BROADCASTS.com

P\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os Eiropas zemnieki ir izg\u0101ju\u0161i iel\u0101s, lai paustu savu neapmierin\u0101t\u012bbu un izteiktu satraukumu par lauksaimniec\u012bbas n\u0101kotni. Lai gan veic smagu darbu un praktiski bez br\u012bvdien\u0101m, daudzu lauksaimnieku, jo \u012bpa\u0161i mazo zemnieku, dz\u012bves apst\u0101k\u013ci bie\u017ei vien ir gr\u016bti, un vi\u0146i nesa\u0146em pien\u0101c\u012bgu kompens\u0101ciju par sava darba aug\u013ciem. Vi\u0146u s\u016bdz\u012bbu saraksts ir gar\u0161, un vi\u0146i sauc p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas.\n\n\u0160aj\u0101 raidieraksta \u201eKo Eiropa var sniegt?\u201d s\u0113rij\u0101 \u017eurn\u0101listi apkopoja lauksaimnieku un nozares ekspertu viedokli, lai m\u0113\u0123in\u0101tu saprast, k\u0101p\u0113c zemnieki ir aizvainoti un ko Eiropas Savien\u012bba var\u0113tu dar\u012bt vi\u0146u lab\u0101.\n\n\u201eMums, lauksaimniekiem, ir aizvien maz\u0101k teik\u0161anas. Pat tad, kad runa ir par m\u016bsu darbu, nevienu neinteres\u0113 m\u016bsu viedoklis. Katrs dara tikai to, ko pats uzskata par vajadz\u012bgu. Dom\u0101ju, ka ar\u012b t\u0101p\u0113c mums ir probl\u0113mas atrast jaunos zemniekus, kas v\u0113l\u0113tos saimniekot, t\u0101du ir arvien maz\u0101k. Jebkur\u0101 cit\u0101 nozar\u0113 var dab\u016bt darbu par daudz lab\u0101ku samaksu. Ir br\u012bvdienas, br\u012bvas ned\u0113\u013cas nogales, bet \u0161eit t\u0101 nav. Jaunie lauksaimnieki to apzin\u0101s arvien vair\u0101k.\u201d\n\nTikai retais var\u0113tu iebilst slov\u0113\u0146u lauksaimniekam Andrejam Pernatam. Lauksaimnieku dz\u012bve patie\u0161\u0101m ir gr\u016bta, t\u0101p\u0113c daudzi no mums j\u016bt simp\u0101tijas pret vi\u0146iem.\n\n2020. gad\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101 bija 9,1 miljons lauku saimniec\u012bbu, kas aiz\u0146\u0113ma aptuveni 38% bloka zemes. Aptuveni divas tre\u0161da\u013cas no \u0161\u012bm saimniec\u012bb\u0101m bija maz\u0101kas par pieciem hekt\u0101riem. Ta\u010du arvien pieaug tendence samazin\u0101t saimniec\u012bbu skaitu un palielin\u0101t to plat\u012bbu.\xa0\n\nProtams, Eiropas lauksaimniec\u012bba ir \u013coti daudzveid\u012bga ne tikai saimniec\u012bbu lieluma, bet ar\u012b \u0123eolo\u0123ijas un topogr\u0101fijas, klimata un neaizsarg\u0101t\u012bbas, p\u0101rvald\u012bbas filozofijas un pat ra\u017eo\u0161anas veida zi\u0146\u0101. Ir skaidrs, ka Francijas biolo\u0123isk\u0101 v\u012bna ra\u017eot\u0101ja, D\u0101nijas c\u016bkaudz\u0113t\u0101ja un Grie\u0137ijas tradicion\u0101l\u0101 ol\u012bvu audz\u0113t\u0101ja situ\u0101cija ir krasi at\u0161\u0137ir\u012bga.\n\nBet, k\u0101das ir m\u016bsu lauksaimnieku kop\u012bg\u0101s probl\u0113mas? It\u0101lijas lauksaimniec\u012bbas ra\u017eot\u0101ju asoci\u0101cijas \u201eCopagri\u201d prezidents Tommazo Batista nosauca, vi\u0146apr\u0101t, galven\u0101s probl\u0113mas \u2013 iesp\u0113ja noteikt god\u012bgu cenu, p\u0101rm\u0113r\u012bga birokratiz\u0101cija, agro\u0137\u012bmisko l\u012bdzek\u013cu ierobe\u017eo\u0161ana, klimata p\u0101rmai\u0146as.\n\nPortug\u0101les dienvidu re\u0123iona lauksaimnieku apvien\u012bbas prezidents Fransi\u0161ku Palma run\u0101 par l\u012bdz\u012bg\u0101m probl\u0113m\u0101m.