BROADCASTS.com

Izra\u0113las Aizsardz\u012bbas sp\u0113ku tanki pirmoreiz sasniegu\u0161i Rafahas pils\u0113tas centru. Grandioz\u0101 v\u0113l\u0113\u0161anu diena Meksik\u0101. Aktualit\u0101tes pasaul\u0113 analiz\u0113 politologs Arnis Lati\u0161enko un TVNET \u017eurn\u0101lists, starptautisko attiec\u012bbu speci\u0101lists un politologs Arturs Bikovs.\n\nRun\u0101jot par Izral\u0113las un palest\u012bnie\u0161u konfliktu, sazin\u0101mies ar Frederiku Ozolu, savuk\u0101rt, analiz\u0113jot notieko\u0161o Meksik\u0101, uzklaus\u0101m meksik\u0101ni, kur\u0161 dz\u012bvo Latvij\u0101, Havjeru Garsiju.\n\nAr paragr\u0101fiem pret bumb\u0101m\n\nVakar, 28. maij\u0101, pasaules mediji izplat\u012bja zi\u0146u, ka Izra\u0113las Aizsardz\u012bbas sp\u0113ku tanki pirmoreiz sasniegu\u0161i Rafahas pils\u0113tas centru. Rafaha ir tre\u0161\u0101 liel\u0101k\u0101 puls\u0113ta Gazas josl\u0101, t\u0101 atrodas pa\u0161os teritorijas dienvidos, pie robe\u017eas ar \u0112\u0123ipti, un taj\u0101 p\u0113d\u0113jo m\u0113ne\u0161u laik\u0101 sapl\u016bdu\u0161i vair\u0101ki simti t\u016bksto\u0161u b\u0113g\u013cu no kara skartajiem rajoniem t\u0101l\u0101k zieme\u013cos. Tagad vi\u0146iem atkal n\u0101kas b\u0113gt vai ar\u012b risk\u0113t ar dz\u012bv\u012bbu, paliekot kauju zon\u0101. Da\u017e\u0101s p\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s karadarb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 Rafah\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113 jau nogalin\u0101ti vair\u0101ki desmiti civiliedz\u012bvot\u0101ju, t.sk. vismaz 45 sv\u0113tdien, kad p\u0113c Izra\u0113las gaisa sp\u0113ku trieciena vietai, kur, k\u0101 apgalvo Izra\u0113las puse, uztur\u0113ju\u0161ies divi \u201eHam\u0101s\u201d komandieri, izc\u0113l\u0101s pla\u0161s ugunsgr\u0113ks. T\u0101 k\u0101 cauri Rafahai ved galvenie pieg\u0101des ce\u013ci, l\u012bdz ar karadarb\u012bbas intensific\u0113\u0161anos strauji saruku\u0161as p\u0101rtikas un citu pirm\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbas pre\u010du pieg\u0101des Gazas joslai.\n\nTik\u0101m Izra\u0113la izj\u016bt arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ku starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas spiedienu ar pras\u012bjumiem p\u0101rtraukt karadarb\u012bbu. \u0160ai zi\u0146\u0101 atz\u012bm\u0113jami vair\u0101ki neseni starptautisko tiesved\u012bbas instit\u016bciju l\u0113mumi. Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 piektdien\u0101, 24. maij\u0101, Apvienoto N\u0101ciju Starptautisk\u0101 tiesa l\u0113ma piepras\u012bt Izra\u0113las milit\u0101ro oper\u0101ciju p\u0101rtrauk\u0161anu Rafah\u0101. Tiesa ir augst\u0101kais Apvienoto N\u0101ciju org\u0101ns starpvalstu konfliktu juridiskai risin\u0101\u0161anai, ta\u010du t\u0101s l\u0113mumu izpildei tr\u016bkst piespie\u0161anas meh\u0101nisma. Pag\u0101ju\u0161\u0101s ned\u0113\u013cas s\u0101kum\u0101 citas instit\u016bcijas \u2013 Starptautisk\u0101s Krimin\u0101ltiesas \u2013 p\u0101rst\u0101vis, prokurors Karims Hans pazi\u0146oja, ka ir piepras\u012bjis aresta orderus sakar\u0101 ar