BROADCASTS.com

Šī gada ANO klimata konference ir kā mājasdarba atrādīšana skolotājai klases stundā. Pirms sešiem gadiem starptautiskā sabiedrība apņēmās rīkoties, lai mazinātu globālās temperatūras celšanos. Šogad Glāzgovā ir jāatskaitās par paveikto. Daži "klasesbiedri" ir nobastojuši šo stundu, tikmēr citi ceļ trauksmi par ārkārtas stāvokli. Kamēr Glāzgovā pulcējas valstu vadītāji, lai kaulētos par tālāko klimata politiku, Madagaskara piedzīvo pirmo klimata pārmaiņu izraisīto badu, bet žurnālisti Lielbritānijā publicējuši nopludinātu informāciju par dažādu valstu centieniem ietekmēt zinātnieku klimata ziņojumu. Par ko liecina šī brīža situācija un ko sagaidīt turpmāk klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Jānis Rozītis vērtē, ka, domājot par Latviju, svarīgi ir divi aspekti, kur Latvijai būtu jāiestājas: viens ir globālais, ka jāaizstāv virzīšanās uz atjaunojamiem energoresursiem. Tas, protams, Latvijai ir izdevīgi. Otrs - klimatneitralitāte nedrīkst būt uz dabas vai vides piesārņojuma rēķina, tai jābūt sociāli iekļaujošai un draudzīgai. Bada anatomija Pandēmija, klimata pārmaiņas un konflikti dažādos pasaules reģionos veicinājuši bada izplatību. Kas jāēd, lai cilvēks spētu izdzīvot un vai cilvēks organisms var uzņemt sev nepieciešamās vielas no vienveidīga uztura, kāds parasti ir bada skartajos reģionos, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore dietoloģe Laila Meija. Kamēr Rietumu pasaulē aizvien vairāk runā par aptaukošanos kā 21. gadsimta sērgu, tikām miljoniem cilvēku citos reģionos ir uz bada robežas. Vācu raidorganizācijas "Deutsche Welle" interneta portālā var lasīt, ka šobrīd uz bada robežas ir 45 miljoni cilvēku 43 pasaules valstīs. Cēloņi tam ir gan Covid krīze, gan klimata pārmaiņu izraisīts sausums un arī dažādi konflikti. Ir nepieciešami 7 miljardi dolāru, lai 2022. gadā nodrošinātu vienu porciju dienā vienam cilvēkam. Tajā pašā laikā ir tautas, kuras bads neskar, bet viņu ikdienas uzturs gadiem ilgi ir visai pietiecīgs, veinveidīgs un vitamīniem nabadzīgs. Piemēram, inuīti, kuru maltīti veido zivis vai Mongolijas stēpēs dzīvojošie, kuri pārtiek no gaļas un piena produktiem. Runājot  par ilgtspējīgu uzturu, kas vienlaikus pabaro cilvēci un saudzē  apkārtējo vidi, profesore Laila Meija norāda, ka  savai un planētas veselībai ir ieteicams nelietot uzturā palmu eļļu, mazāk lietot sarkano gaļu, bet vairāk izvēlēties pākšaugus un izplānot, cik jāēd un pēc iespējas mazināt pārtikas atkritumus.