“Mēs nevaram paēst tikai no pilna ledusskapja!” - citāts no mūsu kolēģa Toma Treiberga sacītā, atbildot uz jautājumu “Kāpēc kultūra” un kāpēc Latvijas Radio šonedēļ norisināsies akcija ar šādu pašu virsrakstu. Sadzirdi! Ieklausies! Sniedzam impulsu izpratnei, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Par to audio klipos runā dažādi kultūras patērētāji. Ir izveidota jauna radošās personas Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma (VKKF) – runa ir par vienreizēju līdzekļu piešķīrumu 1614 eiro apmērā vienai personai. Plānots, ka to varētu saņemt 1200 cilvēku. Kādas ir prasības, kā valdības piešķirtā nauda tiks izmantota un kā norisināsies process, skaidrojam Kultūras Rondo. "Mērķprogramma darbosies no 1. jūlija līdz 30. septembrim. pieteikties, lai saņemtu finansiālu atbalstu, var no 18. jūnija līdz 5. jūlijam elektroniski. Savukārt nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji arī varēs pieteikties atbalstam caur VKKF, bet tas varētu būt pēc 2-3 nedēļām, jo ministru kabinets vēl nav to apstiprinājis," norāda kultūras ministra valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Zariņš atzīst, ka valdība kultūras nozares atbalstam atvēlējusi un stimulēšanai 32 miljonus eiro. Valsts kultūrkapitāla programma "Radošo personu nodarbinātībai" ir viens no atbalsta pasākumiem ar mērķi sniegt atbalstu tieši individuāli nodarbinātajiem un strādājošiem kultūras cilvēkiem, kurus krīze ir skārusi negatīvi finansiāli un arī radoši. Būtiskākā atšķirība no dīkstāves pabalsta, kas tika piešķirts līdz šim un kuram radošiem cilvēkiem bija sarežģīti pieteikties, šis būs atbalsts radošā darba veicināšanai. "Mēs tomēr gribējām, lai radošās personas nevis vienkārši trīs mēnešus turpina sēdēt un neko nedarīt, bet tiešām atbalstīt viņu radošo darbu. Proti, ka tajā brīdī, kad viņam nav iespējas gūt ienākumus normālā veidā, viņiem garantēt šo nodarbinātību, pretī prasot arī konkrētu radošo rezultātu," skaidro Zariņš. "Līdz ar to, iesniedzot šos projektus, piesakoties uz šo atbalstu trīs mēnešiem, personām būs jāiesniedz radošās ieceres šiem trīs mēnešiem. Pēc tam, kā jau tas ir, Kultūrkapitāla fondā ierasts, arī jāatskaitās par to, ka šīs radošās ieceres patiešām ir īstenotas," turpina Zariņš. Tikai šoreiz līdzekļiem, kas pieejami programmas ietvaros, pieteikties varēs ne tikai autori. "Nolikumā arī ir cieši ielikta sasaiste ar Autortiesību likumu, kā atbalstu varēs saņemt gan autortiesību, gan blakustiesību īpašnieki. Tas nozīmē, ka šī programma attieksies arī, piemēram, uz izpildītājiem un producentiem, ja viņa spēs pierādīt to savu radošo darbību, tad arī viņi varēs saņemt atbalstu," norāda Zariņš. Kā noteikt, kas ir radoša personība. Zariņš atzīst, ka bijušas karstas diskusijas par šo jautājumu, jo katras jomas pārstāvjiem ir savi uzskati. "Beigās mēs nonācām pie tāda Zālamana lēmuma, ka principā tiešām mēs uzskatām, ka radoša persona ir jebkura, kura rada kaut ko Autortiesību likuma izpratnē, un savukārt šo nozīmību tālāk vērtēs Kultūrkapitāla fonda eksperti, īpaša padome, kurā mēs iekļaujam arī neakadēmiskās mūzikas pārstāvjus, kas tad mēģinās sniegt savu vērtējumu, vai vienādu atbalstu ir pelnījuši, piemēram, kāzu muzikanti," atzīst Zariņš. Zariņš skaidro, ka Autortiesību likuma izpratnē arī kāzu un bēru muzikanti ir radoša persona. "Bet savukārt ekspertu uzdevums būtu vērtēt, vai šis radošais veikums tiešām ir nozīmīgs tādām kultūrtelpas veidošanas izpratnē," norāda Zariņš. Plānots izsludināt vēl vairākas papildus atbalsta programmas VKKF, viena no tām būs tieši digitālajiem produktiem. "Krīze ļoti skaidri pierādīja, ka kultūras nozare varbūt nav gatava darbam digitālā vidē, ja nav iespēja strādāt klātienē. Bija daudz iedvesmojošu piemēru, kā kultūras iestādes improvizēja šajā situācijā. Bet šīs programmas mērķis būtu sagatavot, ja nedod Dievs, atgriežamies pie krīzes otrā viļņa, un atkal nākas iestādēm strādāt situācijā, ka tās nevar fiziski strādāt ar apmeklētājiem, tad viņas ir gatavākas tomēr sniegt pakalpojumus digitālajā vidē. Gan kultūras patēriņš, teiksim, straumēšanas platformās vai, piemēram, kultūrizglītības norises digitālajā vidē. Mēs mēs vēlētos atbalstīt projektus šādā šādā virzienā," skaidro Zariņš.