Ilgi gaiditais ASV atbalsts Ukrainai. Nemieri Gruzija. Velesanas Horvatija

Published: April 24, 2024, 1:07 p.m.

ASV Sen\u0101ts ar 79 bals\u012bm par un 19 pret atbalst\u012bjis ilgi gaid\u012bto likumprojektu par 95 miljardu dol\u0101ru pal\u012bdz\u012bbu ASV sabiedrotajiem to c\u012b\u0146\u0101 pret antidemokr\u0101tiskiem sp\u0113kiem. P\u0113c Horv\u0101tijas parlamenta \u0101rk\u0101rtas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m n\u0101kam\u0101 vald\u012bba var\u0113tu tapt Andreja Plenkovi\u010da vad\u012bb\u0101. Bet Gruzij\u0101 valdo\u0161\u0101 partija \u201eGruzijas sapnis\u201d atgriezusies pie ieceres pie\u0146emt likumu par \u0101rzemju ietekmes caurskat\u0101m\u012bbu. Tas izrais\u012bja niknas debates un pla\u0161us protestus Tbilisi iel\u0101s.\n\n\u0160\u012bs \u0101rpolitikas aktualit\u0101tes p\u0101rrun\u0101jam ar Austrumeiropas politikas p\u0113t\u012bjuma centra direktoru M\u0101ri Cepur\u012bti un\xa0Austrumeiropas politikas p\u0113t\u012bjumu centra valdes locekli, p\u0113tnieku M\u0101rci Balodi.\n\nIzolacionisma ledus lauzts\n\nSavienoto Valstu Sen\u0101ts ar 79 bals\u012bm par un 19 pret atbalst\u012bja likumprojektu par 95 miljardu dol\u0101ru pal\u012bdz\u012bbu ASV sabiedrotajiem to c\u012b\u0146\u0101 pret antidemokr\u0101tiskiem sp\u0113kiem. No \u0161\u012bs summas asto\u0146i miljardi paredz\u0113ti atbalstam Taiv\u0101nai un citiem sabiedrotajiem Austrum\u0101zijas un Klus\u0101 oke\u0101na re\u0123ion\u0101, 26 miljardi \u2013 atbalstam Izra\u0113lai un hum\u0101najai pal\u012bdz\u012bbai Gazas sektora iedz\u012bvot\u0101jiem, bet gandr\u012bz divas tre\u0161da\u013cas, t. i., nepilns 61 miljards \u2013 atbalstam Ukrainai t\u0101s c\u012b\u0146\u0101 pret Krievijas agresiju. No \u0161\u012bs Ukrainas atbalsta paketes 23 miljoni tiks t\u0113r\u0113ti amerik\u0101\u0146u bru\u0146oto sp\u0113ku arsen\u0101lu papildin\u0101\u0161anai, \u013caujot, attiec\u012bgi, to l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s rezerves nodot Ukrainas r\u012bc\u012bb\u0101, 14 miljardi \u2013 tie\u0161iem modernas milit\u0101r\u0101s tehnikas iepirkumiem Ukrainas vajadz\u012bb\u0101m, 11 miljardi \u2013 amerik\u0101\u0146u milit\u0101rajai darb\u012bbai re\u0123ion\u0101, kas ir pamat\u0101 ukrai\u0146u milit\u0101rpersonu sagatavo\u0161ana un sadarb\u012bba ar Ukrainu izl\u016bko\u0161anas jom\u0101, 8 miljardi \u2013 finansi\u0101ls atbalsts Ukrainas civilo strukt\u016bru funkcion\u0113\u0161anai. Prezidents Baidens sol\u012bjis parakst\u012bt pie\u0146emto likumprojektu jau visdr\u012bz\u0101kaj\u0101 laik\u0101, un Pentagons jau dar\u012bjis zin\u0101mu dom\u0101jamo pirm\u0101, vienu miljardu v\u0113rt\u0101 pal\u012bdz\u012bbas s\u016bt\u012bjuma saturu, kur\u0101 b\u016bs pretgaisa aizsardz\u012bbas sist\u0113mu un artil\u0113rijas mun\u012bcija, k\u0101jnieku kaujas ma\u0161\u012bnas Bradley, un pirmoreiz ar\u012b armijas taktisko ra\u0137e\u0161u sist\u0113mu jeb ATACMS ra\u0137etes ar 300 kilometru darb\u012bbas r\u0101diusu. K\u0101 zin\u0101ms, nule apstiprin\u0101to likumprojektu prezidents Baidens iesniedza Kongresam jau pag\u0101ju\u0161\u0101 gada ruden\u012b, ta\u010du tur tas iespr\u016bda, jo P\u0101rst\u0101vju pal\u0101tas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, republik\u0101nis