BROADCASTS.com

Aktualit\u0101tes pasaul\u0113 analiz\u0113 \u017eurn\u0101la "Ir" koment\u0113t\u0101js Pauls Raudseps. Ierakst\u0101 uzklaus\u0101m Latvijas Radio Zi\u0146u dienesta korespondentu Brisel\u0113 Artjomu Konohovu.\n\nANO a\u0123ent\u016bras darbinieku diskr\u0113tais \u201eva\u013casprieks\u201d\n\nApvienoto N\u0101ciju a\u0123ent\u016bra pal\u012bdz\u012bbai un darbu organiz\u0101cijai palest\u012bnie\u0161u b\u0113g\u013ciem Tuvajos Austrumos tika nodibin\u0101ta 1949. gad\u0101 ar s\u0101kotn\u0113jo m\u0113r\u0137i sniegt atbalstu visiem b\u0113g\u013ciem, kuriem bija n\u0101cies pamest savas dz\u012bvesvietas Pirm\u0101 Ar\u0101bu-Izra\u0113las kara rezult\u0101t\u0101. T\u0101 ir \u012bpatn\u0113ja strukt\u016bra Apvienoto N\u0101ciju ietvaros, kas nav pak\u013cauta ANO Augstajam komis\u0101ram b\u0113g\u013cu jaut\u0101jumos un nodarbojas tikai ar vienas nacionalit\u0101tes b\u0113g\u013ciem un tikai ierobe\u017eot\u0101 re\u0123ion\u0101 \u2013 Jord\u0101nij\u0101, Lib\u0101n\u0101, S\u012brij\u0101, Gazas josl\u0101 un Jord\u0101nas Rietumkrasta palest\u012bnie\u0161u teritorij\u0101s. T\u0101s darb\u012bba koncentr\u0113jas b\u0113g\u013cu nometn\u0113s, kur\u0101s turpina dz\u012bvot apm\u0113ram tre\u0161da\u013ca no min\u0113to teritoriju palest\u012bnie\u0161u iedz\u012bvot\u0101jiem, a\u0123ent\u016brai g\u0101d\u0101jot par vi\u0146u nodarbin\u0101t\u012bbas iesp\u0113j\u0101m, izgl\u012bt\u012bbas, vesel\u012bbas apr\u016bpes un soci\u0101lajiem pakalpojumiem.\n\nAt\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no ANO B\u0113g\u013cu komisari\u0101ta, a\u0123ent\u016bras pilnvar\u0101s neietilpst b\u0113g\u013cu repatri\u0101cija, integr\u0101cija patv\u0113ruma zemes sabiedr\u012bb\u0101 vai p\u0101rvieto\u0161ana uz tre\u0161aj\u0101m valst\u012bm. Strukt\u016bras ikgad\u0113j\u0101 bud\u017eeta apjoms ir apm\u0113ram miljards ASV dol\u0101ru. 2022. gad\u0101, par ko pieejami jaun\u0101kie dati, nepilnus 340 miljonus \u0161ai bud\u017eet\u0101 nodro\u0161in\u0101ja Savienot\u0101s Valstis, vair\u0101k nek\u0101 200 miljonus V\u0101cija, nepilnus 115 miljonus \u2013 Eiropas Savien\u012bbas bud\u017eets, vair\u0101k nek\u0101 60 miljonus Zviedrija. Noz\u012bm\u012bgi finans\u0113t\u0101ji bija ar\u012b Norv\u0113\u0123ija, Jap\u0101na, Francija, Sa\u016bda Ar\u0101bija, \u0160veice, Turcija, Kan\u0101da, N\u012bderlande, Lielbrit\u0101nija u.c. valstis. Ar nelielu artavu apm\u0113tam 17,5 t\u016bksto\u0161u apjom\u0101 sarakst\u0101 atrodama ar\u012b Latvija.