Lai lemtu par pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca palielin\u0101\u0161anu, j\u0101skat\u0101s uz situ\u0101ciju kopum\u0101, t\u0101, koment\u0113jot finan\u0161u ministra teikto par iesp\u0113jamo pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca cel\u0161anu, intervij\u0101 \u201eLatvijas Radio\u201d pau\u017e Latvijas bankas prezidents M\u0101rti\u0146\u0161 Kaz\u0101ks. Vi\u0146\u0161 ar\u012b sac\u012bja, ka Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas l\u0113mums samazin\u0101t procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam dr\u012bz atspogu\u013cosies kred\u012bt\u0146\u0113m\u0113ju maks\u0101jumos.\n\nPremjere paudusi, ka Latvijas bud\u017eeta situ\u0101cija nav \u013coti pozit\u012bva un da\u017e\u0101du \u0101r\u0113ju apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c bud\u017eeta situ\u0101cija ir saspringta ar\u012b cit\u0101s Eiropas valst\u012bs. K\u0101du j\u016bs k\u0101 centr\u0101l\u0101s bankas vad\u012bt\u0101js redzat \u0161o situ\u0101ciju?\n\nM\u0101rti\u0146\u0161 Kaz\u0101ks: Dom\u0101ju , ka \u0161\u012b gada s\u0101kums bud\u017eeta zi\u0146\u0101 ir visgr\u016bt\u0101kais t\u0101p\u0113c, ka infl\u0101cijas vairs nav un stipras izaugsmes v\u0113l nav. Iepriek\u0161\u0113jos gados infl\u0101cijas un cenu k\u0101puma d\u0113\u013c ien\u0101kumi bud\u017eet\u0101 k\u0101pa diezgan strauji. \u0160obr\u012bd Latvij\u0101 infl\u0101cija ir tuvu nullei, l\u012bdz ar to infl\u0101cijas pav\u0113j\u0161 bud\u017eetam ir beidzies, savuk\u0101rt izaugsmes pav\u0113j\u0161\u2026 Lai gan mums izaugsme ekonomik\u0101 ir s\u0101kusies. Jaunais biznesa cikls ir s\u0101cies. Pirmaj\u0101 ceturksn\u012b izaugsme bija diezgan sp\u0113c\u012bga \u2013 0,9 % pret pag\u0101ju\u0161\u0101 gada p\u0113d\u0113jo ceturksni, bet ne iedz\u012bvot\u0101ji to \u012bsti v\u0113l j\u016bt, ne ar\u012b tas ir pietieko\u0161i strauji, lai b\u016btiski palielin\u0101tu bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumus. L\u012bdz ar to \u0161\u012b gada pirm\u0101 puse bud\u017eeta ien\u0101kumu zi\u0146\u0101 ir diezgan v\u0101rga.\n\nOtra lieta, kas pasliktina bud\u017eetu, ir \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija, l\u012bdz ar to nepiecie\u0161am\u012bba vair\u0101k t\u0113r\u0113t aizsardz\u012bbai. Es gribu uzsv\u0113rt, ka aizsardz\u012bba nav t\u0113r\u0113\u0161ana. Aizsardz\u012bba un dro\u0161\u012bba ir invest\u012bcija. T\u0101 ir invest\u012bcija dro\u0161\u012bb\u0101, lai m\u0113s eksist\u0113tu k\u0101 valsts, k\u0101 da\u013ca no Eiropas Savien\u012bbas. Ja cilv\u0113ki j\u016btas nedro\u0161i, vi\u0146i maz\u0101k t\u0113r\u0113, maz\u0101k invest\u0113 un tas noz\u012bm\u0113, ka ekonomisk\u0101 izaugsme ir l\u0113n\u0101ka. Dro\u0161\u012bbas invest\u012bcijas ir \u013coti svar\u012bgas gan tam, k\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji j\u016btas, gan mums k\u0101 valstij, lai m\u0113s eksist\u0113tu. Dro\u0161\u012bbas joma un invest\u012bcijas dro\u0161\u012bb\u0101 ir jaunas industrijas s\u0101kums, kas ar\u012b ekonomikai dod liel\u0101ku izaugsmi.\n\n\u0160aj\u0101 br\u012bd\u012b mums ien\u0101kumi ir maz\u0101ki un t\u0113ri\u0146i liel\u0101ki. Situ\u0101cija bud\u017eet\u0101 nav vienk\u0101r\u0161a, t\u0101 ir diezgan sare\u017e\u0123\u012bta. Bet vislab\u0101kais veids, k\u0101 no t\u0101s iziet, ir caur sp\u0113c\u012bg\u0101ku izaugsmi. Tie galvenie darbi saist\u012btos ar strauj\u0101kas izaugsmes nodro\u0161in\u0101\u0161anu \u2013 pa\u0146emt nost visas klapes, kas bremz\u0113ju\u0161as izaugsmi. Pa\u0146emam nost birokr\u0101tiju, nevajadz\u012bgu administrat\u012bvu slogu, \u013caujam iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem audz\u0113t ekonomiku un tas bud\u017eet\u0101 atgriez\u012bsies k\u0101 liel\u0101ki nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Ja ar to nepietiek tad skat\u0101mies, kas notiek ar nodok\u013cu politiku.