BROADCASTS.com

Kredit\u0113\u0161anas apjomi uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 Latvij\u0101 ir tik nepietiekami, ka m\u0113r\u0137tiec\u012bga valsts att\u012bst\u012bbas bankas izveide uz finan\u0161u instit\u016bcijas \u201eAltum\u201d b\u0101zes b\u016bs tikai da\u013ca risin\u0101juma ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes atdz\u012bvin\u0101\u0161anai. Tas izriet Finan\u0161u ministrijas p\u0101rst\u0101vju debat\u0113m ar Saeimas Bud\u017eeta un Tautsaimniec\u012bbas komisiju deput\u0101tiem. Vi\u0146i apzin\u0101s tirgus un kredit\u0113\u0161anas probl\u0113mas un sarunu par valsts bankas izveidi turpin\u0101s p\u0113c apm\u0113ram m\u0113ne\u0161a.\n\nLatvij\u0101 uz\u0146\u0113mumu pa\u0161u kapit\u0101ls no 2016. l\u012bdz 2022. gadam pieaudzis no 20,2 l\u012bdz teju 32 miljardiem eiro. Aiz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas \u0161o gadu laik\u0101 biju\u0161as l\u012bdz\u012bgas robe\u017e\u0101s no 13,7 l\u012bdz 14 miljardiem eiro. Taj\u0101 pat laik\u0101 Igaunij\u0101 uz\u0146\u0113mumu pa\u0161u kapit\u0101ls ir teju 50 miljardi eiro, bet aiz\u0146emtais kapit\u0101ls \u2013 nepilns 21 miljards eiro, bet Lietuv\u0101 uz\u0146\u0113mumu pa\u0161u kapit\u0101ls bija 51,6 miljardi eiro, bet aiz\u0146emtais kapit\u0101ls - 29,7 miljardi eiro. Finan\u0161u ministrija secina \u2013 Latvij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 jauna nauda faktiski nen\u0101k kl\u0101t. Ja Latvijas uz\u0146\u0113mumi kred\u012btsaist\u012bbas uz\u0146emtos t\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b k\u0101 vid\u0113ji Eiropas Savien\u012bb\u0101, tie apgroz\u012btu b\u016btiski vair\u0101k, kl\u0101st\u012bja finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens no \u201eJaun\u0101s Vienot\u012bbas\u201d.\n\nTas ar\u012b ir viens no galvenajiem aspektiem Saeim\u0101 s\u0101ktajai sarunai par \u201eAtt\u012bst\u012bbas finan\u0161u instit\u016bcijas "Altum\u201d iesp\u0113jamu p\u0101rveidi par valsts att\u012bst\u012bbas banku. Finan\u0161u ministrija pied\u0101v\u0101 vair\u0101kus "Altum" turpm\u0101k\u0101s darb\u012bbas variantus. Viens no tiem \u2013 "Altum" p\u0101rveidot par banku \u2013 kred\u012btiest\u0101di ar licenci. Iesp\u0113jamas ar\u012b versijas par jaunas valsts \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161as kred\u012btiest\u0101des izveidi un bankas izveidi ar priv\u0101t\u0101 ieguld\u012bt\u0101ja principu. Valsts ekonomikas tr\u016bkumu mazin\u0101\u0161anai pied\u0101v\u0101ts ar\u012b vienk\u0101r\u0161\u0101ks risin\u0101jums \u2013 "Altum" statusu nemain\u012bt un papildin\u0101t ar jauniem finan\u0161u r\u012bkiem tirgus nepiln\u012bbu nov\u0113r\u0161anai, v\u0113rt\u0113ja Finan\u0161u ministrijas Finan\u0161u tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.\n\nAbu Saeimas komisiju deput\u0101ti gan piekrita, ka \u0161is variants, zinot probl\u0113mu, piel\u012bdzin\u0101ms kosm\u0113tiskajam remontam. Vienlaikus netr\u016bkst daudz kritikas lielo komercbanku kredit\u0113\u0161anas politikai \u0101rpus R\u012bgas un Pier\u012bgas. Iesp\u0113j\u0101m uz\u0146\u0113mumiem Latvij\u0101 aiz\u0146emties j\u0101b\u016bt b\u016btiski liel\u0101k\u0101m. Valsts att\u012bst\u012bbas banka \u0161o kust\u012bbu var\u0113tu veicin\u0101t, lielu da\u013cu klientu p\u0101rvilinot no komercbank\u0101m, uzsv\u0113ra ar\u012b Saeimas opoz\u012bcijas deput\u0101ts Ain\u0101rs \u0160lesers no \u201eLatvija pirmaj\u0101 viet\u0101\u201d.\n\nLatvij\u0101 darbojo\u0161os komercbanku p\u0101rst\u0101vji \u0161\u012bsdienas sarun\u0101 gan nepiedal\u012bj\u0101s. Diskusija par valsts att\u012bst\u012bbas bankas veido\u0161anu turpin\u0101sies janv\u0101ra nogal\u0113. Tad deput\u0101tu r\u012bc\u012bb\u0101 b\u016bs ministriju apkopoti s\u012bk\u0101ki dati par tirgus nepiln\u012bb\u0101m da\u017e\u0101d\u0101s nozar\u0113s. Bud\u017eeta komisija grib zin\u0101t ar\u012b par piem\u0113riem, kad komercbankas atteiku\u0161as finans\u0113juma izsnieg\u0161anu k\u0101diem projektiem, \u012bpa\u0161i re\u0123ionos.