Maiks D\u017eonsons nevirz\u012bja to balso\u0161anai. Galvenais iemesls bija spiediens no Republik\u0101\u0146u partijas konservat\u012bv\u0101 sp\u0101rna, kur\u0101 pulc\u0113ju\u0161ies fan\u0101tisk\u0101kie eksprezidenta Trampa atbalst\u012bt\u0101ji. Vi\u0146u barvede, kongresmene M\u0101rd\u017eorija Teilore Gr\u012bna draud\u0113ja rosin\u0101t priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja D\u017eonsona atcel\u0161anu, tikl\u012bdz vi\u0146\u0161 virz\u012btu balso\u0161anai pal\u012bdz\u012bbas likumprojektu. Republik\u0101\u0146u Sen\u0101ta frakcijas vad\u012bt\u0101js Mi\u010ds Makonels preses konferenc\u0113 p\u0113c vakardienas balsojuma nosauca, vi\u0146apr\u0101t, galvenos situ\u0101cijas vaininiekus. Pirmais esot agr\u0101kais Fox News raid\u012bjumu vad\u012bt\u0101js Takers Karlsons, kur\u0161 aizs\u0101cis Ukrainas demoniz\u0101ciju un izplat\u012bjis \u0161o redz\u0113jumu ierindas republik\u0101\u0146u vid\u016b. Otrs \u2013 eksprezidents un prezidenta amata kandid\u0101ts Donalds Tramps, kuram neesot skaidra viedok\u013ca par atbalstu Ukrainai, bet kur\u0161 pretojies kompromisam ar\u012b tad, kad demokr\u0101ti biju\u0161i gatavi iemain\u012bt republik\u0101\u0146u atbalstu pret noz\u012bm\u012bgu piek\u0101p\u0161anos imigr\u0101cijas noteikumu zi\u0146\u0101. Z\u012bm\u012bgs ir fakts, ka P\u0101rst\u0101vju pal\u0101tas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js D\u017eonsons virz\u012bja pal\u012bdz\u012bba paketi balsojumam p\u0113c tam, kad bija ticies ar Trampu, un p\u0113d\u0113jais vi\u0146am publiski paudis savu atbalstu. Mi\u010ds Makonels cer\u012bgi izteic\u0101s, ka izolacionisma tendence Republik\u0101\u0146u partij\u0101 esot p\u0101rvar\u0113ta, un partija atgrie\u017eoties pie savas reiganisk\u0101s trad\u012bcijas \u2013 pretoties antidemokr\u0101tiskajiem sp\u0113kiem vis\u0101 pasaul\u0113. Cik pamata \u0161\u0101dam optimismam \u2013 r\u0101d\u012bs, dom\u0101jams, jau diezgan tuvs laiks.\n\nHorv\u0101tu politikas vecmeistari c\u012bkstas par varas virsotni\n\nHorv\u0101tijas Demokr\u0101tisk\u0101 savien\u012bba ir konservat\u012bvs, lab\u0113ji centrisks sp\u0113ks, kas liel\u0101 m\u0113r\u0101 domin\u0113jis valsts politik\u0101 kop\u0161 1990. gad\u0101, kad, sabr\u016bkot toreiz\u0113jai Dienvidsl\u0101vijas Soci\u0101listiskajai Federat\u012bvajai republikai, Horv\u0101tija ieguva neatkar\u012bbu. Partijas dibin\u0101t\u0101js ir pirmais Horv\u0101tijas prezidents Fra\u0146o Tud\u017emans, t\u0101 veidojusi un vad\u012bjusi vald\u012bbas ar nelieliem p\u0101rtraukumiem visas \u0161\u012bs pag\u0101ju\u0161\u0101s desmitgades. Pa\u0161reiz\u0113jais premjerministrs Andrejs Plenkovi\u010ds \u0161ai zi\u0146\u0101 ir rekordists, atrodoties amat\u0101 kop\u0161 2016. gada oktobra. Ar\u012b pirms ned\u0113\u013cas notiku\u0161aj\u0101s Horv\u0101tijas parlamenta \u2013 Sabora \u2013 \u0101rk\u0101rtas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s Demokr\u0101tisk\u0101 savien\u012bba ieguva liel\u0101ko vietu skaitu: 61 no 151. Tas noz\u012bm\u0113, ka, visticam\u0101k, ar\u012b n\u0101kam\u0101 vald\u012bba var\u0113tu tapt Plenkovi\u010da vad\u012bb\u0101 un, t\u0101pat k\u0101 iepriek\u0161, tas b\u016btu maz\u0101kuma