Velesanas Lietuva. Rotacijas Krievijas valdiba. Ziemelmakedoniesi kaitina kaiminus

Published: May 15, 2024, 1:07 p.m.

b'Prezidenta v\\u0113l\\u0113\\u0161anas Lietuv\\u0101. Krievijas ofens\\u012bva Ukrain\\u0101 un p\\u0101rb\\u012bdes Krievijas Aizsardz\\u012bbas ministrij\\u0101. Zieme\\u013cma\\u0137edonie\\u0161i atkal kaitina kaimi\\u0146us. Aktualit\\u0101tes analiz\\u0113 Austrumeiropas politikas p\\u0113t\\u012bjumu centra valdes loceklis, p\\u0113tnieks M\\u0101rcis Balodis, politologs Veiko Spol\\u012btis un Nacion\\u0101lo bru\\u0146oto sp\\u0113ku p\\u0101rst\\u0101vis, majors J\\u0101nis Slaidi\\u0146\\u0161.\\n\\nKremlis briest nogurdin\\u0101\\u0161anas karam\\n\\nSaska\\u0146\\u0101 ar Krievijas likumdo\\u0161anu l\\u012bdz ar jauniev\\u0113l\\u0113ta prezidenta inaugur\\u0101ciju demision\\u0113 ministru kabinets, un valsts galva iece\\u013c un parlaments apstiprina jaunu vald\\u012bbu. Ar\\u012b p\\u0113c p\\u0113d\\u0113j\\u0101m t.s. \\u201ev\\u0113l\\u0113\\u0161an\\u0101m\\u201d premjerministrs Mihails Mi\\u0161ustins iesniedza Krem\\u013ca saimniekam atk\\u0101p\\u0161an\\u0101s rakstu, lai jau tr\\u012bs dienas v\\u0113l\\u0101k no jauna apstiprin\\u0101ts atgrieztos amat\\u0101. To pa\\u0161u gan nen\\u0101kas sac\\u012bt par visiem vi\\u0146a l\\u012bdz\\u0161in\\u0113jiem padotajiem, un pirm\\u0101m k\\u0101rt\\u0101m pasaules uzman\\u012bbu te piesaist\\u012bjusi l\\u012bdz\\u0161in\\u0113j\\u0101 aizsardz\\u012bbas ministra Sergeja \\u0160oigu \\u201eaizrot\\u0113\\u0161ana\\u201d uz Dro\\u0161\\u012bbas padomes sekret\\u0101ra amatu.\\n\\nL\\u012bdz \\u0161im \\u0160oigu, tuvs re\\u017e\\u012bma l\\u012bdera Putina l\\u012bdzgaitnieks, bija teju otrais cilv\\u0113ks agresorvalsts varas virsotn\\u0113. Tagad vi\\u0146\\u0161 novietots uz \\u0161\\u012bm \\u201erezerves slied\\u0113m\\u201d, \\u2013 konsultat\\u012bv\\u0101 instit\\u016bcij\\u0101, kuras priek\\u0161s\\u0113d\\u0113t\\u0101ja vietnieka amat\\u0101 savas dienas vada v\\u0113l viens no re\\u0101l\\u0101s varas atst\\u0101din\\u0101tais \\u2013 eksprezidents Dmitrijs Medvedevs. T\\u0101 vien \\u0161\\u0137iet, ka vadzis, uz kura sak\\u0101rtas visas p\\u0113d\\u0113jo divu gadu Krievijas bru\\u0146oto sp\\u0113ku neveiksmes, beidzot l\\u016bzis. Par to liek dom\\u0101t ar\\u012b p\\u0113d\\u0113j\\u0101 laik\\u0101 notiku\\u0161ie augsta ranga aizsardz\\u012bbas resora ier\\u0113d\\u0146u aresti. Kop\\u0161 23. apr\\u012b\\u013ca apcietin\\u0101jum\\u0101 atrodas kuku\\u013c\\u0146em\\u0161an\\u0101 aps\\u016bdz\\u0113tais aizsardz\\u012bbas ministra