pa\u0161reiz\u0113j\u0101 kar\u0101 pastr\u0101d\u0101tajiem noziegumiem gan trim \u201eHam\u0101s\u201d l\u012bderiem, gan Izra\u0113las premjerministram Bejaminam Netanjahu un aizsardz\u012bbas ministram Joavam Galantam. Izra\u0113las politi\u0137u iesp\u0113jamais noziegumu sast\u0101vs ir m\u0113r\u0137tiec\u012bgi milit\u0101ri uzbrukumi civiliedz\u012bvot\u0101jiem, hum\u0101n\u0101s pal\u012bdz\u012bbas pieg\u0101\u017eu blo\u0137\u0113\u0161ana un apzin\u0101ta bada izrais\u012b\u0161ana milit\u0101ro m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai, un \u0161\u012b ir pirm\u0101 reize, kad \u0161\u012b tiesa aps\u016bdz k\u0101das demokr\u0101tiskas valsts vad\u012bt\u0101jus.\n\nStarptautisk\u0101s krimin\u0101ltiesas r\u012bc\u012bbu, vien\u0101dojot teroristisko organiz\u0101ciju \u201eHam\u0101s\u201d un Izra\u0113las valsti, jau asi kritiz\u0113jusi Savienoto Valstu administr\u0101cija, un izskan\u0113ju\u0161i aicin\u0101jumi ieviest pret tiesas p\u0101rst\u0101vjiem sankcijas, k\u0101das savulaik jau bija ieviesusi prezidenta Trampa vald\u012bba.\n\nV\u0113l viens starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jums ietekm\u0113t Izra\u0113lu ir vair\u0101ku Eiropas valstu vald\u012bbu pazi\u0146ojumi par Palest\u012bnas valstiskuma atz\u012b\u0161anu. P\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s \u0161\u0101du soli sp\u0113ru\u0161as \u012arija, Norv\u0113\u0123ija un Sp\u0101nija. Palest\u012bnas valstiskumu jau pirms tam bija atzinu\u0161as 142 pasaules valstis, liel\u0101koties \u0100frikas, \u0100zijas un Lat\u012b\u0146amerikas p\u0101rst\u0101ves. No Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bm t\u0101das bija Polija, \u010cehija, Slov\u0101kija, Ung\u0101rija, Rum\u0101nija un Bulg\u0101rija, kas atz\u012b\u0161anu veica 1988. gad\u0101, pieska\u0146ojoties toreiz\u0113j\u0101s Padomju Savien\u012bbas \u0101rpolitikai; k\u0101 ar\u012b Zviedrija, kas pievienoj\u0101s atz\u012b\u0161anai 2014. gad\u0101. V\u0113l tr\u012bs Rietumeiropas valstu st\u0101\u0161an\u0101s atzin\u0113ju rind\u0101s liecina par zin\u0101mu noska\u0146ojuma p\u0101rb\u012bdi attiec\u012bb\u0101 pret Izra\u0113las politiku. K\u0101 vakar, p\u0113c attiec\u012bg\u0101 Sp\u0101nijas vald\u012bbas akta pie\u0146em\u0161anas pazi\u0146oja premjerministrs Pedro San\u010dess, \u0161\u012bs r\u012bc\u012bbas m\u0113r\u0137is esot tikai un vien\u012bgi veicin\u0101t karadarb\u012bbas p\u0101rtrauk\u0161anu, tas nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 neesot j\u0101uztver k\u0101 Izra\u0113las n\u0101cijai naid\u012bgs solis. Pagaid\u0101m gan \u0161\u0137iet, ka Izra\u0113l\u0101 tas izrais\u012bjis vien sa\u0161utumu un stingr\u0101ku atbalstu vald\u012bbas r\u012bc\u012bbai.\n\nMeksikas v\u0113sturisk\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anas\n\nN\u0101kamsv\u0113tdien Meksik\u0101 b\u016bs grandioza v\u0113l\u0113\u0161anu diena \u2013 pilso\u0146i dosies pie urn\u0101m, lai dotu uztic\u012bbas mand\u0101tu apm\u0113ram 20\xa0700 tautas kalpu, ar valsts prezidentu un divu parlamenta pal\u0101tu deput\u0101tiem s\u0101kot, ar vietvaru vad\u012bt\u0101jiem un deput\u0101tiem beidzot.