BROADCASTS.com

Raid\u012bjum\u0101 Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris saruna ar filozofu un \u017eurn\u0101la "R\u012bgas Laiks" galveno redaktoru Uldi T\u012bronu par valodu un to, k\u0101 atpaz\u012bst \u201csapuvu\u0161u\u201d, par\xa0dom\u0101\u0161anu un nedom\u0101\u0161anu par karu, par m\u016bsdienu krievu pasauli un sabiedr\u012bbas \u201cfa\u0161iz\u0101ciju\u201d, par \u013be\u0146inu un latvie\u0161u str\u0113lniekiem un ar\u012b Putinu.\n\n"Tas, ko dar\u012bja v\u0101cie\u0161i, atvaino par t\u0101du gramatiski nepareizu formu, vi\u0146i cent\u0101s nosl\u0113gties sav\u0101s \u0123imen\u0113s, cent\u0101s dz\u012bvot sav\u0101 labkl\u0101j\u012bb\u0101, nodro\u0161in\u0101t par katru cenu, lai vi\u0146i paliktu \u0161aj\u0101s labkl\u0101j\u012bbas poz\u012bcij\u0101s. Nu labi, tas, kas tur notiek taj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 - kaut k\u0101di spruksti\u0146i raujas pie varas, bet kopum\u0101 jau tas mani neskar, jo es vienalga v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piedal\u012b\u0161os taj\u0101 m\u0113r\u0101, ka es v\u0113l\u0113\u0161u par ko es gribu,"v\u0113rt\u0113 Uldis T\u012brons.\n\n\n\n"M\u0113s redzam, ka gan politisk\u0101 l\u012bmen\u012b - tas noz\u012bm\u0113 Hitlera n\u0101k\u0161anu pie varas - t\u0101 piedal\u012b\u0161an\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s vai nepiedal\u012b\u0161an\u0101s izr\u0101d\u012bj\u0101s piln\u012bgs ble\u0137is, gan ar\u012b t\u0101d\u0101 ikdienas noz\u012bm\u0113 v\u0101cie\u0161i k\u0101 pilso\u0146i cieta fiasko. \u0160\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 situ\u0101cij\u0101 dz\u012bvo daudzas Eiropas zemes, ieskaitot l\u012bdz pat \u0161im br\u012bdim, ja m\u0113s skat\u0101mies uz Slov\u0113niju un Ung\u0101riju, piem\u0113ram,. Bet tikpat labi m\u0113s varam skat\u012bties uz Latviju.\n\n\nProti, cilv\u0113ki dz\u012bvo sal\u012bdzino\u0161i labi un ir gatavi visu dar\u012bt, lai t\u0101 var\u0113tu turpin\u0101t dz\u012bvot, un tas skar tuv\u0101kos cilv\u0113kus. Pilsoniski akt\u012bvi ir \u013coti maza grupa, un nevajag iedom\u0101ties, ka vienreiz iet nov\u0113l\u0113t ir viss, ar ko nodarbojas pilsonis norm\u0101l\u0101 demokr\u0101tisk\u0101 zem\u0113. Nek\u0101 t\u0101da nav, ir nepiecie\u0161ama daudz un da\u017e\u0101da piedal\u012b\u0161an\u0101s valsts dz\u012bv\u0113, ieskaitot p\u0101rdomas par to, kam tu dele\u0123\u0113 p\u0101rst\u0101v\u0113t savu viedokli, savu attieksmi, savu sapratni par to, k\u0101 b\u016btu j\u0101dz\u012bvo. Kas ir tas, k\u0101du da\u013cu br\u012bv\u012bbas tu upur\u0113 sabiedr\u012bbas lab\u0101, nedz\u012bvot tikai un vien\u012bgi sev un vien\u012bgi un tikai \u017eurn\u0101lam "R\u012bgas Laiks" vai kam taml\u012bdz\u012bgam.