vietnieks Timurs Ivanovs, kura p\\u0101rzi\\u0146\\u0101 bija armijas nekustamo \\u012bpa\\u0161umu celtniec\\u012bba un apsaimnieko\\u0161ana, milit\\u0101rpersonu dz\\u012bvok\\u013cu un medic\\u012bnas apr\\u016bpes jaut\\u0101jumi. Savuk\\u0101rt vakar, 14. maij\\u0101, par\\u0101d\\u012bj\\u0101s inform\\u0101cija, ka l\\u012bdz\\u012bga rakstura aps\\u016bdz\\u012bbas izvirz\\u012btas ar\\u012b Aizsardz\\u012bbas ministrijas Galven\\u0101s kadru p\\u0101rvaldes priek\\u0161niekam \\u0123ener\\u0101lleitnantam Jurijam Kuz\\u0146ecovam.\\n\\n\\u0160oigu vietu aizsardz\\u012bbas resora priek\\u0161gal\\u0101 ie\\u0146ems l\\u012bdz\\u0161in\\u0113jais premjerministra pirmais vietnieks Andrejs Belousovs. Jau 2020. gada s\\u0101kum\\u0101 izdevums \\u201ePolitico\\u201d rakst\\u0101 \\u201eKur\\u0161 st\\u0101sies Putina viet\\u0101?\\u201d min\\u0113jis Belousovu k\\u0101 iesp\\u0113jamo n\\u0101kamo Krem\\u013ca saimnieku \\u2013 tolaik gan k\\u0101 vienu no otr\\u0101 e\\u0161elona fig\\u016br\\u0101m, kam priek\\u0161\\u0101 gan Mi\\u0161ustins, gan \\u0160oigu, gan Maskavas m\\u0113rs Sergejs Sobja\\u0146ins. K\\u0101 z\\u012bm\\u012bg\\u0101k\\u0101s Belousova biogr\\u0101fijas deta\\u013cas \\u201ePolitico\\u201d toreiz piesauca vi\\u0146a uzskatu sader\\u012bbu ar Putinu, proti \\u2013 Krievija atrodas naid\\u012bgu sp\\u0113ku ielenkum\\u0101, ar kuriem tai neizb\\u0113gami j\\u0101konfront\\u0113.\\n\\nTagad preses koment\\u0101ros atrodamo Andreja Belousova raksturojumu sarakst\\u0101 l\\u012bdz\\u0101s nelok\\u0101majai lojalit\\u0101tei Krem\\u013ca saimniekam ir ar\\u012b izpild\\u012bgums un r\\u016bp\\u012bba, sp\\u0113ja pl\\u0101not t\\u0101l\\u0101k\\u0101 perspekt\\u012bv\\u0101, atra\\u0161an\\u0101s \\u0101rpus tradicion\\u0101lajiem Krem\\u013ca grup\\u0113jumiem un, attiec\\u012bgi, naudas rau\\u0161anas sh\\u0113m\\u0101m, pieder\\u012bba keinsisma ekonomikas skolai, kas propon\\u0113 valsts noz\\u012bm\\u012bgu iedarbo\\u0161anos uz ekonomikas procesiem, k\\u0101 ar\\u012b dzi\\u013ca tradicion\\u0101la reli\\u0123iozit\\u0101te. Attiec\\u012bgi tiek secin\\u0101ts, ka Belousova iecel\\u0161ana ir nep\\u0101rprotams m\\u0101jiens, ka Krem\\u013ca re\\u017e\\u012bms ir gatavs ilgam nogurdin\\u0101\\u0161anas karam, kur\\u0101 Krievijas p\\u0101r\\u0101kajiem resursiem j\\u0101p\\u0101rm\\u0101c Ukrainas preto\\u0161an\\u0101s.