BROADCASTS.com

Aktualizējot darba drošības jautājumus, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir uzsākta kampaņa par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kādām profesijām kampaņas laikā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, kā arī, kādi ir biežākie pārkāpumi darba vietās, kas var novest pie iepriekš minēto slimību diagnozēm, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu stāsta un rūpēties par savu veselību darba vietā mudina Valsts Darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Balsta kustību slimības ir liela problēma, sabojātas rokas un muguras ir pirmā lielākā slimību grupa Eiropā "Cilvēku, kuriem kaut kas sāp, vai tās būtu plaukstas locītavas, vai elkoņi, vai pleci vai mugura, ir ļoti daudz," norāda Ivars Vanadziņš Dažādos pētījumos uz jautājumu, vai kaut kas ir sāpējis trīs dienas pēc kārtas, apstiprinoši atbildējuši daudzi, arī jauni cilvēki. Aptuveni trešā daļa. No šiem cilvēkiem rodas arodslimnieki, pacienti, kurus savās praksēs redz mikroķirurgi, kas operē karpālā kanāla sindromu, vai algologi, vai neirologi. "Eiropā šī ir problēma numur viens," bilst Ivars Vanadziņš. Vidējais arodslimnieka vecums Latvijā ir 52-53 gadi. Tas nozīmē, ka šim cilvēkam vēl ir pilnvērtīgi jādzīvo 20 -30 gadi ar sāpošu muguru vai rokām. "Šīs slimības nenogalina, bet būtiski sabojā dzīves kvalitāti un rada arī lielas izmaksas pašiem cilvēkiem," norāda Ivars Vanadziņš. Obligātās veselības pārbaudes ne vienmēr ir risinājums, jo cilvēki mēdz slēpt savu kaiti. "Pirmām kārtām, nesaka vīrieši. To rāda arī dati, nelaimes gadījumos vairāk cieš vīrieši, savukārt arodsaslimšanas vairāk apstiprinātas sievietēm. Tas nozīmē, ka sievietes vairāk rūpējas par savu veselību, viņas vairāk apmeklē ārstus, speciālistus, interesējas, dara kaut ko veselības veicināšanai. Vīrieši, viņiem jārūpējas par ģimeni, es varu paciesties. Jāsāk rūpēties jau savlaicīgi, lai nebūtu lielais slogs uz ķermeni un nepaliktu vēl sliktāk. Nesaka arī tāpēc, ka var gadīties, ja arodslimību ārsts konstatē kādus veselības traucējumus, cilvēks vairs nevarēs veikt šo darbu un nevarēs strādāt konkrētā darba vietā, viņam būs jāiet prom no darba. Baidās zaudēt darbu. Citas problēmas vēl nāk klāt," analizē Inese Sūna.