BROADCASTS.com

Raid\u012bjuma uzman\u012bbas fokus\u0101 \u0161oreiz ir Eiropa. \u0160odien, 1. maij\u0101, aprit 20 gadi, kop\u0161 Latvija iest\u0101j\u0101s Eiropas Savien\u012bb\u0101, \u012bstenojot m\u0113r\u0137i, uz kuru t\u0101 tiec\u0101s daudzu gadu garum\u0101. T\u0101 bija viena no liel\u0101kaj\u0101m savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s reiz\u0113m - kop\u0101 taj\u0101 dien\u0101 pievienoj\u0101s 10 valstis. Tas bija iesp\u0113ju loks, kuru Latvija izmantoja, jo entuziasms Eiropai izplesties pamaz\u0101m izpl\u0113n\u0113ja. Jau daudzus gadus Savien\u012bba nav nevienu uz\u0146\u0113musi, lai gan pie t\u0101s durv\u012bm m\u012b\u0146\u0101jas jau devi\u0146as valstis, kas cer pievienoties \u0161im blokam.\n\nViens no iemesliem, k\u0101d\u0113\u013c Eiropas Savien\u012bb\u0101 ir bijusi skepse par t\u0101l\u0101ku valstu uz\u0146em\u0161anu, ir l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas meh\u0101nisms, kas prasa vienpr\u0101t\u012bbu daudzu jaut\u0101jumu izlem\u0161an\u0101. Jo vair\u0101k l\u0113m\u0113ju, jo gr\u016bt\u0101k ir non\u0101kt pie rezult\u0101ta. Bet tas, protams, nav vien\u012bgais iemesls. Francijas prezidents \u0161aj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 run\u0101ja par Eiropas Savien\u012bbas mir\u0161anu, kas varot notikt, ja t\u0101 nesp\u0113s piel\u0101goties main\u012bgajai situ\u0101cijai. Par to visu \u0161odien gribam run\u0101t, pal\u016bkojoties, kas ir noticis, notiek un notiks Eiropas Savien\u012bb\u0101 tuv\u0101kajos gados.\n\nDiskut\u0113 v\u0113stures zin\u0101t\u0146u doktors Oj\u0101rs Skudra un Latvijas Nacion\u0101l\u0101s Aizsardz\u012bbas akad\u0113mijas pasniedz\u0113js J\u0101nis Kapust\u0101ns.\n\nEiropa ir mirst\u012bga\u2026\n\nPag\u0101ju\u0161aj\u0101 ceturtdien\u0101, uzst\u0101joties ar pusotru stundu ilgu runu Sorbonnas universit\u0101t\u0113, Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda: \u201eEiropa ir mirst\u012bga. T\u0101 var nomirt. Tas ir atkar\u012bgs tikai no m\u016bsu izv\u0113l\u0113m. Un \u0161\u012bs izv\u0113les ir j\u0101izdara tagad.\u201d\n\nElizejas pils saimnieks nor\u0101d\u012bja uz galvenajiem Eiropas v\u0101juma iemesliem, kurus spilgti atkl\u0101ju\u0161i p\u0113d\u0113jo gadu notikumi: pa\u013cau\u0161anos uz \u0136\u012bnu k\u0101 pat\u0113ri\u0146a pre\u010du pieg\u0101d\u0101t\u0101ju, aizsardz\u012bbas nodro\u0161in\u0101juma dele\u0123\u0113\u0161anu Savienotaj\u0101m Valst\u012bm un pieradumu pie l\u0113tajiem Krievijas energoresursiem. Gausums, rea\u0123\u0113jot uz laikmeta izaicin\u0101jumiem, var izr\u0101d\u012bties Eiropai likten\u012bgs \u2013 citi glob\u0101lie sp\u0113ki var to v\u0101jin\u0101t vai pat nost\u0101d\u012bt