\\n\\nAr\\u012b taktisk\\u0101 l\\u012bmen\\u012b Krievijas sp\\u0113ki front\\u0113 \\u0161obr\\u012bd m\\u0113\\u0123ina g\\u016bt maksimumu no sava resursu p\\u0101rsvara, kuru rad\\u012bjis nesenais Rietumu pal\\u012bdz\\u012bbas aps\\u012bkums Ukrainai. P\\u0113d\\u0113jo dienu aktualit\\u0101te ir krievu iespie\\u0161an\\u0101s p\\u0101ri robe\\u017eai un uzbrukums Vov\\u010danskas pils\\u0113tai zieme\\u013caustrumos no Harkivas. Pils\\u0113ta tiek grauta ar artil\\u0113riju un plan\\u0113jo\\u0161aj\\u0101m aviobumb\\u0101m, un no aptuveni 20\\xa0000 k\\u0101dreiz\\u0113jo iedz\\u012bvot\\u0101ju taj\\u0101 paliku\\u0161i vien p\\u0101ris simti.\\n\\nLietuvie\\u0161i v\\u0113l prezidentu\\n\\nLietuva, k\\u0101 zin\\u0101ms, ir vien\\u012bg\\u0101 no trim Baltijas valst\\u012bm, kur\\u0101 prezidentu iev\\u0113l tauta, un, attiec\\u012bgi, valsts galvam m\\u016bsu kaimi\\u0146valst\\u012b ir nedaudz pla\\u0161\\u0101kas varas funkcijas, sevi\\u0161\\u0137i \\u0101rpolitikas un dro\\u0161\\u012bbas politikas jom\\u0101.\\n\\nSv\\u0113tdien, 12. maij\\u0101, Lietuvas pilso\\u0146i dev\\u0101s pie v\\u0113l\\u0113\\u0161anu urn\\u0101m, lai izv\\u0113l\\u0113tos savu prezidentu n\\u0101kamajiem pieciem gadiem. T\\u0101 k\\u0101 neviens no kandid\\u0101tiem neieguva vair\\u0101k k\\u0101 pusi v\\u0113l\\u0113t\\u0101ju balsu, gal\\u012bgais rezult\\u0101ts tiks noskaidrots otraj\\u0101 k\\u0101rt\\u0101 26. maij\\u0101.\\n\\nVisnopietn\\u0101k\\u0101s \\u0161\\u0137iet l\\u012bdz\\u0161in\\u0113j\\u0101 prezidenta Gitana Naus\\u0113das izredzes, kur\\u0161 pretend\\u0113 uz otro prezident\\u016bras termi\\u0146u un sv\\u0113tdien ieguva vair\\u0101k nek\\u0101 44% balsu. Form\\u0101li vi\\u0146\\u0161 ir neatkar\\u012bgs kandid\\u0101ts, ta\\u010du vi\\u0146u atbalsta kreisi centriskie sp\\u0113ki: Lietuvas Soci\\u0101ldemokr\\u0101tisk\\u0101 partija un Lietuvas Re\\u0123ionu partija. Pats Naus\\u0113da gan ir dr\\u012bz\\u0101k lab\\u0113ji centriskas ievirzes politi\\u0137is, un kreis\\u0101ko sp\\u0113ku atbalsts vi\\u0146am ir politisk\\u0101s taktikas noteikts, cikt\\u0101l eso\\u0161\\u0101 prezidenta galven\\u0101 konkurente ir pa\\u0161reiz\\u0113j\\u0101 premjerministre Ingr\\u012bda \\u0160imon\\u012bte, kuras p\\u0101rst\\u0101v\\u0113t\\u0101 lab\\u0113ji centrisk\\u0101 partija \\u201eT\\u0113vzemes savien\\u012bba \\u2013 Lietuvas Krist\\u012bgie demokr\\u0101ti\\u201d, savuk\\u0101rt, ir noz\\u012bm\\u012bg\\u0101kais kreisi centrisko s\\u0101ncensis varas c\\u012b\\u0146\\u0101. \\u0160\\u012bs c\\u012b\\u0146as kulmin\\u0101cija gaid\\u0101ma Lietuvas Seima v\\u0113l\\u0113\\u0161an\\u0101s oktobr\\u012b. \\u0160obr\\u012bd soci\\u0101ldemokr\\u0101ti, jau 2021. gad\\u0101 at\\u0146\\u0113mu\\u0161i premjeres partijai