\n\nLielum lielais vairums no apm\u0113ram 30\xa0000 a\u0123ent\u016bras nodarbin\u0101to ir palest\u012bnie\u0161u izcelsmes. Jau agr\u0101k par\u0101d\u012bjusies inform\u0101cija, ka starp \u0161iem darbiniekiem ir t\u0101di, kuri ir saist\u012bti ar teroristisko grup\u0113jumu \u201eHam\u0101s\u201d vai pat ir t\u0101 rind\u0101s. \u0160is jaut\u0101jums aktualiz\u0113j\u0101s 28. janv\u0101r\u012b, kad laikraksts \u201eThe New York Times\u201d publiskoja inform\u0101ciju no Savienoto Valstu vald\u012bbai sagatavota zi\u0146ojuma, kas liecina, ka divpadsmit b\u0113g\u013cu pal\u012bdz\u012bbas a\u0123ent\u016br\u0101 nodarbin\u0101to tie\u0161i piedal\u012bju\u0161ies 7. oktobra teroristiskaj\u0101 uzbrukum\u0101 Izra\u0113lai. Starp aps\u016bdz\u012bb\u0101m ir piedal\u012b\u0161an\u0101s k\u0101das izra\u0113lietes nolaup\u012b\u0161an\u0101, nogalin\u0101ta izra\u0113lie\u0161u karav\u012bra \u0137erme\u0146a izve\u0161an\u0101 uz Gazas joslu, mun\u012bcijas izdal\u012b\u0161an\u0101 un autotransporta koordin\u0113\u0161an\u0101.\n\n\u0160ai inform\u0101cijai par\u0101doties atkl\u0101t\u012bb\u0101, daudzas donorvalstis, t.sk. Savienot\u0101s Valstis, V\u0101cija, Lielbrit\u0101nija, Francija, Jap\u0101na u.c., pazi\u0146oja, ka aptur pal\u012bdz\u012bbas a\u0123ent\u016bras finans\u0113\u0161anu. \u0160\u0101du l\u0113mumu kritiz\u0113ju\u0161as vair\u0101kas starptautiskas pal\u012bdz\u012bbas organiz\u0101cijas, Ar\u0101bu L\u012bga, Jord\u0101nijas, \u0112\u0123iptes un Turcijas vald\u012bbas. Ar\u012b Izra\u0113las vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vis izteicies, ka vi\u0146a valsts ir pret t\u016bl\u012bt\u0113ju b\u0113g\u013cu pal\u012bdz\u012bbas a\u0123ent\u016bras darb\u012bbas aptur\u0113\u0161anu, kas draud\u0113tu ar noz\u012bm\u012bgu Gazas joslas civiliedz\u012bvot\u0101ju situ\u0101cijas pasliktin\u0101\u0161anos.\n\nAr traktoru p\u0113c taisn\u012bguma\n\nPirmdien, 29. janv\u0101r\u012b, tika paraliz\u0113ta satiksme pa vair\u0101k\u0101m automa\u0123istr\u0101l\u0113m Par\u012bzes tuvum\u0101, kad t\u0101s blo\u0137\u0113ja fran\u010du zemnieku traktori, kravas ma\u0161\u012bnas un salmu \u0137\u012bpas. Zemkopji protest\u0113 pret veselu virkni regul\u0113jumu un politisku pieeju, kur\u0101s saskata savu intere\u0161u neiev\u0113ro\u0161anu.\n\nViens aspekts ir Francijas vald\u012bbas politika, m\u0113\u0123inot pan\u0101kt p\u0101rtikas pre\u010du cenu pazemin\u0101\u0161anu, kas, attiec\u012bgi, mazina p\u0101rtikas ra\u017eot\u0101ju ien\u0101kumus laik\u0101, kad izmaksas par degvielu, miner\u0101lm\u0113sliem un transportu ir pamat\u012bgi augu\u0161as. Papildu neapmierin\u0101t\u012bbas avots ir Francijas vald\u012bbas pl\u0101ni pak\u0101peniski mazin\u0101t subs\u012bdijas d\u012bze\u013cdegvielai Eiropas \u201eZa\u013c\u0101 kursa\u201d ietvaros. V\u0113l viena zemnieku b\u0113da ir gr\u016bt\u012bbas konkur\u0113t ar l\u0113t\u0101ku importa produkciju, sevi\u0161\u0137i no Ukrainas, kuras graudiem, cukuram, ga\u013cai un citai produkcijai atcelta ievedmuita Eiropas Savien\u012bb\u0101. K\u0101 nor\u0101da fran\u010du zemnieki, vi\u0146u ukrai\u0146u kol\u0113\u0123iem nav j\u0101iev\u0113ro daudzas ekolo\u0123isk\u0101s pras\u012bbas, k\u0101das ir sp\u0113k\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101.