nevienl\u012bdz\u012bg\u0101 poz\u012bcij\u0101. Kas tad, Makronapr\u0101t, b\u016btu dar\u0101ms? Eiropai j\u0101atmet lieka kautr\u012bba, aizst\u0101vot savu iek\u0161\u0113jo tirgu un m\u0113r\u0137tiec\u012bgi invest\u0113jot publiskos l\u012bdzek\u013cus strat\u0113\u0123iskaj\u0101s att\u012bst\u012bbas nozar\u0113s, k\u0101 to dara Savienot\u0101s Valstis un \u0136\u012bna. \u0160\u012bs nozares ir m\u0101ksl\u012bgais intelekts, kvantu inform\u0101tika, kosmosa izp\u0113te, biotehnolo\u0123ijas un jaun\u0101 tipa ener\u0123\u0113tika. K\u0101 v\u0113l vienu priorit\u0101ru virzienu prezidents defin\u0113ja Eiropas aizsardz\u012bbas iniciat\u012bvu, par kuras noz\u012bm\u012bg\u0101ko iemiesojumu b\u016btu j\u0101k\u013c\u016bst vienotajam pretgaisa aizsardz\u012bbas vairogam. Eiropai j\u0101turpina konsekventi \u012bstenot \u201eza\u013co kursu\u201d, kas ir glob\u0101l\u0101 m\u0113rog\u0101 unik\u0101la ener\u0123\u0113tisk\u0101s p\u0101rejas programma, un j\u0101b\u016bv\u0113 v\u0113l vienot\u0101ks ener\u0123\u0113tikas tirgus. \u201eDekarboniz\u0113ta ener\u0123ija ir [norm\u0101la] klimata, suverenit\u0101tes un nodarbin\u0101t\u012bbas \u0137\u012bla,\u201d postul\u0113ja Makrons.\n\nPirmdien Francijas l\u012bderim piebalsoja Eiropadomes prezidents \u0160arls Mi\u0161els intervij\u0101 \u017eurn\u0101listu grupai sakar\u0101 ar 2004. gada Eiropas Savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s gadadienu. Vi\u0146\u0161 atzina, ka \u201eikviens demokr\u0101tisks projekts p\u0113c savas dabas ir mirst\u012bgs,\u201d ta\u010du t\u016bda\u013c mudin\u0101ja uz optimismu \u2013 Eiropai esot sp\u0113ks un iero\u010di, lai st\u0101tos pret\u012b izaicin\u0101jumiem. Ir nep\u0101rprotami skaidrs, ka Eiropas Savien\u012bbai \u0161\u0101d\u0101 nol\u016bk\u0101 nepiecie\u0161amas nopietnas reformas, no kur\u0101m visvair\u0101k apspriest\u0101s ir l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas meh\u0101nisma izmai\u0146as Eiropadom\u0113, atmetot pavisam vai kapit\u0101li samazinot vienbals\u012bbas principu un aizst\u0101jot to ar kvalific\u0113to vair\u0101kumu. Tas liegtu t\u0101diem destrukt\u012bvi tend\u0113tiem l\u012bderiem k\u0101 Ung\u0101rijas premjers Orbans vai vi\u0146a potenci\u0101lais sabiedrotais, jaunizceptais Slov\u0101kijas premjers Fico padar\u012bt visas Eiropas intereses par savu manipul\u0101ciju un amb\u012bciju \u0137\u012blniec\u0113m un faktiski ignor\u0113t savien\u012bbas pamatos liktos v\u0113rt\u012bborientierus.