\n\nMeksika ir federat\u012bva prezident\u0101la republika, t\u0101p\u0113c galven\u0101 intriga ir valsts galvas izraudz\u012b\u0161an\u0101s. Prezidents tiek iev\u0113l\u0113ts vien\u0101 v\u0113l\u0113\u0161anu k\u0101rt\u0101 uz vienu se\u0161u gadu pilnvaru termi\u0146u, t\u0101tad l\u012bdz\u0161in\u0113jais prezidents Andress Manuels Lopess Ovradors nevar pretend\u0113t uz atk\u0101rtotu non\u0101k\u0161anu amat\u0101. Toties visai labas izredzes ir vi\u0146a p\u0101rst\u0101v\u0113tajam politiskajam sp\u0113kam \u2013 kreisajai partijai Nacion\u0101l\u0101s Atdzim\u0161anas kust\u012bba jeb, sp\u0101\u0146u valodas abreviat\u016br\u0101, \u201eMorena\u201d. Kop\u0101 ar maz\u0101kiem sp\u0113kiem \u2013 Darba partiju un Meksikas za\u013co ekolo\u0123istu partiju \u2013 \u201eMorena\u201d veido \u0161obr\u012bd ietekm\u012bg\u0101ko kreiso bloku \u201eTurpin\u0101sim veidot v\u0113sturi!\u201d. Bloka kandid\u0101te, in\u017eeniere-ener\u0123\u0113ti\u0137e un agr\u0101k\u0101 Mehiko pils\u0113tas galva Klaudija \u0160einbauma vis\u0101s aptauj\u0101s ieguvusi vair\u0101k nek\u0101 50% atbalstu, par apm\u0113ram 20% apsteidzot savu galveno konkurenti \u2013 uz\u0146\u0113m\u0113ju un parlamenta aug\u0161pal\u0101tas deput\u0101ti So\u010ditlu Galvesu.\n\nGalvesa p\u0101rst\u0101v partiju bloku \u201eSp\u0113kus un sirdis Meksikai\u201d, par kuru tiek teikts, ka to vieno pamat\u0101 tikai opoz\u012bcija prezidentam Ovradoram un vi\u0146a partijai. Blok\u0101 ietilpst konservat\u012bv\u0101 Nacion\u0101l\u0101s r\u012bc\u012bbas partija, lab\u0113ji centrisk\u0101 Institucion\u0101li revolucion\u0101r\u0101 partija un soci\u0101ldemokr\u0101tisk\u0101 Demokr\u0101tisk\u0101s revol\u016bcijas partija. Nedaudz virs 10% aptauj\u0101s ieguvis tre\u0161ais nopietn\u0101kais kandid\u0101ts, centriski kreis\u0101s partijas \u201ePilso\u0146u kust\u012bba\u201d p\u0101rst\u0101vis Horhe Mainess. Viss liecina, ka sv\u0113tdien meksik\u0101\u0146i pirmoreiz valsts v\u0113stur\u0113 iev\u0113l\u0113s prezidenti sievieti, kas tiek v\u0113rt\u0113ts k\u0101 noz\u012bm\u012bgs notikums \u0161ai sabiedr\u012bbai, kur\u0101 joproj\u0101m ir \u013coti izteiktas t.s. ma\u010disma, respekt\u012bvi, maskul\u012bn\u0101 \u0161ovinisma iez\u012bmes.\n\nDiem\u017e\u0113l Meksikas priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu periods saist\u0101s ar\u012b ar dramatisku vardarb\u012bbu, cikt\u0101l pa\u0161vald\u012bbu l\u012bmen\u012b politika cie\u0161i saaugusi ar krimin\u0101lo karte\u013cu un bandu ietekmi, kam c\u012b\u0146\u0101 par varu visi l\u012bdzek\u013ci labi. \u0160ogad vien \u0161\u012bs varas c\u012b\u0146as jau pras\u012bju\u0161as vismaz 145 cilv\u0113ku dz\u012bv\u012bbas, apm\u0113ram desmit\u0101 da\u013ca no vi\u0146iem ir vietvaru amatu kandid\u0101ti. Aizejo\u0161ais prezidents Ovradors savulaik tika sol\u012bjis apkarot \u0161o vardarb\u012bbu, ta\u010du sol\u012bjumi liel\u0101koties palika deklar\u0101ciju l\u012bmen\u012b.\n\nSagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.