BROADCASTS.com

Ukraina un Moldova ar nepaciet\u012bbu gaida ofici\u0101lu sarunu uzs\u0101k\u0161anu par iest\u0101\u0161anos Eiropas Savien\u012bb\u0101. Iesp\u0113jams, ka 27 pa\u0161reiz\u0113jo dal\u012bbvalstu vad\u012bt\u0101ji \u0161o l\u0113mumu var\u0113tu pie\u0146emt jau p\u0113c p\u0101ris ned\u0113\u013c\u0101m gaid\u0101maj\u0101 samit\u0101. Daudzi Ukrain\u0101 raug\u0101s uz Eiropas Savien\u012bbu (ES) ar liel\u0101m cer\u012bb\u0101m. Tom\u0113r, k\u0101 pier\u0101da Balk\u0101nu valstu pieredze, iest\u0101\u0161an\u0101s process m\u0113dz b\u016bt ilgs un sare\u017e\u0123\u012bts. Tas ir ar\u012b laiks, kad sabiedr\u012bb\u0101 var notikt b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as, tostarp ar\u012b veidojot iek\u013caujo\u0161u vidi.\n\nT\u0101d\u0113\u013c m\u016bsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs nesen uz sarunu aicin\u0101ja tr\u012bs sievie\u0161u ties\u012bbu akt\u012bvistes no Ukrainas, Zieme\u013cma\u0137edonijas un Kosovas, lai saprastu k\u0101 vi\u0146as raug\u0101s uz savas valsts un sabiedr\u012bbas ce\u013cu pret\u012b dal\u012bbai Eiropas Savien\u012bb\u0101.\n\nDal\u012bba Eiropas Savien\u012bb\u0101 ir daudzu ukrai\u0146u sapnis. Vi\u0146u vid\u016b ar\u012b Marta \u010cumalo no \u013bvivas. Vi\u0146a ir vad\u012bt\u0101jas vietniece nevalstiskaj\u0101 organiz\u0101cij\u0101 \u201eSievie\u0161u perspekt\u012bvas centrs\u201d.\n\n\u201eM\u0113s esam noguru\u0161i. Daudziem ir depresija un trauksme. Tas ir \u013coti smagi, daudziem m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101 tagad ir gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas probl\u0113mas, jo \u0161is lielais iebrukums turpin\u0101s jau divus gadus. Ir gr\u016bti tam visam iet cauri. Bet mums patie\u0161\u0101m pal\u012bdz doma, ka k\u0101du dienu, - j\u0101, tas neb\u016bs r\u012bt, bet k\u0101du dienu m\u0113s var\u0113sim elpot br\u012bvi un dz\u012bvot bez vis\u0101m \u0161\u012bm konservat\u012bvaj\u0101m liet\u0101m.\u201d\n\nM\u016bsu saruna notiek Eiropas Parlament\u0101. \u010cumalo kop\u0101 ar vair\u0101k nek\u0101 20 akt\u012bvist\u0113m no da\u017e\u0101d\u0101m valst\u012bm ir atbraukusi uz Briseli, lai run\u0101tu par situ\u0101ciju sievie\u0161u un minorit\u0101\u0161u ties\u012bbu jom\u0101. Vi\u0146as ir sapulcin\u0101jusi Zviedrijas nevalstisk\u0101 organiz\u0101cija \u201eSieviete sievietei\u201d.\n\nJa Ukrainas ce\u013c\u0161 uz dal\u012bbu Eiropas Savien\u012bb\u0101 v\u0113l tikai s\u0101kas, tad Zieme\u013cma\u0137edonija m\u0113\u0123ina to pan\u0101kt jau vair\u0101kus gadus. Vispirms sarunu s\u0101k\u0161anu blo\u0137\u0113ja Grie\u0137ija, kas piepras\u012bja main\u012bt valsts nosaukumu. Kad tas tika atrisin\u0101ts, tad savus \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus s\u0101ka likt Bulg\u0101rija, kas pa\u0161laik pieprasa groz\u012bt Zieme\u013cma\u0137edonijas konstit\u016bciju un piemin\u0113t taj\u0101 etniskos bulg\u0101rus, kuri dz\u012bvo \u0161aj\u0101 valst\u012b.\n\nT\u0101d\u0113\u013c, k\u0101 saka nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas \u201eMarginaliz\u0113to koal\u012bcija\u201d izpilddirektore Ir\u0113na Cvetkovika, \u0161obr\u012bd Zieme\u013cma\u0137edonij\u0101 ir v\u0113rojams zin\u0101ms pan\u012bkums.\n\nStambulas konvencija ir ratific\u0113ta gan Zieme\u013cma\u0137edonij\u0101, gan Kosov\u0101, gan ar\u012b vis\u0101s cit\u0101s Rietumbalk\u0101nu valst\u012bs, kas v\u0113las pievienoties Eiropas Savien\u012bbai. T\u0101 ir sp\u0113k\u0101 ar\u012b Moldov\u0101.\n\nJa run\u0101jam par Kosovu, tad \u0161\u012b valsts pagaid\u0101m ir atz\u012bta tikai par iesp\u0113jamo kandid\u0101tvalsti. Tas noz\u012bm\u0113, ka Pri\u0161tinas pievieno\u0161an\u0101s process v\u0113l b\u016bs gar\u0161. Progresa tr\u016bkums ofici\u0101laj\u0101s sarun\u0101s sar\u016bgtina Valmiru Ra\u0161iti no organiz\u0101cijas \u201eKosovas sievie\u0161u t\u012bkls\u201d.