\n\nUng\u0101rijas lauksaimnieku asoci\u0101cijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js I\u0161tv\u0101ns Jakabs st\u0101sta, ka tie\u0161i l\u0113t\u0101s importa produkcijas iepl\u016b\u0161ana bija galvenais iemesls, k\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 piedal\u012bj\u0101s nesenajos protestos.\n\nNaudai ir noz\u012bme\n\nTaisn\u012bga atl\u012bdz\u012bba par lauksaimniec\u012bbas produktiem, protams, ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bga, jo \u012bpa\u0161i mazo un vid\u0113jo lauksaimnieku izdz\u012bvo\u0161anai. Rum\u0101\u0146u lauksaimnieks un protest\u0113t\u0101js Aleksandrs Degjanskis papildina iepriek\u0161 sac\u012bto par lauksaimnieka profesijas ekonomisk\u0101s dz\u012bvotsp\u0113jas samazin\u0101\u0161anos.\n\nNeap\u0161aub\u0101mi, ka graudu ra\u017eot\u0101jiem naudas l\u012bdzek\u013ci ir ierobe\u017eoti. Ir ne tikai pieaugu\u0161as izejvielu un ener\u0123ijas cenas, bet ar\u012b ir daudz starpnieku ce\u013c\u0101 no saimniec\u012bbas l\u012bdz galdam, tostarp p\u0101rvad\u0101t\u0101ji, p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji un mazumtirgot\u0101ji, no kuriem katrs pa\u0146em da\u013cu no aizvien maz\u0101k\u0101s pe\u013c\u0146as.\n\nMazie un vid\u0113jie lauksaimnieki parasti nesadarbojas pietiekami, un vi\u0146iem nav iesp\u0113ju ieg\u016bt t\u0101du ietekmi tirg\u016b, kas \u013cautu sev nodro\u0161in\u0101t lab\u0101kus nosac\u012bjumus. \u0160o probl\u0113mu ir gr\u016bti atrisin\u0101t, skaidroja Zagrebas Universit\u0101tes Lauksaimniec\u012bbas fakult\u0101tes profesors Ivo Grgi\u010ds.\n\nT\u0101p\u0113c liel\u0101k\u0101 da\u013ca lauksaimnieku nevar iztikt bez subs\u012bdij\u0101m, ko nodro\u0161ina Eiropas Savien\u012bbas kop\u0113j\u0101 lauksaimniec\u012bbas politika. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir atbalst\u012bt lauksaimniekus un nodro\u0161in\u0101t Eiropas ar p\u0101rtiku, skaidroja Igaunijas re\u0123ion\u0101lo lietu un lauksaimniec\u012bbas ministrs Madiss Kallass.\n\nIzm\u0113ram ir noz\u012bme\n\nPaties\u012bb\u0101 daudziem mazajiem lauksaimniekiem kop\u0113j\u0101 lauksaimniec\u012bbas politika da\u017ek\u0101rt ir vair\u0101k probl\u0113ma nek\u0101 risin\u0101jums. \u0160\u012b politika ir kritiz\u0113ta par to, ka t\u0101 dod priek\u0161roku lielaj\u0101m saimniec\u012bb\u0101m, kait\u0113jot mazaj\u0101m. Tradicion\u0101li subs\u012bdijas tika pie\u0161\u0137irtas, pamatojoties uz \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161\u0101s vai lauksaimniec\u012bb\u0101 izmantot\u0101s zemes plat\u012bbu. Tas noz\u012bm\u0113ja, ka liel\u0101kas saimniec\u012bbas sa\u0146\u0113ma vair\u0101k naudas, un tas kop\u0101 ar apjomrad\u012btiem ietaup\u012bjumiem \u013c\u0101va t\u0101m ra\u017eot l\u0113t\u0101k nek\u0101 mazaj\u0101m saimniec\u012bb\u0101m.\n\nP\u0113d\u0113jos gados Eiropas Komisija ir m\u0113\u0123in\u0101jusi risin\u0101t \u0161\u012bs probl\u0113mas, liekot liel\u0101ku uzsvaru uz vides ilgtsp\u0113ju un lauku att\u012bst\u012bbu saska\u0146\u0101 ar t\u0101 saukto strat\u0113\u0123iju \u201eno saimniec\u012bbas l\u012bdz galdam\u201d. \u0160\u012bs iniciat\u012bvas, kas ir da\u013ca no Eiropas Savien\u012bbas \u201eza\u013c\u0101 kursa\u201d, m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bbu lauksaimniec\u012bb\u0101 un p\u0101rtikas nozar\u0113.