BROADCASTS.com

Viens no Eiropas Savien\u012bbas (ES) sp\u0113c\u012bg\u0101kajiem instrumentiem pilso\u0146u atbalsta nodro\u0161in\u0101\u0161anai ir t\u0101s sp\u0113ja garant\u0113t vi\u0146u materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu. Eiropai ir j\u0101apvienojas, lai risin\u0101tu \u0161odienas un r\u012btdienas ekonomikas izaicin\u0101jumus.\n\nEiropas Savien\u012bbas sp\u0113ja nodro\u0161in\u0101t savu pilso\u0146u materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu, protams, ir vissvar\u012bg\u0101k\u0101\xa0\u2014 t\u0101 ir t\u0101s past\u0101v\u0113\u0161anas pamat\u0101. P\u0113c daudzaj\u0101m kr\u012bz\u0113m, ar kur\u0101m bloks sask\u0101r\u0101s p\u0113d\u0113j\u0101 sasaukuma laik\u0101, jo \u012bpa\u0161i p\u0113c Covid-19 pand\u0113mijas un ener\u0123\u0113tikas kr\u012bzes, bloka ekonomisk\u0101 vesel\u012bba ir cietusi.\n\nLai gan ir da\u017eas atvese\u013co\u0161an\u0101s paz\u012bmes, proti, iek\u0161zemes kopprodukta pieaugums atgriezies l\u012bdz vienam procentam \u0161\u012b gada s\u0101kum\u0101 un bezdarba l\u012bmenis Eirop\u0101 sasniedzis rekordzemu l\u012bmeni \u2013 6% \u0161\u012b gada mart\u0101, Eiropas Savien\u012bbas ekonomika saskaras ar pretv\u0113ju, ko rada past\u0101v\u012bgs infl\u0101cijas spiediens.\n\n\u0160aj\u0101 Eiropas zi\u0146u radiostaciju t\u012bkla \u201eEuranet Plus\u201d raidierakst\u0101 \u201eKo Eiropa var sniegt?\u201d v\u0113rt\u0113jam, ko Eiropa var dar\u012bt, lai stiprin\u0101tu t\u0101s ekonomiku?\n\nInfl\u0101cija kop\u0161 2022.gada spr\u0101dziena ir atgriezusies dabisk\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b, tom\u0113r t\u0101 turpina rad\u012bt spiedienu uz eiropie\u0161u naudas makiem. Tas patie\u0161\u0101m ietekm\u0113 nacion\u0101lo noska\u0146ojumu Portug\u0101l\u0113, ko apliecina kol\u0113\u0123u no \u201eRadio Renascen\xe7a\u201d uzrun\u0101tie cilv\u0113ki Porto iel\u0101s, tostarp veikalniece Anna.\n\nSavuk\u0101rt ekonomiste no Var\u0161avas Universit\u0101tes \u2013 Malgo\u017eata Star\u010devska Kr\u017ei\u017eto\u017eeka nor\u0101da, ka Eiropas Savien\u012bbai un valstu vald\u012bb\u0101m ir ierobe\u017eota ietekme uz p\u0101rtikas cen\u0101m citu faktoru, piem\u0113ram, nelabv\u0113l\u012bgu laikapst\u0101k\u013cu un klimata, d\u0113\u013c.\n\nEiropas Savien\u012bba atrada da\u017eus novatoriskus veidus, k\u0101 mazin\u0101t \u0161o kr\u012b\u017eu ietekmi. Ta\u010du mums ir j\u0101ievie\u0161 ilgtermi\u0146a risin\u0101jumi, kas ietver visas Eiropas Savien\u012bbas ekonomikas strat\u0113\u0123iju. Un Zagrebas iel\u0101s sastaptajiem cilv\u0113kiem ir da\u017eas idejas.\n\nTiek\u0161an\u0101s p\u0113c liel\u0101kas izejvielu pa\u0161pietiekam\u012bbas padar\u012btu Eiropas Savien\u012bbu maz\u0101k neaizsarg\u0101tu ne tikai pret pieg\u0101des trauc\u0113jumiem, k\u0101 to pier\u0101da nesen\u0101s kr\u012bzes, bet ar\u012b pret cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m pasaules tirgos. Tas nodro\u0161in\u0101tu ar\u012b liel\u0101ku ekonomisko dro\u0161\u012bbu, ko m\u0113s var\u0113tu saukt par \u201cstrat\u0113\u0123isko autonomiju\u201d attiec\u012bb\u0101 uz kritiskaj\u0101m izejviel\u0101m, kas ir b\u016btiskas tehnolo\u0123iju nozar\u0113m, atjaunojamiem ener\u0123ijas avotiem un t\u0101 t\u0101l\u0101k.