\n\nEiropas uzgaid\u0101m\u0101 telpa\n\nVakar, 30. apr\u012bli, no Gruzijas galvaspils\u0113tas Tbilisi pien\u0101ca zi\u0146as par jaunu eskal\u0101ciju pretst\u0101v\u0113 starp dro\u0161\u012bbas strukt\u016br\u0101m un protest\u0113t\u0101jiem, kuri nev\u0113las pie\u013caut t.s. \u201eKrievijas likuma\u201d, ofici\u0101li saukta Likuma par \u0101rzemju ietekmes caurskat\u0101m\u012bbu pie\u0146em\u0161anu. To valdo\u0161\u0101 partija \u201eGruzijas sapnis\u201d ac\u012bmredzot cer izmantot, lai apkarotu opoz\u012bciju notur\u0113tos pie varas ruden\u012b gaid\u0101maj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.\n\nEiropadomes prezidents \u0160arls Mi\u0161els jau nep\u0101rprotami pazi\u0146ojis, ka likums nav savienojams ar Gruzijas v\u0113lmi iest\u0101ties Eiropas Savien\u012bb\u0101. T\u0101 vien \u0161\u0137iet, ka Tbilisi varas partijas pel\u0113kais kardin\u0101ls, oligarhs Bidzina Ivani\u0161vili uzk\u0101pis uz sliden\u0101s taci\u0146as, pa k\u0101du savulaik laipoja Ukrainas prezidents Viktors Janukovi\u010ds, apgalvojot, ka ir par tuvin\u0101\u0161anos Eiropas Savien\u012bbai, ta\u010du faktiski velkot savu valsti Krievijas ietekmes zon\u0101. Nav lieku reizi j\u0101atg\u0101dina, ar ko tas beidz\u0101s Janukovi\u010dam, Ukrainai, Krievijai un Eiropai \u2013 \u0161obr\u012bd ukrai\u0146u n\u0101cija maks\u0101 ar asin\u012bm un cie\u0161an\u0101m par savu eiroorient\u0101cijas v\u0113lmi, un negribas \u0161aub\u012bties, ka \u0161\u012b cena tiks \u0146emta v\u0113r\u0101 iest\u0101\u0161an\u0101s sarunu proces\u0101.\n\nIepriek\u0161min\u0113taj\u0101 intervij\u0101 pirmdien Brisel\u0113 \u0160arls Mi\u0161els, jaut\u0101ts par savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s perspekt\u012bv\u0101m, pazi\u0146oja: \u201e2030. gad\u0101 mums j\u0101b\u016bt tam gataviem. K\u0101da gan ir alternat\u012bva? Ja doma ir to ievilkt uz n\u0101kamaj\u0101m desmitgad\u0113m, tas noz\u012bm\u0113, ka m\u0113s dodam zi\u0146u \u0136\u012bnai un Krievijai, ka \u0161\u012b m\u016bsu tuv\u0101k\u0101 apkaime ir atv\u0113l\u0113ta t\u0101m par sp\u0113\u013cu laukumu.\u201d\n\nK\u0101 zin\u0101ms, \u0161obr\u012bd Eiropas Savien\u012bbas kandid\u0101tvalstu status\u0101 bez Ukrainas un Gruzijas ir v\u0113l ar\u012b Ukrainas maz\u0101k\u0101 kaimi\u0146valsts Moldova, piecas Rietumbalk\u0101nu valstis \u2013 Alb\u0101nija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija un Zieme\u013cma\u0137edonija. Ofici\u0101li atsaukta joproj\u0101m nav ar\u012b jau gadu desmitiem sen\u0101 Turcijas kandidat\u016bra. No min\u0113taj\u0101m valst\u012bm vistuv\u0101k uz\u0146em\u0161anai \u0161obr\u012bd \u0161\u0137iet Melnkalne, kuras sakar\u0101 jau tiek min\u0113ts iesp\u0113jamais iest\u0101\u0161an\u0101s gads \u2013 2028. Liel\u0101k\u0101 probl\u0113ma var\u0113tu b\u016bt t\u0101, ka kop\u0161 eiro ievie\u0161anas Melnkalne to vienpus\u0113ji lieto k\u0101 savu iek\u0161\u0113jo maks\u0101\u0161anas l\u012bdzekli. Sam\u0113r\u0101 pozit\u012bvas izskat\u0101s ar\u012b Alb\u0101nijas izredzes, cikt\u0101l Francijas un N\u012bderlandes s\u0101kotn\u0113j\u0101 visai strikt\u0101 pretest\u012bba uz\u0146em\u0161anai \u0161\u0137iet p\u0101rvar\u0113ta. Kop\u0161 Zieme\u013cma\u0137edonija 2018. