Sabiedrisko mediju uzraugs izstr\u0101d\u0101jis jaunu pieeju, k\u0101 sabiedriskajiem medijiem b\u016btu j\u0101uzrun\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bbas, lai t\u0101s lab\u0101k sasniegtu. Viena no priorit\u0101t\u0113m b\u016bs proporcion\u0101la pieeja maz\u0101kumtaut\u012bbu valodu izmantojum\u0101 sabiedrisko mediju satura veido\u0161an\u0101 vienot\u0101s informat\u012bv\u0101s telpas ietvaros. Latvijas Radio vad\u012bba nor\u0101da, ka pagaid\u0101m nav skaidr\u012bbas, ko tas noz\u012bm\u0113, jo par \u0161o jaut\u0101jumu nav biju\u0161as diskusijas. T\u0101pat valda neizpratne, k\u0101p\u0113c Nacion\u0101l\u0101 elektronisko pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu padome (NEPLP) noslepenojusi monitoringa p\u0101rbaudes zi\u0146ojumu.\n\nNacion\u0101laj\u0101 dro\u0161\u012bbas koncepcij\u0101 ietverts nosac\u012bjums, ka no 2026.gada 1.janv\u0101ra sabiedrisko mediju saturs j\u0101veido tikai latvie\u0161u valod\u0101 un valod\u0101s, kas ir pieder\u012bgas Eiropas kult\u016brtelpai. Sabiedrisko elektronisko pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu padome uzskata, ka tas neesot burtiski izpild\u0101ms. K\u0101p\u0113c? Padomes ieskat\u0101, \u0161\u012bs normas burtiska izpild\u012b\u0161ana rad\u012btu Satversmes p\u0101rk\u0101puma risku. Tas noz\u012bm\u0113, ka tiktu liegta iesp\u0113ja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vair\u0101ku Latvijas v\u0113sturisko maz\u0101kumtaut\u012bbu valod\u0101s, tostarp, krievu, romu, ebreju, baltkrievu.\n\nTaj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 mediju uzraugs nor\u0101da, ka ir \u012bstenojams Nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas koncepcijas m\u0113r\u0137is nodro\u0161in\u0101t to, ka visa Latvijas sabiedr\u012bba atrodas vienot\u0101 informat\u012bvaj\u0101 telp\u0101 un pat\u0113r\u0113 vienotu saturu, t\u0101d\u0113j\u0101di p\u0101rtraucot sabiedr\u012bbas \u0161\u0137el\u0161anu. Par jauno redz\u0113jumus st\u0101sta Sabiedrisko elektronisko pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu padomes (SEPLP) padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane:\n\n\u201eTas, ko m\u0113s pasak\u0101m ar jauno pieeju \u2013 divvalod\u012bbai, divkopienu sabiedr\u012bbas veicin\u0101\u0161anai, kas \u0161obr\u012bd ir sabiedriskajos medijos \u2013 rus.lsm veidol\u0101, gan LR4 \u2013 tam ir j\u0101beidzas. Lai vis\u0101m maz\u0101kumtaut\u012bb\u0101m nodro\u0161in\u0101tu un tas nav ar\u012b tik \u0101tri un vienk\u0101r\u0161i izdar\u0101ms, bet jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 tas pamats ir, ka krievu valodai nav l\u012bdzv\u0113rt\u012bga statusa latvie\u0161u valodai sabiedriskajos medijos. Tai ir statuss k\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bb\u0101m un tad j\u0101skat\u0101s, kas ir tie form\u0101ti, k\u0101dos kan\u0101los, pakalpojumos, programm\u0101s.\u201d\n\nMediju uzrauga jaunais redz\u0113jums, k\u0101 Latvijas sabiedriskajiem medijiem b\u016btu j\u0101uzrun\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bbas, paredz vair\u0101kas priorit\u0101tes un Sanita Upleja-Jegermane uzskata, ka t\u0101s visas j\u0101skata kopum\u0101. To vid\u016b ir gan Latgales k\u0101 etniski un kultur\u0101li daudzveid\u012bga un valsts \u0101r\u0113jai dro\u0161\u012bbai \u012bpa\u0161u re\u0123ionu, gan maz\u0101kumtaut\u012bbu b\u0113rnu un jaunie\u0161u integr\u0101ciju latviskaj\u0101 kult\u016brtelp\u0101, gan kop\u0113j\u0101s maz\u0101kumtaut\u012bbas auditorijas da\u013cas nezaud\u0113\u0161anu.\n\nViena no priorit\u0101t\u0113m \u2013 ieviest proporcion\u0101lu maz\u0101kumtaut\u012bbu valodu lietojumu un maz\u0101kumtaut\u012bbu platform\u0101s adapt\u0113t saturu no latvie\u0161u valodas