kabinets ar vair\u0101ku s\u012bkpartiju un atsevi\u0161\u0137u neatkar\u012bgo deput\u0101tu atbalstu. L\u012bdz \u0161im Demokr\u0101tisk\u0101s savien\u012bbas koal\u012bcijas partneris bija Neatkar\u012bg\u0101 demokr\u0101tisk\u0101 serbu partija, kurai bija viens ministra portfelis no asto\u0146padsmit. Saska\u0146\u0101 ar Horv\u0101tijas v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mu etniskaj\u0101m minorit\u0101t\u0113m ir atsevi\u0161\u0137s p\u0101rre\u0123ion\u0101ls v\u0113l\u0113\u0161anu apgabals, no kura Sabor\u0101 iev\u0113l\u0113ti asto\u0146i deput\u0101ti, t. sk. tr\u012bs \u2013 no piemin\u0113t\u0101s serbu partijas. T\u0101 k\u0101 \u0161aj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s Demokr\u0101tisk\u0101 savien\u012bba vair\u0101kas deput\u0101tu vietas zaud\u0113jusi, pielas\u012bt nepiecie\u0161amo s\u012bkpartiju atbalstu n\u0101ksies gr\u016bt\u0101k, t\u0101p\u0113c tiek izteikti pie\u0146\u0113mumi, ka Plenkovi\u010da partija var\u0113tu l\u016bkoties p\u0113c k\u0101da liel\u0101ka koal\u012bcijas partnera vai atbalst\u012bt\u0101ja. Par t\u0101du nevar k\u013c\u016bt otra liel\u0101k\u0101 parlamenta frakcija, kas ar nosaukumu \u201ePaties\u012bbas upes\u201d grup\u0113jas ap Demokr\u0101tisk\u0101s savien\u012bbas ilggad\u0113jo konkurenti \u2013 Soci\u0101ldemokr\u0101tisko partiju. \u0160o partiju p\u0101rst\u0101v pa\u0161reiz\u0113jais Horv\u0101tijas prezidents Zorans Milanovi\u010ds, kur\u0161 m\u0113nesi pirms v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m negaid\u012bti pazi\u0146oja, ka piedal\u012b\u0161oties taj\u0101s k\u0101 saraksta lokomot\u012bve un premjera kandid\u0101ts. To vi\u0146am tom\u0113r liedza konstitucion\u0101l\u0101 tiesa, lemjot, ka t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 vi\u0146am j\u0101atk\u0101pjas no prezidenta amata. Aizejot no priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146as avansc\u0113nas, Milanovi\u010ds aicin\u0101ja balsot par jebko, tikai ne par Demokr\u0101tisko savien\u012bbu. Tre\u0161o liel\u0101ko frakciju ar 14 mand\u0101tiem ir ieguvusi lab\u0113j\u0101 nacion\u0101listisk\u0101 T\u0113vzemes kust\u012bba, kuras atbalstu Plenkovi\u010ds var\u0113tu ieg\u016bt tikai tad, ja atteiktos no sadarb\u012bbas ar serbu minorit\u0101tes partiju. T\u0101pat nacion\u0101listi deklar\u0113ju\u0161i kategorisku noliegumu sadarb\u012bbai kreisi za\u013co partiju \u201eMo\u017eemo!\u201d \u2013 tulkojum\u0101 \u201eVaram!\u201d, kurai ir piekt\u0101 liel\u0101k\u0101 frakcija ar desmit viet\u0101m. Ceturtais liel\u0101kas sp\u0113ks ar vienpadsmit mand\u0101tiem ir konservat\u012bvo un m\u0113reni eiroskeptisko sp\u0113ku \u2013 partijas \u201eTilts\u201d un Suverenistu partijas apvien\u012bba. K\u0101 kreisi-za\u013cie, t\u0101 konservat\u012bvie aicin\u0101ju\u0161i visus apvienoties, lai p\u0101rtrauktu Demokr\u0101tisk\u0101s savien\u012bbas vald\u012b\u0161anu. Nov\u0113rot\u0101ji ir vienispr\u0101tis, ka premjeram Plenkovi\u010dam n\u0101ksies krietni pap\u016bl\u0113ties, lai tiktu pie sava p\u0113c skaita tre\u0161\u0101 kabineta.