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma savu pa\u0161reiz\u0113jo nosaukumu, savu veto t\u0101s iest\u0101jai ir atsaukusi Grie\u0137ija, ta\u010du nav \u012bstas skaidr\u012bbas par Bulg\u0101rijas poz\u012bciju, kurai ar\u012b ar Zieme\u013cma\u0137edoniju ir domstarp\u012bbas v\u0113stures un identit\u0101tes jaut\u0101jumos. Bulg\u0101ru un ma\u0137edonie\u0161u valodas ir \u013coti tuvas, ab\u0101m kaimi\u0146valst\u012bm ir liels kop\u0113jas v\u0113stures mantojums, kura trakt\u0113jum\u0101 netr\u016bkst iemeslu domstarp\u012bb\u0101m. Bosnija un Hercegovina ofici\u0101lo kandid\u0101tvalsts statusu ieguva pavisam nesen \u2013 2022. gad\u0101 \u2013, un t\u0101s potenci\u0101lo iest\u0101\u0161anos apgr\u016btina \u0161\u012bs valsts politisk\u0101 strukt\u016bra, kas faktiski ir diezgan va\u013c\u012bga konfeder\u0101cija.\n\nSerbijas potenci\u0101l\u0101 iest\u0101\u0161an\u0101s rada \u0161aubas, iev\u0113rojot \u0161\u012bs valsts \u012bpa\u0161\u0101s attiec\u012bbas ar Krieviju un probl\u0113mas ar kaimi\u0146valst\u012bm, pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m agr\u0101ko Serbijas sast\u0101vda\u013cu Kosovu. Pie tam ar\u012b pa\u0161\u0101 Serbij\u0101 atbalsts iest\u0101jai savien\u012bb\u0101 ir sal\u012bdzino\u0161i zem\u0101kais no vis\u0101m Rietumbalk\u0101nu kandid\u0101tvalst\u012bm \u2013 nep\u0101rprotami to atbalsta maz\u0101k nek\u0101 50% serbu. Moldovas izredzes uzlabo t\u0101s diezgan ietekm\u012bgais \u201eadvok\u0101ts\u201d Eiropas Savien\u012bb\u0101 \u2013 Rum\u0101nija. Tom\u0113r \u0161\u012bs izredzes saist\u0101mas ar notikumu att\u012bst\u012bbu kaimi\u0146valst\u012b Ukrain\u0101. Kam\u0113r nav likvid\u0113tas Krievijas ekspansionistisk\u0101s amb\u012bcijas re\u0123ion\u0101, Kremlis, visdr\u012bz\u0101k, m\u0113\u0123in\u0101s kav\u0113t Moldovas iest\u0101\u0161anos, izmantojot gan Pied\u0146estras valstisko veidojumu, gan lielo prokremlisko iedz\u012bvot\u0101ju masu Moldov\u0101, jo sevi\u0161\u0137i separ\u0101tiskaj\u0101 Gagauzijas autonomij\u0101.\n\nSagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.\n\nEiropas Parlamenta granta projekta \u201eJaun\u0101 Eiropas n\u0101kotne\u201d programma.*\n* \u0160\u012b publik\u0101cija atspogu\u013co tikai materi\u0101la veido\u0161an\u0101 iesaist\u012bto pu\u0161u viedokli. Eiropas Parlaments nav atbild\u012bgs par taj\u0101 ietvert\u0101s inform\u0101cijas jebk\u0101du izmanto\u0161anu.