reitingu l\\u012bdera poz\\u012bcijas, ir tai krietni priek\\u0161\\u0101. Prezidents Naus\\u0113da jau izteicies, ka vi\\u0146am nen\\u0101ktos gr\\u016bti sastr\\u0101d\\u0101ties ar\\u012b ar soci\\u0101ldemokr\\u0101tu vad\\u012btu vald\\u012bbu. Sv\\u0113tdienas balsojum\\u0101 Ingr\\u012bda \\u0160imon\\u012bte palika otr\\u0101 ar gandr\\u012bz 20% balsu, un, t\\u0101tad, sacent\\u012bsies ar Naus\\u0113du otraj\\u0101 k\\u0101rt\\u0101.\\n\\nTre\\u0161ais ar vair\\u0101k nek\\u0101 12% balsu palika jurists Igns V\\u0113gele, kuru atbalsta vair\\u0101kas konservat\\u012bvas ievirzes partijas, noz\\u012bm\\u012bg\\u0101k\\u0101 no t\\u0101m \\u2013 Lietuvas Zemnieku un za\\u013co savien\\u012bba.\\n\\nGitana Naus\\u0113das atbalst\\u012bt\\u0101ji ir p\\u0101rsvar\\u0101 ar\\u012b teritori\\u0101li, iz\\u0146emot galvaspils\\u0113tu Vi\\u013c\\u0146u, kur p\\u0101rsvars ir premjerministrei \\u0160imon\\u012btei, k\\u0101 ar\\u012b valsts dienvidaustrumu nost\\u016bri, kur koncentr\\u0113jies daudzu populistu un lab\\u0113jo radik\\u0101\\u013cu favor\\u012bta, \\u0101rsta un medic\\u012bnas profesora Eduarda Vaitkus elektor\\u0101ts. Vaitkus ar vair\\u0101k nek\\u0101 7% balsu palika piektaj\\u0101 viet\\u0101, ceturto poz\\u012bciju ar vair\\u0101k nek\\u0101 9% balsu atdodot v\\u0113l vienam nacion\\u0101lradik\\u0101las ievirzes kandid\\u0101tam, pa\\u0161a dibin\\u0101t\\u0101s partijas \\u201eNemunas r\\u012btausma\\u201d l\\u012bderim Remi\\u0123ijum \\u017demaitaitim, kur\\u0161, cita starp\\u0101, izpeln\\u012bjies uzman\\u012bbu ar saviem antisem\\u012btiskajiem izteikumiem.\\n\\n(Zieme\\u013c)ma\\u0137edonie\\u0161i atkal kaitina kaimi\\u0146us\\n\\nApm\\u0113ram tr\\u012bs desmitgades pa\\u0161reiz\\u0113j\\u0101 Zieme\\u013cma\\u0137edonija pavad\\u012bja sasp\\u012bl\\u0113t\\u0101s attiec\\u012bb\\u0101s ar kaimi\\u0146valsti Grie\\u0137iju, kura, cita starp\\u0101, blo\\u0137\\u0113ja jaun\\u0101s, uz sabruku\\u0161\\u0101s Dienvidsl\\u0101vijas drup\\u0101m tapu\\u0161\\u0101s valsts iest\\u0101\\u0161anos NATO un Eiropas Savien\\u012bb\\u0101. Iemesls bija ma\\u0137edonie\\u0161u v\\u0113lme d\\u0113v\\u0113t savu valsti par Ma\\u0137edoniju, ko grie\\u0137i trakt\\u0113ja k\\u0101 Grie\\u0137ijas re\\u0123iona v\\u0101rda un ar\\u012b ant\\u012bk\\u0101s Ma\\u0137edonijas kara\\u013cvalsts v\\u0113sturisk\\u0101 mantojuma prettiesisku piesavin\\u0101\\u0161anos. Galu gal\\u0101 probl\\u0113mu izdev\\u0101s atrisin\\u0101t 2018. gad\\u0101, parakstot t.s. Prespas l\\u012bgumu, saska\\u0146\\u0101 ar kuru ma\\u0137edonie\\u0161u n\\u0101cijas valsts piekrita turpm\\u0101k d\\u0113v\\u0113ties par Zieme\\u013cma\\u0137edoniju. At\\u0113nas atsauca savus iebildumus, \\u013caujot kaimi\\u0146valstij iest\\u0101ties NATO un uzs\\u0101kt virz\\u012bbu uz Eiropas Savien\\u012bbu.