BROADCASTS.com

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kārtībā, es atkal varēšu sākt lietot. Tie ir lieli maldi, informācijas trūkums. Slimība tikai un vienīgi progresē. Viņa nav izārstējama, bet ir labi ārstējama," skaidro Ilze Maksima. Orests norāda, ka sadraudzības 12 soļu programma ir kā ieteikums.  "Mēs smejamies, ka tas nav obligāti ir līdzīgi, kā ar izpletni: kad lec ārā no lidmašīnas ar izpletni, nav jau obligāti viņu atvērt, ir ieteikts paraut šo šņorīti, tātad lietot šo programmu. Ir cilvēki, kas gadiem nāk uz AA, viņi jūtas komfortabli, viņi programmu nelieto. Viņi nedzer, vērtē, vai viņš ir skaidrā, vai dzīvo "sausā", tas ir viņa ziņā," atzīst Orests. Viņš arī norāda, ka cilvēki maākās pilsētās kautrējas pievienoties AA sadraudzībai, jo kā es iešu uz Anonīmo alkoholiķu sapulci, mani taču visi kaimiņi pazīst. Tā var būt lielākā problēma. "Kad tas dibens ir sasniegts, cilvēks ir gatavs darīt jebko, tas ir īstais brīdis, kad sākas atveseļošanās," norāda Orests. Ilze Maksima atzīst, ka šāda palīdzības forma daudz pieejamāka, nekā narkologa konsultācija, jo ir reģioni, kur narkologa nav, vai arī rindā uz konsultāciju jāgaida mēnesi vai pat vairāk. "Ģimene nevar izvilkt cilvēku, neviens nevar izvilkt cilvēku," uzskata Kaspars Simanovičs. "Es parasti saku, ka labākā palīdzība alkoholiķim vai atkarīgajam, ir viņam nepalīdzēt. Kamēr visi danco riņķi, apkārt atkarīgajam un mēģina ar viņu kaut ko darīt, tur nekas nelīdz. Viņš ir jāliek mierā. Cilvēkam ir jāļauj pēc iespējās ātrāk pašam piedzīvot savas rīcības sekas." "Viņš arvien vairāk slīdēs uz leju un šajā slīdēšanas procesā katru reizi ir iespēja notikt atsitiena punktam. Vienam tas būs mazliet augstākā pakāpē, vienam zemāk, citam - vēl zemāk, kādam nenotiks vispār un tad mēs viņu atradīsim nosalušu zem tilta kartona kastē..." turpina Kaspars Simanovičs."Ir jānovelk robežas. Sliktākais, ko izdara tuvinieki, uzņemas sekas viņa vietā, un viņš nejūt šīs sekas, turpina dzīvot bezatbildīgi, jo sekas uzņemas cits. Kāpēc man mainīt kaut ko savā darbībā?