\n\n\nPirms 30 gadiem novembr\u012b s\u0101ka izn\u0101kt \u017eurn\u0101ls "R\u012bgas Laiks", kam izdev\u0113js bija iecer\u0113jis k\u013c\u016bt par iev\u0113rojam\u0101ko sabiedriski politiskos \u017eurn\u0101lus Latvij\u0101. \u0160o 30 gadu laik\u0101 \u017eurn\u0101ls ir veidojis sava veida intelektu\u0101l\u0101s domas v\u0113stures lappusi Latvij\u0101, ir izaugu\u0161as vismaz divas paaudzes, kur\u0101m\xa0da\u013cai\xa0\u0161is izdevums k\u013cuvis par t\u0101du institucion\u0101lu lietu, citai - par metaforu specifiskai mediju auditorijai. Filozofs Uldis T\u012arons ir \u017eurn\u0101la "R\u012bgas Laiks" galvenais redaktors kop\u0161 t\u0101 pirms\u0101kumiem. K\u0101 re\u017eisors iestud\u0113jis vair\u0101kas izr\u0101des Jaunaj\u0101 R\u012bgas te\u0101tr\u012b, bijis ar\u012b re\u017eisors un scen\u0101rists vair\u0101k\u0101m dokument\u0101laj\u0101m film\u0101m.\n\nJa restaur\u0113tu jaun\u0101ko laiku v\u0113sturi, kas ir tas, k\u0101du Latvijas v\u0113sturi, tavupr\u0101t, ir iesp\u0113jams rekonstru\u0113t laika posm\u0101 no 1993. l\u012bdz 2023. gadam.\n\nUldis T\u012brons: "R\u012bgas Laika" izn\u0101k\u0161ana ir notikums 1993. gad\u0101, bet ja m\u0113s par to run\u0101j\u0101m kaut k\u0101d\u0101s pasaules kategorij\u0101s, ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi gr\u016bti spriest, t\u0101d\u0113\u013c ka ir notiku\u0161i vair\u0101ki kari, protams, ka Dv\u012b\u0146u tor\u0146u sabruk\u0161ana 2001. gad\u0101 ir t\u0101ds notikums, kuru nav iesp\u0113jams aizmirst. Es pat zinu, kur\u0101 b\u0101r\u0101 R\u012bg\u0101 s\u0113d\u0113ju un dz\u0113ru alu ar vienu draugu no P\u0113terburgas un telev\u012bzij\u0101 r\u0101d\u012bja Dv\u012b\u0146u tor\u0146u sabrukumu, kas lik\u0101s k\u0101 kaut k\u0101da "ek\u0161en" filma no Rietumiem. Nevar\u0113ju notic\u0113t sav\u0101m ac\u012bm.\n\nT\u0101d\u0101 veid\u0101 pasaule ir izmain\u012bjusies \u0101rpr\u0101t\u012bgi, kaut vai sprie\u017eot tikai no "R\u012bgas Laika" perspekt\u012bvas, jo m\u0113s s\u0101k\u0101m Preses nam\u0101, taj\u0101 pa\u0161\u0101 Preses nam\u0101, kas tagad tur r\u0113goj\u0101s un kur P\u012bl\u0113ns blakus birojus b\u016bv\u0113m. Preses nam\u0101 bija t\u0101da, piem\u0113ram, profesija \u017eurn\u0101lam, prec\u012bz\u0101k, amats, k\u0101 ievad\u012bt\u0101ja. Ttas noz\u012bm\u0113 to, ka iesniedz rokrakstus, ma\u0161\u012bnrakst\u0101 rakst\u012btus, reiz\u0113m ar roku, un tie tika ievad\u012bti vien\u012bgaj\u0101 kompj\u016bteri, kas bija. N\u0113, bija divi - viens bija ievad\u012b\u0161anai un otrs bija maket\u0113\u0161anai.\n\n"R\u012bgas Laiks" ir nespecializ\u0113tas \u017eurn\u0101ls latvie\u0161u valod\u0101, raksta Vikip\u0113dija, kur\u0161 regul\u0101ri izn\u0101k kop\u0161 1993. gada novembra. "Lai cik amizanti tas izklaus\u012btos, ir labi likt uzsvaru uz apz\u012bm\u0113jumu nespecializ\u0113ts, t\u0101 "R\u012bgas Laika" pag\u0101ju\u0161aj\u0101 numur\u0101 raksta rakstnieks Svens Kuzmins. "Jo varb\u016bt tie\u0161i izloc\u012b\u0161an\u0101s no specializ\u0101cijas ir pagl\u0101busi "R\u012bgas Laiku" no p\u0101rtap\u0161anas par to, ko m\u016bsdien\u0101s sauc briesm\u012bg\u0101 v\u0101rd\u0101 projekts."\n\nUldis T\u012brons: Katr\u0101 gad\u012bjum\u0101 "R\u012bgas Laiks" ir m\u0113ms p\u0101rmetums visiem tiem, kas ir \u0113rti iek\u0101rtoju\u0161ies dz\u012bv\u0113 un kuriem liek\u0101s, ka n\u0101ve ir tikai p\u0101rpratums un tas vi\u0146us neskar. Visi cilv\u0113ki, kuriem ir \u0161\u0101da ne\u0113rt\u012bbas saj\u016bta, liel\u0101 m\u0113r\u0101 var b\u016bt pateic\u012bgi par \u0161o ne\u0113rt\u012bbas saj\u016btu ar\u012b "R\u012bgas Laikam", jo viena no "R\u012bgas Laika"\xa0 funkcij\u0101m, ko tas veiksm\u012bgi ir sasniedzis, ir t\u0101da nemiera izrais\u012b\u0161ana cilv\u0113kos. Ir, protams, cilv\u0113ki, kas lasa visu laiku, visus 30 gadus, bet to nav daudz.