\n\nTa\u010du, lai \u0161\u012bs idejas \u012bstenotu praks\u0113, ir nepiecie\u0161ams jauns dom\u0101\u0161anas veids par Eiropas Savien\u012bbas ekonomiku. Vienot\u0101 tirgus pamat\u0101 ir br\u012bvas tirdzniec\u012bbas un god\u012bgas konkurences princips, un noteikumi ierobe\u017eo to, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 dal\u012bbvalstis var subsid\u0113t savas nozares.\n\nM\u016bsdienu globaliz\u0113taj\u0101 ekonomik\u0101 Eiropas Savien\u012bba nav pietiekami labi sagatavota, lai konkur\u0113tu glob\u0101laj\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101. \u0136\u012bnas pievieno\u0161an\u0101s Pasaules Tirdzniec\u012bbas organiz\u0101cijai (PTO) neb\u016bt nenoz\u012bm\u0113ja t\u0101s subs\u012bdiju politikas un valsts vad\u012bt\u0101s tirgus ekonomikas beigas. Tas mudina citas ekonomikas lielvaras pie\u0146emt protekcionistisku politiku vai sekot savam subs\u012bdiju sist\u0113mas piem\u0113ram.\n\nPiem\u0113ram, Amerikas Savienot\u0101s Valstis, lai atbalst\u012btu savu nozari, nesen izmantoja 2022.gada Infl\u0101cijas samazin\u0101\u0161anas likumu. \u0160o soli v\u0113rt\u0113 \u010cehijas ekonomikas konsultants Miroslavs Zame\u010dniks.\n\nEiropas Savien\u012bba ir ieviesusi vair\u0101kus pas\u0101kumus, cen\u0161oties rea\u0123\u0113t uz Infl\u0101cijas samazin\u0101\u0161anas likumu. T\u0101 ir pa\u0101trin\u0101jusi savus za\u013co invest\u012bciju pl\u0101nus, lai izvair\u012btos no zaud\u0113juma sacens\u012bb\u0101 par za\u013caj\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m. Brisele ir ar\u012b izstr\u0101d\u0101jusi jaunu r\u016bpniec\u012bbas strat\u0113\u0123iju, kuras m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t Savien\u012bbas klimata un digit\u0101l\u0101s p\u0101rejas, vienlaikus nodro\u0161inot t\u0101s ekonomikai liel\u0101ku notur\u012bbu un strat\u0113\u0123isko autonomiju un \u013caujot t\u0101s nozar\u0113m konkur\u0113t glob\u0101li. T\u0101 ir ar\u012b p\u0101rskat\u012bjusi savus valsts atbalsta noteikumus, lai sniegtu dal\u012bbvalst\u012bm liel\u0101ku elast\u012bbu, lai atbalst\u012btu za\u013c\u0101s un citas galven\u0101s nozares un veicin\u0101tu inov\u0101ciju un konkur\u0113tsp\u0113ju blok\u0101. Visbeidzot, t\u0101 ir str\u0101d\u0101jusi, lai lab\u0101k aizsarg\u0101tu sevi pret subsid\u0113tu \u0101rvalstu konkurenci.\n\nIt\u0101lij\u0101 pils\u0113t\u0101 Florenc\u0113 eso\u0161\u0101s \u201eScuola Normale Superiore\u201d ekonomikas politikas profesors un It\u0101lijas Ekonomikas biedr\u012bbas prezidents Mario Pjanta nor\u0101da, ka Eiropas Savien\u012bbai vajadz\u0113tu b\u016bt v\u0113rien\u012bg\u0101kai savas ekonomikas reform\u0113\u0161an\u0101. Bet vai Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bm pietiks drosmes kop\u012bgi iesaist\u012bties jaun\u0101s un rado\u0161\u0101s ekonomikas reform\u0101s?