BROADCASTS.com

Viens no aktu\u0101l\u0101kajiem jaut\u0101jumiem daudziem eiropie\u0161iem ir migr\u0101cija, par ko p\u0101rliecin\u0101j\u0101mies sarun\u0101s ar iedz\u012bvot\u0101jiem Horv\u0101tij\u0101, Ung\u0101rij\u0101 un Slov\u0101kij\u0101. Ko Eiropas Savien\u012bba var dar\u012bt, lai atrastu trauslo l\u012bdzsvaru starp dro\u0161\u012bbu un solidarit\u0101ti? Par to \u0161oreiz interes\u0113jamies Eiropas zi\u0146u radiostaciju t\u012bkla \u201eEuranet Plus\u201d veidotaj\u0101 raidierakstu \u201eKo Eiropa var sniegt?\u201d s\u0113rij\u0101.\n\n\u201eNeleg\u0101l\u0101s migr\u0101cijas probl\u0113ma ir j\u0101risina. Es dz\u012bvoju uz migr\u0101cijas ce\u013ca un bie\u017ei redzu, k\u0101 vi\u0146i n\u0101k pie cilv\u0113ku m\u0101j\u0101m. Ir vajadz\u012bga nedaudz stingr\u0101ka uzraudz\u012bba, lai migranti \u0161eit nenon\u0101ktu pa \u201ecaurumiem\u201d uz robe\u017eas,\u201d sac\u012bja pension\u0101rs, kur\u0161 dz\u012bvo Horv\u0101tijas pils\u0113t\u0101 Rijek\u0101.\xa0\n\n\u201eEiropas Savien\u012bbas liel\u0101kais izaicin\u0101jums noteikti ir migr\u0101cijas jaut\u0101jums \u2013 neleg\u0101l\u0101s migr\u0101cijas aptur\u0113\u0161ana,\u201d dom\u0101 24 gadus vecs students no Ung\u0101rijas.\n\n\u201eK\u0101p\u0113c vi\u0146i neaizsarg\u0101 \u0160engenas robe\u017eas, lai migranti nevar\u0113tu neleg\u0101li iece\u013cot Eiropas Savien\u012bb\u0101?\u201d vaic\u0101ja k\u0101da Bratislav\u0101 uzrun\u0101ta kundze.\xa0\n\nAizbraukt no dzimtenes un apmesties uz dz\u012bvi cit\u0101 valst\u012b ar sapni par lab\u0101ku dz\u012bvi \u2013 tas, t\u0101 teikt, ir iekod\u0113ts cilv\u0113ku DNS... Ja t\u0101 neb\u016btu, m\u0113s \u0161eit, Eirop\u0101, par to nerun\u0101tu.\n\nEiropa uz cilv\u0113kiem cit\u0101s pasaules da\u013c\u0101 iedarbojas k\u0101 magn\u0113ts, jo t\u0101 pied\u0101v\u0101 lab\u0101kus dz\u012bves apst\u0101k\u013cus, soci\u0101los un vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumus, izgl\u012bt\u012bbu un ekonomisk\u0101s perspekt\u012bvas indiv\u012bdiem un \u0123imen\u0113m. T\u0101p\u0113c kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta 80. gadiem daudzi cilv\u0113ki ir ieradu\u0161ies \u0161eit, lai mekl\u0113tu lab\u0101kus dz\u012bves apst\u0101k\u013cus.\n\nDa\u017eiem no \u0161iem cilv\u0113kiem ir \u012bpa\u0161i nepiecie\u0161ama aizsardz\u012bba, jo vi\u0146i b\u0113g no konflikta vai vaj\u0101\u0161anas sav\u0101 izcelsmes valst\u012b, lai ieg\u016btu patv\u0113rumu k\u0101d\u0101 no Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bm. Da\u017ei no \u0161iem patv\u0113ruma mekl\u0113t\u0101jiem cer k\u0101du dienu ieg\u016bt ties\u012bbas palikt uz\u0146\u0113m\u0113jvalst\u012b.\n\nTa\u010du ne visi Eiropas Savien\u012bbas pilso\u0146i ir apmierin\u0101ti ar cilv\u0113ku pl\u016bsmu, kas \u0161\u0137\u0113rso bloka robe\u017eas. Da\u017ei baid\u0101s konkur\u0113t ar migrantiem par darbaviet\u0101m un m\u0101jok\u013ciem vai ar\u012b uztraucas, ka iebrauc\u0113ju d\u0113\u013c vi\u0146iem samazin\u0101sies algas un augs spiedienu uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Citi baid\u0101s no v\u0113rt\u012bbu un kult\u016bras izmai\u0146\u0101m, uzskatot, ka pla\u0161a m\u0113roga imigr\u0101cija var apdraud\u0113t nacion\u0101lo identit\u0101ti vai soci\u0101lo koh\u0113ziju. Past\u0101v ar\u012b ba\u017eas par organiz\u0113to noziedz\u012bbu un draudiem valsts dro\u0161\u012bbai - ba\u017eas, kuras ir pastiprin\u0101ju\u0161i Eirop\u0101 notiku\u0161ie terora akti, ko atbalst\u012bja \u201eIsl\u0101ma valsts\u201d vai citi d\u017eih\u0101distu grup\u0113jumi.