\n\nTu esi vair\u0101kk\u0101rt\u012bgi teicis, ka valoda ir bezmaz vai pats galvenais.\n\nUldis T\u012brons: \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 es esmu Heidegera sekot\u0101js. Atg\u0101din\u0101\u0161u vi\u0146a teikto, kas k\u013cuvis jau par banalit\u0101ti noteikt\u0101s aprind\u0101: "Die Sprache ist das Haus des Seins / Valoda ir esam\u012bbas m\u0101jas".\n\nEs patie\u0161\u0101m dom\u0101ju, ka viena no "R\u012bgas Laika" funkcij\u0101m un prasm\u0113m, un pieredz\u0113m, lai gan pieredze nav lietojama daudzskaitl\u012b. Bet tagad jau visu dr\u012bkst, t\u0101pat k\u0101 br\u012bv\u012bbas un viss kaut kas taml\u012bdz\u012bgs. Man \u0161\u0137iet, ka \u0161\u012b st\u0101v\u0113\u0161anu sardz\u0113 pie valodas cietok\u0161\u0146a... Tas bija v\u0113l padomju laik\u0101, manas dzi\u013ci cien\u012bt\u0101s korektores un redaktores, pat \u013be\u0146ina rakstu izdo\u0161an\u0101 latvie\u0161u valod\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161\u0101s, bija br\u012bni\u0161\u0137\u012bgi profesion\u0101\u013ci. Pat \u013be\u0146ina raksti, piem\u0113ram, ir \u013coti latviski labi izredi\u0123\u0113ti.\xa0\n\nNo tiem var\xa0m\u0101c\u012bties labu latvie\u0161u valodu.\n\nUldis T\u012brons: Sav\u0101 zi\u0146\u0101 var m\u0101c\u012bties labu latvie\u0161u valodu, t\u0101d\u0113\u013c ka tur str\u0101d\u0101ja \u013coti kvalific\u0113tas vecas korektores. Tas ir p\u0101rsteidzo\u0161i. Kam\u0113r pa\u0161reiz\u0113j\u0101 izdo\u0161ana vai, piem\u0113ram, masu mediju valoda internet\u0101 ir vienk\u0101r\u0161i katastrofa un vajadz\u0113tu jau sen pak\u0101rties, ja gad\u012bjum\u0101 m\u0113s dom\u0101tu, ka tam - valodai - ir k\u0101da noz\u012bme.\n\nValoda ir viens no tiem apsv\u0113rumiem, k\u0101p\u0113c cilv\u0113ki saka, ka vi\u0146i dz\u012bvo Latvij\u0101. Viens no, es nesaku, ka visi.\xa0Piem\u0113ram, dzimtas kapi, \u0123imene, draugi, valoda. Ir vien\u012bg\u0101 zeme, kur m\u0113s varam run\u0101t latviski. Un kad m\u0113s klaus\u0101mies, \u0161ie pa\u0161i cilv\u0113ki, kas to saka, k\u0101da ir vi\u0146u valoda, k\u0101d\u0101 veid\u0101 vi\u0146i neprot izteikt domas, k\u0101d\u0101 veid\u0101 vi\u0146i lieto \u0161o valodu, kas ir pies\u0101r\u0146ota ar milz\u012bgu tehnokr\u0101tu spiedienu pa\u0161reiz.\n\nBez \u0161aub\u0101m, ka vi\u0146a [valoda] main\u0101s, bet es esmu par to, ka valodai ir re\u0101li liela loma taj\u0101 pasaul\u0113, ar kuru sastopas cilv\u0113ks tad, kad vi\u0146\u0161 ien\u0101k \u0161aj\u0101 pasaul\u0113. Vair\u0101k vi\u0146\u0161 att\u012bst\u0101s valod\u0101, nek\u0101 \u0123imen\u0113. \u0122imene, bez \u0161aub\u0101m, ar\u012b ir valodas m\u0101ja, kopum\u0101 es dom\u0101ju, ka "R\u012bgas Laika" darbs ir, k\u0101 izteic\u0101s mans kol\u0113\u0123is un draugs Arnis [R\u012btups], ir paz\u012bt puvu\u0161u runu. Tici man, Gint, ka Latvij\u0101 no \u0161\u012b viedok\u013ca darba ir atliku lik\u0101m.