BROADCASTS.com

Turcij\u0101 aizvad\u012btaj\u0101s pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s b\u016btisku zaud\u0113jumu cietusi prezidenta Erdogana partija. Gan liel\u0101kaj\u0101s pils\u0113t\u0101s, gan vair\u0101k\u0101s maz\u0101k\u0101s municipalit\u0101t\u0113s tai b\u016bs j\u0101paliek opoz\u012bcij\u0101. Jaut\u0101jums, k\u0101\xa0 tas ietekm\u0113s politiku nacion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b?\n\nRun\u0101jam ar\u012b par Krievijas "garo roku". Vair\u0101ku starptautisko mediju p\u0113t\u012bjums par Havanas sindromu, kad diplom\u0101tiem p\u0113k\u0161\u0146i k\u013c\u016bst slikti, nor\u0101da, ka iesp\u0113jams, to visu ir organiz\u0113jusi Krievija, izmantojot \u012bpa\u0161u ieroci. Ir ar\u012b citi notikumi, kas nor\u0101da par valstu sp\u0113j\u0101m aizsarg\u0101t savu teritoriju un cilv\u0113kus no Krievijas \u012bpa\u0161ajiem a\u0123entiem.\n\nAktualit\u0101tes analiz\u0113 politologi Arnis Lati\u0161enko un Andis Kudors un \u0101rpolitikas eksperts Veiko Spol\u012btis. \n\nErdogana smag\u0101k\u0101 sak\u0101ve\n\n31. mart\u0101 Turcijas v\u0113l\u0113t\u0101ji deva mand\u0101tu n\u0101kamajiem \u010detriem gadiem vair\u0101k nek\u0101 23\xa0000 vietvaru amatpersonu, s\u0101kot ar galvaspils\u0113tas un lielpils\u0113tu m\u0113riem, beidzot ar rajonu padomju locek\u013ciem. T\u0101pat tika iev\u0113l\u0113ti daudzi t\u016bksto\u0161i zem\u0101k\u0101 l\u012bme\u0146a pa\u0161vald\u012bbu \u2013 pils\u0113tciematu, ciemu un apkaimju \u2013 vad\u012bt\u0101ju un citu nepolitisku amatpersonu.\n\nV\u0113l\u0113\u0161anu rezult\u0101ti t\u016bda\u013c non\u0101ca pasaules mediju zi\u0146u aug\u0161gal\u0101, jo \u0161\u012b ir pirm\u0101 reize nu jau vair\u0101k nek\u0101 divas desmitgades ilgsto\u0161aj\u0101 prezidenta Rad\u017eipa Taijipa Erdogana un vi\u0146a Taisn\u012bbas un att\u012bst\u012bbas partijas varas period\u0101, kad \u0161\u012b partija nacion\u0101la m\u0113roga v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s nav l\u012bdera poz\u012bcij\u0101s. Gaisu\u0161as ne tikai valdo\u0161\u0101s partijas cer\u012bbas atg\u016bt teik\u0161anu galvaspils\u0113t\u0101 Ankar\u0101 un valsts liel\u0101kaj\u0101 pils\u0113t\u0101 Stambul\u0101. L\u012bdz ar Turcijas ceturt\u0101s liel\u0101k\u0101s pils\u0113t\u0101s Bursas m\u0113ra amata zaud\u0113\u0161anu tagad piecas liel\u0101k\u0101s Turcijas pils\u0113tas ir galven\u0101 opoz\u012bcijas sp\u0113ka \u2013 kreisi centrisk\u0101s Republik\u0101\u0146u tautas partijas rok\u0101s.\n\nTurcijas provinc\u0113s noz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101 vara pieder centr\u0101l\u0101s vald\u012bbas ieceltajiem gubernatoriem, tom\u0113r ar\u012b provin\u010du parlamentiem ir sava loma viet\u0113jo saimniecisko, infrastrukt\u016bras, vides, kult\u016bras un taml\u012bdz\u012bgu jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101. Ja l\u012bdz \u0161im Taisn\u012bbas un att\u012bst\u012bbas partija domin\u0113ja tr\u012bsdesmit devi\u0146u provin\u010du parlamentos, tad asto\u0146padsmit no tiem \u0161aj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s ir zaud\u0113ti, viet\u0101 ieg\u016bstot tikai tr\u012bs. Ar\u012b \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 liel\u0101kais ieguv\u0113js ir Republik\u0101\u0146u tautas partija, savuk\u0101rt tradicion\u0101li konservat\u012bv\u0101kaj\u0101s provinc\u0113s valsts centr\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101 \u2013 isl\u0101mistiski konservat\u012bv\u0101 Jaun\u0101 labkl\u0101j\u012bbas partija, kam \u0161aj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s ir tre\u0161ais liel\u0101kais ieg\u016bto balsu skaits.