\n\nDal\u012bbvalstu ekonomiku nevienl\u012bdz\u012bgais raksturs un at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s sp\u0113jas \u012bstenot tik apjom\u012bgu atbalsta sist\u0113mu ir galvenais \u0161\u0137\u0113rslis. Bag\u0101t\u0101kas valstis, piem\u0113ram, V\u0101cija vai Francija, var at\u013cauties iev\u0113rojamas subs\u012bdijas. Bet citi nevar. Tas var krop\u013cot vienoto tirgu un izrais\u012bt subs\u012bdiju sacens\u012bbu pa\u0161\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101. Eiropas Savien\u012bbai b\u016bs j\u0101atrod cits dro\u0161s finans\u0113\u0161anas meh\u0101nisms, kas b\u016btu piel\u012bdzin\u0101ms ASV. Dal\u012bbvalst\u012bm ar\u012b b\u016btu j\u0101pan\u0101k vienpr\u0101t\u012bba par \u0161\u0101da m\u0113roga r\u016bpniec\u012bbas strat\u0113\u0123iju.\n\n\u0160\u012bs debates vienm\u0113r noved pie run\u0101m par Eiropas Savien\u012bbas pa\u0161as finan\u0161u resursu palielin\u0101\u0161anu, lai t\u0101 var\u0113tu dot ieguld\u012bjumu Eiropas ekonomik\u0101 un p\u0101rvar\u0113t kr\u012bzes. \u0160\u0101da r\u012bc\u012bba, kas samazin\u0101tu Eiropas Savien\u012bbas atkar\u012bbu no valstu iemaks\u0101m, ir rad\u012bjusi ce\u013cvedi jaunu pa\u0161u resursu ievie\u0161anai laika posm\u0101 no 2021. l\u012bdz 2027.gadam. \u017dolts G\u0101ls, Bratislavas universit\u0101tes p\u0113tnieks, dal\u0101s p\u0101rdom\u0101s par \u0161o priek\u0161likumu.\n\nL\u012bdz \u0161im ir pievienots tikai viens jauna ie\u0146\u0113mumu avots, kas balst\u012bts uz nep\u0101rstr\u0101d\u0101tiem plastmasas atkritumiem. Citi risin\u0101jumi ir balst\u012bti uz robe\u017eu piel\u0101go\u0161anas meh\u0101nismu oglek\u013ca emisij\u0101m, digit\u0101lo nodokli un p\u0101rskat\u012btu emisiju tirdzniec\u012bbas sh\u0113mu. Ir ar\u012b priek\u0161likumi par finan\u0161u dar\u012bjumu nodokli un ar uz\u0146\u0113mumu sektoru saist\u012btu finansi\u0101lu ieguld\u012bjumu. Tom\u0113r \u0161ie priek\u0161likumi par jaun\u0101m ie\u0146\u0113mumu pl\u016bsm\u0101m netiks iesniegti apsprie\u0161anai Padom\u0113 l\u012bdz 2025.gada vidum.\n\nCentr\u0101leiropas un Austrumeiropas iedz\u012bvot\u0101jiem jaut\u0101jums par to, vai Eiropas Savien\u012bba pilda savus sol\u012bjumus ekonomik\u0101, ir \u013coti rezon\u0113jo\u0161s, \u0146emot v\u0113r\u0101 vi\u0146u cer\u012bbas uz labkl\u0101j\u012bbu, pievienojoties Eiropas Savien\u012bbai pirms 20 gadiem.\n\nLatvijas Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Inna \u0160teinbuka nor\u0101da, ka vair\u0101kas sec\u012bgas kr\u012bzes ir lauzu\u0161as tendenci, kur\u0101 nabadz\u012bg\u0101k\u0101s valstis s\u0101k samazin\u0101t atstarpi no bag\u0101t\u0101kaj\u0101m. Ta\u010du, vi\u0146a piebilst, ka Eiropas Savien\u012bbas strukt\u016brfondi un koh\u0113zijas politika ir izr\u0101d\u012bju\u0161ies efekt\u012bvs dro\u0161\u012bbas t\u012bkls vair\u0101k\u0101m \u0161\u012bm valst\u012bm, tostarp Latvijai.