BROADCASTS.com

Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija uzskata, ka izgl\u012bt\u012bbas kvalit\u0101ti prim\u0101ri ietekm\u0113 izgl\u012btojamo skaits klas\u0113, t\u0101p\u0113c ilgtsp\u0113j\u012bga visp\u0101r\u0113j\u0101s pamata un vid\u0113j\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu t\u012bkla veido\u0161an\u0101 par vienu no b\u016btisk\u0101kajiem krit\u0113rijiem tiek noteikts minim\u0101lais izgl\u012btojamo skaits kla\u0161u grup\u0101 un turpm\u0101k tas tiks attiecin\u0101ts ar\u012b uz priv\u0101tskol\u0101m, kas sa\u0146em valsts finans\u0113jumu. \u0122imenes studij\u0101 diskut\u0113 priv\u0101tskols "Patnis" projektu vad\u012bt\u0101ja, "Kult\u016bras Patnis" direktore Anita Mui\u017eniece, Latvijas priv\u0101tskolu asoci\u0101cijas prezidente, R\u012bgas Kato\u013cu \u0123imn\u0101zijas direktore Anna Jermakovi\u010da, R\u012bgas Kato\u013cu \u0123imn\u0101zijas skol\u0113nu vec\u0101ku p\u0101rst\u0101ve Vineta Skuji\u0146a un Latvijas Izgli\u0304ti\u0304bas un zina\u0304tnes darbinieku arodbiedri\u0304bas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Inga Vanaga.\n\nDiem\u017e\u0113l Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas p\u0101rst\u0101vji neatrada iesp\u0113ju piedal\u012bties \u0161aj\u0101 sarun\u0101, lai skaidrotu iecer\u0113t\u0101s p\u0101rmai\u0146as.\n\nPar skolu t\u012bkla reformu ir run\u0101ts daudz, ar\u012b lauzts daudz \u0161\u0137\u0113pu, tas ir viens no p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 visjut\u012bg\u0101k uztvertajiem tematiem. Ar\u012b \u0161ai raid\u012bjum\u0101 \u0122imenes studija par izgl\u012bt\u012bbas t\u0113m\u0101m un izgl\u012bt\u012bbas problem\u0101tiku, un ar\u012b \u013coti daudz lab\u0101m liet\u0101m run\u0101jam vai ik ned\u0113\u013cu. \u0160odien uzman\u012bbas centr\u0101 k\u0101ds aspekts, ko tie\u0161i raid\u012bjum\u0101 v\u0113l \u0161\u012bs reformas kontekst\u0101 m\u0113s neesam iztirz\u0101ju\u0161i, vismaz ne p\u0113d\u0113jos\xa0gados.\n\nProti, jauni krit\u0113riji tie\u0161i caur finans\u0113\u0161anas noteikumiem attieksies ar\u012b uz priv\u0101t\u0101m izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m. T\u0101 Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija ir iecer\u0113jusi. J\u0101piebilst, ka priv\u0101tskolu audz\u0113k\u0146u skaits Latvij\u0101 aizvien pieaug. Piem\u0113ram, 2023./ 2024. m\u0101c\u012bbu gad\u0101 priv\u0101taj\u0101s m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113s Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113ti vair\u0101k nek\u0101 15000 skol\u0113nu un aptuveni par 17% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. K\u0101di turpm\u0101k b\u016bs tie krit\u0113riji, kas priv\u0101tskol\u0101m ir j\u0101izpilda, lai turpin\u0101tu sa\u0146emt publisko finans\u0113jumu? K\u0101 tas ietekm\u0113s t\u0101s \u0123imenes, kas da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c saviem b\u0113rniem izv\u0113las priv\u0101tas m\u0101c\u012bbu iest\u0101des?