\n\nDzi\u013c\u0101 plaisa\n\nEiropas Savien\u012bbas imigr\u0101cijas politikas aizs\u0101kumi mekl\u0113jami 1995. gad\u0101, kad tika ieviesta \u0160engenas zona - br\u012bvas p\u0101rvieto\u0161an\u0101s telpa Eiropas Savien\u012bb\u0101, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 tika pastiprin\u0101ta \u0101r\u0113jo robe\u017eu kontrole. Dal\u012bbvalstis 1997. gad\u0101 pie\u0161\u0137\u012bra Eiropas Savien\u012bbai ofici\u0101las pilnvaras migr\u0101cijas politikas jom\u0101, proti, ties\u012bbas noteikt migrantu iece\u013co\u0161anas un uztur\u0113\u0161an\u0101s nosac\u012bjumus, izstr\u0101d\u0101t integr\u0101cijas pas\u0101kumus un mazin\u0101t neleg\u0101lo imigr\u0101ciju.\n\nTa\u010du 2015. un 2016. gad\u0101 Eiropas Savien\u012bbu sk\u0101ra nepieredz\u0113ta migr\u0101cijas kr\u012bze \u2013 blok\u0101 ierad\u0101s 1,2 miljoni migrantu, no kuriem daudzi b\u0113ga no kara S\u012brij\u0101 vai vardarb\u012bbas Ir\u0101k\u0101 un Afganist\u0101n\u0101. Vald\u012bja pla\u0161a panika, jo p\u0113k\u0161\u0146ais iebrauc\u0113ju piepl\u016bdums par\u0101d\u012bja bloka migr\u0101cijas politikas ierobe\u017eojumus.\n\nPierobe\u017eas valstis, piem\u0113ram, Grie\u0137ija un It\u0101lija, sask\u0101r\u0101s ar milz\u012bgu humanit\u0101ro kr\u012bzi, un Briseles m\u0113\u0123in\u0101jumi pan\u0101kt, lai citas dal\u012bbvalstis iesaist\u0101s un pal\u012bdz, bija diezgan neveiksm\u012bgi, sac\u012bja Portug\u0101les B\u0113g\u013cu atbalsta platformas koordinators Andr\u0113 Kosta \u017dor\u017ee.\n\nLo\u0123isks ir jaut\u0101jums, k\u0101p\u0113c Eiropai nav izdevies tikt gal\u0101 ar migr\u0101cijas izaicin\u0101jumiem? Pirmk\u0101rt, izpratne par migr\u0101ciju - gan leg\u0101lo, gan neleg\u0101lo - nav vien\u0101da vis\u0101s Eiropas valst\u012bs. \u0160eit ir daudzi faktori: \u0123eogr\u0101fiskais novietojums, v\u0113sture, ekonomika, sabiedr\u012bbas sast\u0101vs un t\u0101 t\u0101l\u0101k.\n\nAttieksme pret migr\u0101ciju ir \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga Centr\u0101leirop\u0101 un Austrumeirop\u0101 un Rietumeirop\u0101. Rietumeiropa ar multikultur\u0101l\u0101m sabiedr\u012bb\u0101m un sp\u0113c\u012bg\u0101ku ekonomiku tradicion\u0101li ir atv\u0113rt\u0101ka un iek\u013caujo\u0161\u0101ka attiec\u012bb\u0101 uz leg\u0101lajiem migrantiem, par ko liecina liel\u0101ks naturaliz\u0101cijas un uztur\u0113\u0161an\u0101s at\u013cauju skaits t\u0101d\u0101s valst\u012bs k\u0101 V\u0101cija, Zviedrija, N\u012bderlande un Francija. Turkl\u0101t \u0161\u012bs valstis \u012bpa\u0161i augstu v\u0113rt\u0113 un veicina cilv\u0113kties\u012bbas, t\u0101m ir ar\u012b liel\u0101kas ekonomikas un sp\u0113c\u012bg\u0101kas soci\u0101l\u0101s aizsardz\u012bbas sist\u0113mas, kas \u013cauj t\u0101m lab\u0101k p\u0101rvald\u012bt imigr\u0101cijas ietekmi. Migrantu darbasp\u0113ks ir ar\u012b v\u0113lams da\u017e\u0101s \u0161o valstu nozar\u0113s, jo main\u0101s demogr\u0101fisk\u0101 situ\u0101cija, proti, sabiedr\u012bba noveco.