sensacionalitātes. Tas ir izvilkums no 2020. gada Latviešu valodas ekspertu komisijas protokola izvilkums," skaidro Dite Liepa "Es vēl joprojām varu pateikt, ja mēs skatāmies vārdnīcā, varat atvērt tezaurs.lv un apskatīties, kas ir rakstīts pie vārda nēģeris, kas ir rakstīts pie vārda žīds, kas ir rakstīts pie vārda čigāns. Ja jūs man tagad jautājiet, kādi ir latviešu valodā leksikas dotumi, leksiskais skaidrojums, tur nav šī negatīvā, kas būtu iekodēts pašā vārdā," turpina Dite Liepa. Valodniece norāda, ka citāts ir izrauts no konteksta. "Tā nav pirmā reize, kad par to jautā. Atceros, ka piedalījos Latvijas Radio diskusijā pirms dažiem gadiem, kad man jautāja, ko mēs darīsim ar tautasdziesmām, ko darīsim ar Rūdolfu Blaumani, ko darīsim ar bērnības grāmatu "Ieviņa Āfrikā", kur bija puisītis Gabo un Mbago, kur Ieviņa saka, cik tu esi melns, ja tevi nomazgātu, vai tu nekļūtu baltāks.No mūsdienu viedokļa to vairs  absolūti nevarat pieņem kā normālu, kā to pieņēma padomju laikā padomju bērni padomju literatūrā," komentē Dite Liepa. "Protams, vienmēr jāmeklē konteksts, situācija. (..) Mūsdienās mēs labi zinām, ka viens otru par nēģeriem sauc paši melnādainie. Tā viņi drīkstot saukt. Tur ir dziļa vēsture, kāpēc baltais tā nedrīkst saukt, kāpēc ir tas noniecinājums," atzīst valodniece. "Es protams, piekrītu, ka es nevienam apzināti šo vārdu neteikšu un meklēšu aizstājēju. Tajā pašā laikā, lai tas nenonicinātu cilvēku. Vienmēr mēs skatāmies kontekstu, vai tas ir nicināšanas vai pazemojošais konteksts. Tā cilvēkam teikt nevajag, ja tas viņu pazemo. Vēsturiskais skaidrojums ir pilnīgi neitrāls, es neko sliktu neredzu. Nav tā, ka kāds vārds ir apzināti ļauns vai slikts, no konteksta piedodam klāt negatīvo vai nicinoši. Andrejs Veisbergs norāda, ka sliktais vārds ir "nigers", ko ļoti reti lieto Latvijā. "Nēģeris un nigers pat nav vienas saknes vārdi. Mēs nevar sākt skaust vienas saknes vārdus, kur kaut kas ir ar "negro" vai Nigēriju. "Nigers" ir aizguvums no angļu valodas. Tas ir nievājošs vārds nēģerim," skaidro Andrejs Veisbergs. "Domāju, ka tas netiek šķirts sabiedrībā. Fonētiskā līdzība visticamāk... Es arī nešaubos, ka šīs sarunas, noklausoties pirmo teikumu, var pateikt, teica, ka drīkst," vērtē Dite Liepa. Viedokli par šo Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu Andrejs Veisbergs izteica arī raidījumā Krustpunktā.