\n\nKas vieniem sapnis, citiem \u2013 murgs\n\n17. apr\u012bl\u012b Gruzijas valdo\u0161\u0101 partija \u201eGruzijas sapnis\u201d p\u0113c apm\u0113ram gadu ilgas pauzes atgriezusies pie ieceres pie\u0146emt Likumu par \u0101rzemju ietekmes caurskat\u0101m\u012bbu, kas taut\u0101 jau ieguvis apz\u012bm\u0113jumu \u201eKrievijas likums\u201d. Likumprojekts sav\u0101s nost\u0101dn\u0113s nepat\u012bkami atg\u0101dina b\u0113d\u012bgi slaveno Krievijas likumu par t. s. \u201e\u0101rvalstu a\u0123entiem\u201d. Tas ir viens no Putina re\u017e\u012bma repres\u012bv\u0101s likumdo\u0161anas st\u016brakme\u0146iem, pirmoreiz pie\u0146emts 2012. gad\u0101, rea\u0123\u0113jot uz masu protestiem p\u0113c 2011. gada Krievijas prezidenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m. Kop\u0161 t\u0101 laika likuma normas k\u013cuvu\u0161as krietni skarb\u0101kas; p\u0113d\u0113joreiz febru\u0101r\u012b, aizliedzot par a\u0123entiem pasludin\u0101tajiem jebk\u0101 reklam\u0113t savu darb\u012bbu. Krem\u013ca variantam \u013coti l\u012bdz\u012bgi likumi p\u0113c tam tika pie\u0146emti Kirg\u012bzij\u0101 un ar\u012b Ung\u0101rij\u0101; t\u0101pat t\u0101di par\u0101d\u012bju\u0161ies \u0136\u012bn\u0101, Indij\u0101, Kambod\u017e\u0101, Ugand\u0101 un Etiopij\u0101. Gruzijas valdo\u0161\u0101 sp\u0113ka m\u0113\u0123in\u0101jumi ieviest l\u012bdz\u012bgas normas sav\u0101 valst\u012b daudzupr\u0101t ir nep\u0101rprotams apliecin\u0101jums v\u0113lmei ievilkt valsti Krievijas politisk\u0101s ietekmes telp\u0101, attiec\u012bgi atraujot to no Eiropas Savien\u012bbas telpas. Ar attiec\u012bgu kop\u012bgu br\u012bdino\u0161u pazi\u0146ojumu jau n\u0101ku\u0161i klaj\u0101 Eiropas Savien\u012bbas Augstais p\u0101rst\u0101vis \u0101rpolitikas un dro\u0161\u012bbas politikas jom\u0101 \u017duzeps Borels un kaimi\u0146attiec\u012bbu un papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s komis\u0101rs Oliv\u0113rs V\u0101rheji. T\u0101 k\u0101 apm\u0113ram \u010detras piektda\u013cas gruz\u012bnu redz savas valsts n\u0101kotnes perspekt\u012bvas tie\u0161i vienot\u0101s Eiropas kontekst\u0101, nen\u0101kas br\u012bn\u012bties, ka likumprojekta virz\u012bba pag\u0101ju\u0161oned\u0113\u013c izrais\u012bja niknas debates un pat d\u016bru vicin\u0101\u0161anu Parlament\u0101 un pla\u0161us protestus Tbilisi iel\u0101s. 83 valdo\u0161\u0101s frakcijas deput\u0101ti nobalsoja par likuma pie\u0146em\u0161anu pirmaj\u0101 las\u012bjum\u0101, atliku\u0161ie 55 opozicion\u0101ri balsojumu boikot\u0113ja. 17. apr\u012bl\u012b protest\u0113t\u0101ju skaits sasniedza 20\xa0000, maz\u0101ka m\u0113roga demonstr\u0101cijas, piem\u0113ram, Tbilisi universit\u0101tes studentu g\u0101jieni uz Parlamentu, turpin\u0101s joproj\u0101m. Gruzijas prezidente Salome Zurabi\u0161vili pazi\u0146ojusi, ka uzliks veto likumprojektam, ja tas tiks pie\u0146emts gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101, ta\u010du \u201eGruzijas sapnim\u201d ir pietiekami liels vair\u0101kums Parlament\u0101, lai prezidentes veto p\u0101rbalsotu.\xa0\xa0\n\nSagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.\n\nEiropas Parlamenta granta projekta \u201eJaun\u0101 Eiropas n\u0101kotne\u201d programma.*\n* \u0160\u012b publik\u0101cija atspogu\u013co tikai materi\u0101la veido\u0161an\u0101 iesaist\u012bto pu\u0161u viedokli. Eiropas Parlaments nav atbild\u012bgs par taj\u0101 ietvert\u0101s inform\u0101cijas jebk\u0101du izmanto\u0161anu.