BROADCASTS.com

Ja tirgū kāds negodprātīgs tirgotājs, blēdoties ar svariem, jums izkrāps pārdesmit centus vai sliktākajā gadījumā dažus eiro, tad internetā, trāpoties krāpnieku nagos, mēs varam pazaudēt visus savus iekrājumus bankā. Par drošu iepirkšanos internetā un izplatītākajiem krāpšanas gadījumiem virtuālajā pasaulē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tā kā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas aktīvi izmanto iespēju iepirkties internetā un norēķināties ar maksājumu karti, Finanšu nozares asociācija šobrīd īsteno kampaņu #viedpircējs, lai izglītotu pircējus par drošību. Kampaņas eksperts, bankas "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs Viktors Saulītis aicina visus rīkoties digitāli, bet biežāk padomāt par to, kur iepērkas un kā iepirkšanās paradumus veidot drošus. Noteikti jāizvērtē katrs interneta veikals, būtiski saprast, kurā vietā savas kartes datus izmanto. Tirdzniecības vietās bezkontaktu norēķini ir daudz drošāki nekā maksājums, ievadot PIN kodu. Karšu datus nevajag vadīt ikvienā aplikācijā, bet izvērtēt, vai esam gatavi uzticēt savus datus vai naudas līdzekļus konkrētam tirgotājam. CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns atgādina, ka interneta veikalā svarīgi pievērst uzmanību komentāriem un atsaucēm, kaut arī tos var viltot. Savukārt lietotņu veikalos pārbaudīt lietotnes publicētāja informāciju. Ja pakalpojumu sniedzējs ir atklāts, ir pieejams e-pasts, tālruņa numuri, kur iespējams sazināties. Tas arī var būt viens no indikatoriem, ka tirgotājs ir patiess. Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs, SEB bankas Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs norāda, ka lietotņu viltošana nav izplatīta prakse, bet mājaslapu viltot ir ļoti vienkārši. Ja par kādu lietotni ir bažas, nevajag izmantot kontaktus, kas izmantoti taja norādīti. Speciālisti aicina iegaumēt īstās mājas lapas domēna vārdu, kā to raksta precīzi, jo tas ir viens no rādītājiem, kas nodod viltojumu. Svarīgi noskaidrot vietni, kurai esat pieslēdzies, nevis ņemt vērā tikai lapas izskatu. Runājot par pēdējā laika krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar "Swedbank", speciālisti atgādina, ka bankas pārstāvji paši nekad nezvanīs un neprasīs autentifikācijas datus, ja klients zvana uz banku, tad tikai banka prasa autentifikācijas datus, lai pārliecinātos, kas zvana. Ja cilvēkam šķiet, ka bankas vārdā zvana krāpnieki, noteikti uzreiz ir jāaslēdz zvans un vajdazētu sazināties ar banku pašam. Barbora.lv valdes locekle un vadītāja Sanita Bērziņa un „Rimi Latvia” Klientu risinājumu IT daļas vadītājs Pēteris Pižovs stāsta, vai saskārušies ar krāpniekiem laikā, kad cilvēki aktīvi iepērkas internetā.   Steidzamība piederas pie stāsta