\n\nPapildus strukt\u016brfondiem un koh\u0113zijas politikai, kuru m\u0113r\u0137is ir atbalst\u012bt ekonomikas att\u012bst\u012bbu un samazin\u0101t at\u0161\u0137ir\u012bbas starp Eiropas Savien\u012bbas re\u0123ioniem, Brisele ir izstr\u0101d\u0101jusi ar\u012b vair\u0101kus kr\u012bzes instrumentus, piem\u0113ram, atvese\u013co\u0161an\u0101s un notur\u012bbas meh\u0101nismu, kas ir da\u013ca no \u201eNextGenerationEU\u201d atvese\u013co\u0161anas pl\u0101na.\n\nMojmirs Mraks no \u013bub\u013canas Universit\u0101tes Ekonomikas fakult\u0101tes \u017dana Mon\u0113 katedras st\u0101sta, ka Eiropas Savien\u012bbas instrumentiem ir bijusi galven\u0101 loma Austrumeiropas ekonomik\u0101.\n\nLietuvas \u0160au\u013cu bankas galven\u0101 ekonomiste Indre Gen\u012bte-Pik\u010diene atz\u012bm\u0113, ka da\u017eas Austrumeiropas valstis strauji tuvojas Eiropas Savien\u012bbas vid\u0113jam ekonomiskajam l\u012bmenim. Tagad ir svar\u012bgi izdar\u012bt pareizo politisko izv\u0113li.\n\nSavuk\u0101rt Teodors Stolojans, biju\u0161ais Rum\u0101nijas premjerministrs,\xa0 atsaucas uz iek\u0161zemes kopprodukta pieaugumu vair\u0101k\u0101s Centr\u0101leiropas un Austrumeiropas valst\u012bs p\u0113d\u0113jo 20 gadu laik\u0101.\n\nProtams, piln\u012bga parit\u0101te nekad netiks sasniegta ne starp dal\u012bbvalst\u012bm, ne pat starp re\u0123ioniem dal\u012bbvalst\u012b. Krasimirs Kirilovs, Bulg\u0101rijas Vidinas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameras prezidents, atz\u012bm\u0113, ka m\u016bsu iev\u0113l\u0113to cilv\u0113ku politisk\u0101s izv\u0113les veicin\u0101s p\u0101rmai\u0146as.\n\nUng\u0101rijas ekonomikas p\u0113tniec\u012bbas instit\u016bta direktors Moln\u0101rs L\u0101zlo piekr\u012bt, ka ekonomisk\u0101s izv\u0113les patie\u0161\u0101m izskaidro da\u017eas at\u0161\u0137ir\u012bbas tuvo\u0161an\u0101s tempos, ta\u010du vi\u0146\u0161 atg\u0101dina, ka ar\u012b laikam ir svar\u012bga loma.\n\nPortug\u0101\u013cu ekonomists \u017doau Duk\u0113, Lisabonas Ekonomikas un mened\u017ementa augstskolas profesors, uzskata, ka Eiropas Savien\u012bbai ir svar\u012bga ekonomisk\u0101 loma ar\u012b Dienvideirop\u0101 \u2013 neskatoties uz to, ka dz\u012bve daudziem iedz\u012bvot\u0101jiem joproj\u0101m ir izaicin\u0101jums \u2013, jo t\u0101 sniedz valstu vald\u012bb\u0101m nepiecie\u0161amo ilgtermi\u0146a orient\u0101ciju.\n\nDaudzi eiropie\u0161i joproj\u0101m ir p\u0101rliecin\u0101ti, ka Eiropas Savien\u012bba sniedz noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu savu pilso\u0146u ekonomiskaj\u0101 labkl\u0101j\u012bb\u0101. Tom\u0113r 27 dal\u012bbvalstis var turpin\u0101t ekonomisku uzplaukumu tikai tad, ja t\u0101s air\u0113s vien\u0101 virzien\u0101. N\u0101kamajiem Eiropas Parlamenta deput\u0101tiem, m\u016bsu valstu un re\u0123ion\u0101laj\u0101m vald\u012bb\u0101m, m\u016bsu nozar\u0113m un uz\u0146\u0113mumiem, k\u0101 ar\u012b m\u016bsu sabiedr\u012bbai kopum\u0101 ir j\u0101vienojas spert drosm\u012bg\u0101kus, novatorisk\u0101kus un kop\u012bgus so\u013cus, lai piel\u0101gotu Eiropas Savien\u012bbas ekonomiku n\u0101kotnei.