\n\nLatvijas Universit\u0101tes sociolo\u0123e Inta Mieri\u0146a skaidro, k\u0101p\u0113c migr\u0101cija ir tik \u0161\u0137e\u013co\u0161s jaut\u0101jums Eiropas Savien\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b piebilst, ka Rietumeiropas valstis koloni\u0101l\u0101s pag\u0101tnes d\u0113\u013c m\u0113dz b\u016bt kultur\u0101li daudzveid\u012bg\u0101kas, bet Centr\u0101leiropas un Austrumeiropas sabiedr\u012bbas ir viendab\u012bg\u0101kas.\n\nZagrebas Universit\u0101tes sociologs Drago \u017dupari\u010ds Ilji\u010ds piebilda, ka iedz\u012bvot\u0101ju bailes bie\u017ei vien pastiprin\u0101s, ja migrantiem neizdodas integr\u0113ties, paliekot sabiedr\u012bbas nomal\u0113 un nesp\u0113jot iem\u0101c\u012bties valodu, atrast darbu un piel\u0101goties uz\u0146\u0113m\u0113jvalsts kult\u016brai.\n\nRun\u0101jot par \u0161o str\u012bd\u012bgo tematu, protams, ir gr\u016bti samierin\u0101t pilso\u0146u un vald\u012bbu at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s v\u0113lmes vis\u0101 blok\u0101. Un tas, k\u0101 da\u017eas politisk\u0101s partijas izv\u0113las izmantot \u0161\u012bs sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s debates, lai \u012bstenotu savus politiskos m\u0113r\u0137us, veicina to, ka sabiedr\u012bb\u0101 migr\u0101cija tiek uztverta k\u0101 bai\u013cu vai ba\u017eu avots. T\u0101 uzskata soci\u0101lais akt\u012bvists Georgijs Spasovs, kur\u0161 str\u0101d\u0101 ar migrantiem Bulg\u0101rij\u0101. \u0145emot v\u0113r\u0101 tik sp\u0113c\u012bgas emocijas ab\u0101s deba\u0161u pus\u0113s, iesp\u0113jams, nav p\u0101rsteidzo\u0161i, ka ilgtsp\u0113j\u012bgus risin\u0101jumus ir bijis gr\u016bti rast.\n\nJauna vieno\u0161an\u0101s\n\nApr\u012bl\u012b Eiropas Savien\u012bba apstiprin\u0101ja jaunu migr\u0101cijas un patv\u0113ruma paktu, kura m\u0113r\u0137is ir atrisin\u0101t vair\u0101kas probl\u0113mas, kas rad\u0101s migrantu kr\u012bzes laik\u0101 pirms asto\u0146iem gadiem. Kad pakts p\u0113c diviem gadiem b\u016bs ieviests, tas noteiks elast\u012bgu, bet oblig\u0101tu solidarit\u0101tes meh\u0101nismu starp dal\u012bbvalst\u012bm, izmantojot p\u0101rvieto\u0161anas programmas vai finansi\u0101lu pal\u012bdz\u012bbu, k\u0101 ar\u012b \u012bpa\u0161u solidarit\u0101tes meh\u0101nismu masveida iera\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101. Tas saska\u0146os patv\u0113ruma proced\u016bras pie Eiropas Savien\u012bba \u0101r\u0113j\u0101m robe\u017e\u0101m, ievie\u0161ot jaunas p\u0101rbaudes proced\u016bras, lai pa\u0101trin\u0101tu patv\u0113ruma pieteikumu izskat\u012b\u0161anu un izraid\u012b\u0161anu person\u0101m, kur\u0101m patv\u0113rumu, visticam\u0101k, nepie\u0161\u0137irs.\n\nEiropas Savien\u012bba ir ar\u012b pastiprin\u0101jusi a\u0123ent\u016bru \u201eFrontex\u201d - robe\u017eapsardzes un krasta apsardzes dienestu, kas pal\u012bdz p\u0101rvald\u012bt bloka \u0101r\u0113j\u0101s robe\u017eas un apkarot p\u0101rrobe\u017eu noziedz\u012bbu. Vai pakts iez\u012bm\u0113s pagrieziena punktu? Eiropas Patv\u0113ruma atbalsta biroja izpilddirektore Nina Gregori ir cer\u012bgi noska\u0146ota.\n\nP\u0113c Starptautisk\u0101s Migr\u0101cijas organiz\u0101cijas Vi\u013c\u0146as biroja p\u0101rst\u0101vja Pijus Petro\u0161a dom\u0101m pakts efekt\u012bvi risina neleg\u0101l\u0101s migr\u0101cijas jaut\u0101jumus, bet citi migr\u0101cijas veidi nav aktu\u0101li.