\n\nK\u0101 pazi\u0146ojis premjerministrs Gabriels At\u0101ls, vald\u012bba esot gatava saglab\u0101t nodok\u013cu atlaides degvielai, atvieglot birokr\u0101tisk\u0101s proced\u016bras, sniegt pal\u012bdz\u012bbu konkr\u0113t\u0101m nozar\u0113m.\n\nFran\u010du lauksaimnieki nav vien\u012bgie, kas \u0161ais dien\u0101s par sevi atg\u0101dina, izbraucot pils\u0113tu iel\u0101s un uz \u0161osej\u0101m ar smago tehniku. S\u0101ku\u0161\u0101s pirmdien, vakar protesta akcijas v\u0113rs\u0101s pla\u0161um\u0101 Be\u013c\u0123ij\u0101, kur zemnieki blo\u0137\u0113ju\u0161i vair\u0101kas \u0161osejas, tai skait\u0101 praktiski p\u0101rtraucot satiksmi ar ostas pils\u0113tu Z\u0113brigi, t\u0101pat izg\u0101zu\u0161i k\u016btsm\u0113slus un apm\u0113t\u0101ju\u0161i j\u0113l\u0101m ol\u0101m Valonijas re\u0123iona parlamenta \u0113ku Nam\u012br\u0101. Ar\u012b te protestu iemesls ir l\u0113t\u0101 importa konkurence un p\u0101rm\u0113r\u012bg\u0101s vides likumdo\u0161anas pras\u012bbas. V\u0101cij\u0101 zemnieki jau vair\u0101kas ned\u0113\u013cas protest\u0113 pret vald\u012bbas pl\u0101niem atcelt nodok\u013cu atlaides d\u012bze\u013cdegvielai un jaunai lauksaimniec\u012bbas tehnikai, cita starp\u0101 vi\u0146i m\u0113ne\u0161a vid\u016b paboj\u0101ja nervus berl\u012bnie\u0161iem, ar smago tehniku blo\u0137\u0113jot vienu no galvenaj\u0101m iel\u0101m.\n\nKop\u0161 m\u0113ne\u0161a s\u0101kuma pret vald\u012bbas lauksaimniec\u012bbas politiku protest\u0113 Lietuvas zemnieki. Vakar smag\u0101s tehnikas kolonas par\u0101d\u012bj\u0101s uz \u0161osej\u0101m ar\u012b pie Romas un Mil\u0101nas It\u0101lij\u0101, par gatav\u012bbu pievienoties akcij\u0101m pazi\u0146ojusi Sp\u0101nijas zemnieku un liellopu audz\u0113t\u0101ju organiz\u0101cija.\n\nNeskatoties uz protestu pla\u0161o \u0123eogr\u0101fiju, \u0161is jaut\u0101jums tom\u0113r nav Eiropadomes r\u012btdienas samita darba k\u0101rt\u012bb\u0101. Tom\u0113r, k\u0101 raksta britu izdevums \u201eThe Guardian\u201d, iesp\u0113jams, Brisele piek\u0101psies lauksaimniekiem, atliekot uz v\u0113l\u0101ku pras\u012bbu \u010detrus procentus zemes plat\u012bbu atv\u0113l\u0113t papuv\u0113m, dz\u012bv\u017eogiem un citai vides daudzveid\u012bbu veicino\u0161ai darb\u012bbai.\n\nSavald\u012bt sp\u012btnieku\n\nR\u012bt, 1. febru\u0101r\u012b, Eiropas Savien\u012bbas valstu vad\u012bt\u0101ji pulc\u0113sies uz \u0101rk\u0101rtas samitu Brisel\u0113. \u0160\u012b kop\u0101san\u0101k\u0161ana neb\u016btu vajadz\u012bga, ja iepriek\u0161\u0113j\u0101, kas notika decembr\u012b, Eiropas \u201elielais sp\u012btnieks\u201d, Ung\u0101rijas premjers Viktors Orbans neb\u016btu iecirties un vienpersoniski nobremz\u0113jis ilglaic\u012bg\u0101s pal\u012bdz\u012bbas paketes pie\u0161\u0137ir\u0161anu Ukrainai.