\\n\\nTa\\u010du pa\\u0161\\u0101 Zieme\\u013cma\\u0137edonij\\u0101 ar \\u0161o risin\\u0101jumu ne tuvu ne visi bija mier\\u0101. Pret toreiz\\u0113j\\u0101s Ma\\u0137edonijas Soci\\u0101ldemokr\\u0101tisk\\u0101s savien\\u012bbas vald\\u012bbas sl\\u0113gto vieno\\u0161anos asi iebilda tobr\\u012bd opoz\\u012bcij\\u0101 eso\\u0161\\u0101 lab\\u0113ji nacion\\u0101listisk\\u0101 partija \\u201eIek\\u0161\\u0113j\\u0101 Ma\\u0137edonijas revolucion\\u0101r\\u0101 organiz\\u0101cija \\u2013 Demokr\\u0101tisk\\u0101 partija par Ma\\u0137edonijas nacion\\u0101lo vienot\\u012bbu\\u201d, izvedot iel\\u0101s protest\\u0113t\\u0101ju t\\u016bksto\\u0161us. 8. maij\\u0101 notiku\\u0161aj\\u0101s v\\u0113l\\u0113\\u0161an\\u0101s lab\\u0113jie atgriez\\u0101s pie varas, ieg\\u016bstot gan vair\\u0101kumu parlament\\u0101, gan prezidenta posteni. Jauniev\\u0113l\\u0113t\\u0101 prezidente Gordana Siljanovska-Davkova izrais\\u012bja skand\\u0101lu jau inaugur\\u0101cijas ceremonij\\u0101, konsekventi lietojot apz\\u012bm\\u0113jumu Ma\\u0137edonija, nevis ofici\\u0101lo Zieme\\u013cma\\u0137edonija. Protest\\u0113jot pret to, Grie\\u0137ijas v\\u0113stniece Sofija Filipid\\u016b nekav\\u0113joties pameta ceremoniju, un jau dr\\u012bz no At\\u0113n\\u0101m pien\\u0101ca nikns pazi\\u0146ojums, ka Zieme\\u013cma\\u0137edonija apdraud valstu divpus\\u0113j\\u0101s attiec\\u012bbas un savu virz\\u012bbu uz Eiropas Savien\\u012bbu.\\n\\nL\\u012bdz\\u012bg\\u0101 gar\\u0101 sav\\u0101 soci\\u0101l\\u0101 t\\u012bkl\\u0101 X ierakst\\u0101 izteic\\u0101s ar\\u012b Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Var piebilst, ka Zieme\\u013cma\\u0137deonijas ce\\u013cu uz Eiropas Savien\\u012bbu draud blo\\u0137\\u0113t ar\\u012b Bulg\\u0101rija, kura pieprasa, lai bulg\\u0101ri, kuri etniski ir \\u013coti tuvi ma\\u0137edonie\\u0161iem, ieg\\u016btu Zieme\\u013cma\\u0137edonij\\u0101 maz\\u0101kumtaut\\u012bbas statusu.\\n\\nSagatavoja Eduards Lini\\u0146\\u0161.\\n\\n Eiropas Parlamenta granta projekta \\u201eJaun\\u0101 Eiropas n\\u0101kotne\\u201d programma.*\\n* \\u0160\\u012b publik\\u0101cija atspogu\\u013co tikai materi\\u0101la veido\\u0161an\\u0101 iesaist\\u012bto pu\\u0161u viedokli. Eiropas Parlaments nav atbild\\u012bgs par taj\\u0101 ietvert\\u0101s inform\\u0101cijas jebk\\u0101du izmanto\\u0161anu.'