\n\nSavas poz\u012bcijas vietvar\u0101s nedaudz uzlabojusi kurdu minorit\u0101tes intereses p\u0101rst\u0101vo\u0161\u0101 Tautas vienl\u012bdz\u012bbas un demokr\u0101tijas partija, eso\u0161o visum\u0101 saglab\u0101jusi Erdogana partijas sabiedrot\u0101 Nacion\u0101listisk\u0101s kust\u012bbas partija. K\u0101 nor\u0101da anal\u012bti\u0137i, \u0161\u012bm vietvaru v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m, j\u0101dom\u0101, b\u016bs noz\u012bm\u012bga ietekme uz visas valsts t\u0101l\u0101ko politisko att\u012bst\u012bbu.\n\nSaska\u0146\u0101 ar pa\u0161reiz sp\u0113k\u0101 eso\u0161o konstit\u016bciju, Rad\u017eipa Taijipa Erdogana p\u0113d\u0113jais prezident\u016bras termi\u0146\u0161 nosl\u0113dzas 2028. gad\u0101, ta\u010du l\u012bdz \u0161im tika pausti pie\u0146\u0113mumi, ka l\u012bderis, kuram netr\u016bkst autorit\u0101ru tenden\u010du, m\u0113\u0123in\u0101s main\u012bt likumdo\u0161anu un palikt pie valsts st\u016bres ilg\u0101k. Tagad \u0161\u0101da iesp\u0113ja \u0161\u0137iet krietni maz\u0101k ticama.\n\nKrem\u013ca \u201eklusuma ska\u0146a\u201d\n\nHavanas sindroms \u2013 t\u0101 ied\u0113v\u0113ts fenomens, kas nu jau k\u0101dus septi\u0146us gadus periodiski pav\u012bd\u0113jis preses virsrakstos, tom\u0113r paliekot versiju un pie\u0146\u0113mumu l\u012bmen\u012b.\n\n2017. gad\u0101 par\u0101d\u012bj\u0101s inform\u0101cija, ka vair\u0101ki amerik\u0101\u0146u un kan\u0101die\u0161u diplom\u0101tisko misiju darbinieki, kas iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada beig\u0101s uztur\u0113ju\u0161ies Kubas galvaspils\u0113t\u0101 Havan\u0101, piedz\u012bvoju\u0161i neizskaidrojamas vesel\u012bbas probl\u0113mas. Jau tobr\u012bd izskan\u0113ja aizdomas, ka pret vi\u0146iem lietots k\u0101ds slepens ierocis, visdr\u012bz\u0101k ultraska\u0146as vai mikrovi\u013c\u0146u avots. Tie\u0161u pier\u0101d\u012bjumu tobr\u012bd gan nebija, ta\u010du diplom\u0101tisko attiec\u012bbu papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s starp Savienotaj\u0101m Valst\u012bm un Kubu, kas bija iez\u012bm\u0113jusies prezidenta Obamas administr\u0101cijas laik\u0101, l\u012bdz ar \u0161o notikumu apr\u0101v\u0101s.\n\nN\u0101kamajos gados par\u0101d\u012bj\u0101s zi\u0146ojumi par l\u012bdz\u012bgiem gad\u012bjumiem ar amerik\u0101\u0146u diplom\u0101tiem un slepeno dienestu darbiniekiem citur pasaul\u0113, s\u0101kot ar Guand\u017eou \u0136\u012bn\u0101 un Tbilisi Gruzij\u0101, beidzot ar Savienoto Valstu galvaspils\u0113tu Va\u0161ingtonu. Fenomena ofici\u0101lais apz\u012bm\u0113jums ir \u201eanom\u0101lie vesel\u012bbas incidenti\u201d, un, saska\u0146\u0101 ar amerik\u0101\u0146u izl\u016bkdienestu kopienas 2022. gada septembra slepenu zi\u0146ojumu, t\u0101 galven\u0101s paz\u012bmes ir: \u201eak\u016btas audiovestibul\u0101ras sensoras par\u0101d\u012bbas, tai skait\u0101 ska\u0146as un/vai spiediena saj\u016bta, reibonis, l\u012bdzsvara zudums un ausu s\u0101pes; sp\u0113c\u012bga ietekme uz atra\u0161an\u0101s vietas vai virziena izj\u016btu\u201d.