\n\nSv\u0113tdien izdevums \u201eFinancial Times\u201d sav\u0101 publik\u0101cij\u0101 pav\u0113st\u012bja par k\u0101du dokumentu, kas esot tapis Eiropadomes sekretari\u0101t\u0101 un apl\u016bko iesp\u0113jas, k\u0101 savien\u012bbas centr\u0101l\u0101s instit\u016bcijas var\u0113tu dot triecienus ung\u0101ru ekonomikai, ja Budape\u0161tas varasv\u012brs turpin\u0101s tiepties. Savien\u012bbas valstu l\u012bderi izteiktos par piln\u012bgu savien\u012bbas fondu pie\u0161\u0137\u012brumu p\u0101rtrauk\u0161anu Ung\u0101rijai, kas neizb\u0113gami mazin\u0101tu investoru interesi, pasliktin\u0101tu valsts kred\u012btreitingus, liktu kristies Ung\u0101rijas forinta kursam, kam visam b\u016btu b\u0113d\u012bgas sekas Ung\u0101rijas ekonomikai. \u0160\u0101da k\u0101das dal\u012bbvalsts ekonomiska taran\u0113\u0161ana b\u016btu l\u012bdz \u0161im nepieredz\u0113ta savien\u012bbas taktika.\n\nPublik\u0101cija ofici\u0101li tiek trakt\u0113ta k\u0101 inform\u0101cijas nopl\u016bde, ta\u010du daudzi anal\u012bti\u0137i izsaka pie\u0146\u0113mumu, ka \u0161\u0101ds teksts \u201enopludin\u0101ts\u201d ar nol\u016bku dot ung\u0101ru l\u012bderim visai konkr\u0113tu m\u0101jienu, ka kol\u0113\u0123u paciet\u012bba tuvojas beig\u0101m.\n\nUng\u0101rijas Eiropas Savien\u012bbas lietu ministrs J\u0101no\u0161s Boka \u201eFinancial Times\u201d pazi\u0146ojis, ka vi\u0146a valsts spiedienam nepak\u013cau\u0161oties, un uzsv\u0113ris, ka Ung\u0101rija esot gatava t\u0101l\u0101k\u0101m sarun\u0101m. Budape\u0161tas galvenais ierosin\u0101jums tagad ir \u2013 sadal\u012bt \u010detriem gadiem paredz\u0113to atbalsta paketi maz\u0101kos ikgad\u0113jos pie\u0161\u0137\u012brumos. Vair\u0101ki citi savien\u012bbas valstu vad\u012bt\u0101ji jau noraid\u012bju\u0161i t\u0101du iesp\u0113ju, jo tas noz\u012bm\u0113tu, ka Orbans vai k\u0101ds cits potenci\u0101ls \u201esp\u012btnieks\u201d var\u0113tu ik gadus dancin\u0101t Eiropadomi \u0161ai jaut\u0101jum\u0101.\n\nTiek piesaukta ar\u012b iesp\u0113ja, ka da\u017eas dal\u012bbvalstis esot gatavas virz\u012bt t\u0101l\u0101k pret Budape\u0161tu uzs\u0101kto proced\u016bru Eiropas Savien\u012bbas L\u012bguma 7. panta k\u0101rt\u012bb\u0101, kas galu gal\u0101 var novest pie Ung\u0101rijas balssties\u012bbu at\u0146em\u0161anas Eiropadom\u0113. \u0160\u0101da iesp\u0113ja gan tiek uzl\u016bkota k\u0101 gal\u0113jais l\u012bdzeklis, par kura iesp\u0113jamo lieto\u0161anu padom\u0113 v\u0113l ne tuvu neesot vienpr\u0101t\u012bbas.\n\nSagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.\n\n\xa0Eiropas Parlamenta granta projekta \u201eJaun\u0101 Eiropas n\u0101kotne\u201d programma.*\n* \u0160\u012b publik\u0101cija atspogu\u013co tikai materi\u0101la veido\u0161an\u0101 iesaist\u012bto pu\u0161u viedokli. Eiropas Parlaments nav atbild\u012bgs par taj\u0101 ietvert\u0101s inform\u0101cijas jebk\u0101du izmanto\u0161anu.