\n\nTa\u010du \u0101r\u0113j\u0101s robe\u017eas valst\u012b It\u0101lij\u0101, kuras aicin\u0101jumi uz solidarit\u0101ti liel\u0101koties ir ignor\u0113ti, valda skepse par to, ka jaunais pakts uzlabos situ\u0101ciju. To nor\u0101da ar\u012b cilv\u0113kties\u012bbu organiz\u0101cijas \u201eAmnesty International\u201d p\u0101rst\u0101vis Rikardo Nurijs. Vi\u0146\u0161 ar\u012b bilst, ka pakta priorit\u0101te ir robe\u017eu dro\u0161\u012bba, nevis neaizsarg\u0101to cilv\u0113ku labkl\u0101j\u012bba.\n\nTikm\u0113r da\u017eas dal\u012bbvalstis balsojum\u0101 neatbalst\u012bja jaun\u0101 pakta pie\u0146em\u0161anu. Ung\u0101rija un Polija to noraid\u012bja, bet v\u0113l \u010detras valstis \u2013 Malta, Bulg\u0101rija, Lietuva un Slov\u0101kija \u2013 attur\u0113j\u0101s. Vis\u0101m \u0161\u012bm valst\u012bm nav vien\u0101du iebildumu, ta\u010du tas, ka t\u0101m vis\u0101m ir b\u016btiskas ba\u017eas, noteikti apgr\u016btin\u0101s pakta \u012bsteno\u0161anu.\n\nUng\u0101rijas vald\u012bbas finans\u0113t\u0101 Migr\u0101cijas p\u0113tniec\u012bbas instit\u016bta anal\u012bti\u0137is P\u0101rducs \u0100rpads uzskata, ka Ung\u0101rija, kas j\u016blij\u0101 p\u0101r\u0146ems Eiropas Savien\u012bbas prezident\u016bru, izmantos \u0161o situ\u0101ciju k\u0101 iesp\u0113ju main\u012bt debates sev par labu.\n\nNeskaidra n\u0101kotne\n\n\u0145emot v\u0113r\u0101 konfliktus pla\u0161\u0101k\u0101 re\u0123ion\u0101 un nabadz\u012bbu \u0100frikas kontinent\u0101, diezin vai tuv\u0101kajos gados iev\u0113rojami samazin\u0101sies cilv\u0113ku v\u0113lme migr\u0113t uz Eiropas Savien\u012bbu. Past\u0101v ar\u012b pie\u0146\u0113mumi, ka klimata p\u0101rmai\u0146as veicin\u0101s v\u0113l liel\u0101ku iece\u013cot\u0101ju skaita pieaugumu.\n\nTom\u0113r Lisabonas Soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u instit\u016bta p\u0113tniece Klaud\u012bja Santu\u0161a, kas p\u0113ta migr\u0101cijas, klimata p\u0101rmai\u0146u un att\u012bst\u012bbas mijiedarb\u012bbu, uzskata, ka klimata p\u0101rmai\u0146as pa\u0161as par sevi \u0161\u0101du ietekmi, visticam\u0101k, nerad\u012bs.\n\nT\u0101pat k\u0101 main\u012bg\u0101 situ\u0101cija citos re\u0123ionos ietekm\u0113 imigr\u0101ciju Eirop\u0101, ar\u012b situ\u0101cija atsevi\u0161\u0137\u0101s Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bs turpina main\u012bties. Agri vai v\u0113lu Centr\u0101leiropas un Austrumeiropas valstis var saskarties ar l\u012bdz\u012bgu dilemmu k\u0101 to rietumu kaimi\u0146valstis: stabila ekonomisk\u0101 izaugsme, bet iedz\u012bvot\u0101ju noveco\u0161an\u0101s.\n\nPiem\u0113rs ir Polija, kuras augo\u0161\u0101 ekonomika s\u0101k piesaist\u012bt viesstr\u0101dniekus. Pagaid\u0101m Var\u0161ava saglab\u0101 sal\u012bdzino\u0161i konservat\u012bvu pieeju imigr\u0101cijai, un ekonomiskajiem migrantiem no tre\u0161aj\u0101m valst\u012bm ir daudz birokr\u0101tisko \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu leg\u0101lai iece\u013co\u0161anai. Ta\u010du Konr\u0101ds \u010cernihovskis, kur\u0161 stud\u0113 Eiropas migr\u0101ciju Marijas Kir\u012b-Sklodovskas Universit\u0101t\u0113 \u013bub\u013cin\u0101, uzskata, ka tam galu gal\u0101 b\u016bs j\u0101main\u0101s.