\n\nDa\u017eiem no Havanas sindroma upuriem bija konstat\u0113jami nelieli galvas smadze\u0146u vai dzirdes org\u0101nu boj\u0101jumi, vair\u0101kos gad\u012bjumos vi\u0146i izjuta ilgsto\u0161as vesel\u012bbas probl\u0113mas.\n\n2021. gad\u0101 D\u017eo Baidena administr\u0101cija pie\u0146\u0113ma likumu par d\u0101snu kompens\u0101ciju izmaksu apstiprin\u0101tu anom\u0101lo vesel\u012bbas incidentu gad\u012bjumos, tom\u0113r ofici\u0101li Savienot\u0101s Valstis joproj\u0101m nav atzinu\u0161as, ka Havanas sindroms b\u016btu saist\u0101ms ar k\u0101das naid\u012bgas varas m\u0113r\u0137tiec\u012bgu darb\u012bbu. Iesp\u0113jams, par pagrieziena punktu \u0161ai zi\u0146\u0101 k\u013c\u016bs 1. apr\u012b\u013ca publik\u0101cija R\u012bg\u0101 b\u0101z\u0113taj\u0101 t\u012bmek\u013ca izdevum\u0101 \u201eThe Insider, kas tapis sadarb\u012bb\u0101 ar amerik\u0101\u0146u telekan\u0101la CBS zi\u0146u programmu \u201e60 Minutes\u201d un v\u0101cu izdevumu \u201eDer Spiegel\u201d. Raksta autori Rom\u0101ns Dobrohotovs, Kristo Grozevs un Mihaels Veiss atkl\u0101j veselu bu\u0137eti faktu, kas zin\u0101mos Havanas sindroma gad\u012bjumus sasaista ar Krievijas bru\u0146oto sp\u0113ku Galven\u0101s izl\u016bko\u0161anas p\u0101rvaldes Vien\u012bbas 29155 aktivit\u0101t\u0113m. T\u0101 ir t\u0101 pati vien\u012bba, kuras v\u0101rds k\u013cuva b\u0113d\u012bgi slavens p\u0113c izbiju\u0161\u0101 dubulta\u0123enta Sergeja Skripa\u013ca un vi\u0146a meitas J\u016blijas saind\u0113\u0161anas Lielbrit\u0101nij\u0101.\n\nK\u0101 tagad noskaidrots, \u0161o slepkav\u012bbu un diversiju lietprat\u0113ju kont\u0101 ir ar\u012b divi m\u0113\u0123in\u0101jumi noind\u0113t bulg\u0101ru iero\u010du r\u016bpnieku Emilianu Gebrevu un vesela s\u0113rija spr\u0101dzienu vi\u0146a komp\u0101nijai piedero\u0161\u0101s noliktav\u0101s Bulg\u0101rij\u0101 un \u010cehij\u0101, kas pras\u012bju\u0161i vair\u0101ku desmitu cilv\u0113ku dz\u012bv\u012bbas, t\u0101pat dal\u012bba apv\u0113rsuma m\u0113\u0123in\u0101jum\u0101 Melnkaln\u0113 un diversiju darb\u012bba Ukrain\u0101. Pirmais uzbrukums, izmantojot Havanas sindromu izraiso\u0161o ieroci, noticis nevis 2016. gad\u0101 Havan\u0101, bet 2014. gad\u0101 Frankfurt\u0113 pie Mainas, V\u0101cij\u0101. Iesp\u0113jams, ka p\u0113d\u0113jais uzbrukums, savuk\u0101rt, fiks\u0113ts pag\u0101ju\u0161\u0101 gada j\u016blij\u0101 Vi\u013c\u0146\u0101, NATO samita laik\u0101.\n\nRaksta nosl\u0113guma da\u013c\u0101 autori akcent\u0113 Savienoto Valstu vald\u012bbas r\u012bc\u012bbu, kura l\u012bdz \u0161im centusies notu\u0161\u0113t uzbrukumu m\u0113rogu un raksturu. P\u0113c autoru dom\u0101m, iemesls ir ba\u017eas, ka atkl\u0101tais atbaid\u012bs potenci\u0101los diplom\u0101tisk\u0101 dienesta darbiniekus, k\u0101 ar\u012b tas, ka \u0161\u0101da m\u0113roga uzbrukumi pret Savienoto Valstu p\u0101rst\u0101vjiem var tikt trakt\u0113ti k\u0101 karadarb\u012bba, kas pras\u012btu attiec\u012bgu reakciju.\n\n\xa0Sagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.\n\nEiropas Parlamenta granta projekta \u201eJaun\u0101 Eiropas n\u0101kotne\u201d programma.*\n* \u0160\u012b publik\u0101cija atspogu\u013co tikai materi\u0101la veido\u0161an\u0101 iesaist\u012bto pu\u0161u viedokli. Eiropas Parlaments nav atbild\u012bgs par taj\u0101 ietvert\u0101s inform\u0101cijas jebk\u0101du izmanto\u0161anu.