\n\nTa\u010du velns sl\u0113pjas deta\u013c\u0101s. Ekosh\u0113mas ir labs piem\u0113rs tam, kas daudziem lauksaimniekiem nav izdevies, k\u0101 iepriek\u0161 min\u0113ja \u201eCopagri\u201d prezidents Tommazo Batista. To m\u0113r\u0137is ir iedro\u0161in\u0101t un atalgot lauksaimniekus, kuri br\u012bvpr\u0101t\u012bgi ievie\u0161 lauksaimniec\u012bbas praksi, kas pozit\u012bvi ietekm\u0113 vidi vai klimatu, piem\u0113ram, biolo\u0123isko lauksaimniec\u012bbu, saudz\u0113jo\u0161u augsnes apstr\u0101di vai agrome\u017esaimniec\u012bbu.\n\nValstu vald\u012bbas lemj par to, k\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 valst\u012b tiek izmantots kop\u0113j\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas finans\u0113jums, tostarp ekosh\u0113m\u0101m. Ta\u010du sare\u017e\u0123\u012bto administrat\u012bvo, tehnisko un uzraudz\u012bbas pras\u012bbu d\u0113\u013c daudzu valstu vald\u012bbas nav sp\u0113ju\u0161as nodro\u0161in\u0101t, lai \u0161\u012bs sh\u0113mas b\u016btu viegli pieejamas lauksaimniekiem, jo \u012bpa\u0161i tiem, kuriem ir ierobe\u017eoti resursi.\n\nBiolo\u0123isk\u0101 lauksaimniece Violeta Olejar\u010dika no Polijas sac\u012bja, ka vi\u0146a piln\u012bb\u0101 atbalsta daudzus Eiropas Savien\u012bbas lauksaimniec\u012bbas politikas pamatprincipus, tom\u0113r lauksaimniekiem, jo \u012bpa\u0161i mazajiem, ir p\u0101r\u0101k daudz birokr\u0101tisku \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu, kas j\u0101p\u0101rvar.\n\nOlejar\u010dikai piekrita Mindaugs Ma\u010dulevi\u010ds, kur\u0161 vada Kau\u0146as apri\u0146\u0137a lauksaimnieku apvien\u012bbu. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka virkne Eiropas Savien\u012bbas reformu lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113 ir piespiedusi mazos un vid\u0113jos lauksaimniekus b\u016bt gandr\u012bz vai gr\u0101matve\u017eiem.\n\nIr j\u0101b\u016bt uzman\u012bgiem, lai neatbaid\u012btu mazos lauksaimniekus, jo vi\u0146i sniedz iev\u0113rojamus soci\u0101los un vides ieguvumus, piebilda Nikolajs Genovs. Vi\u0146\u0161 ir priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js kooperat\u012bv\u0101 \u201eHrankoop\u201d, kas darbojas Bulg\u0101rij\u0101.\n\nKo lauksaimnieki var sagaid\u012bt?\n\nKo tad lauksaimnieki sagaida no Eiropas Savien\u012bbas? \xa0Galvenok\u0101rt vi\u0146i v\u0113las skaidr\u012bbu un vienk\u0101r\u0161o\u0161anu, lauksaimniec\u012bbas eksperts Valters Zel\u010ds sac\u012bja Latvijas Radio. Zel\u010ds uzsv\u0113ra \u2013 ja Brisele v\u0113las pan\u0101kt lauksaimnieku atbalstu, ir j\u0101veido konstrukt\u012bvs dialogs.\n\nProtams, att\u012bst\u012bbu nevar uzskat\u012bt par ilgtsp\u0113j\u012bgu, ja t\u0101 ne\u013cauj cilv\u0113kiem peln\u012bt iztiku, nor\u0101d\u012bja domn\u012bcas \u201e\u017daka Delora instit\u016bts\u201d Brisel\u0113 \u0123ener\u0101ldirektore \u017denevjeva Ponsa.\n\nJa run\u0101jam par importu no valst\u012bm \u0101rpus bloka Eiropas lauksaimnieki aicina nodro\u0161in\u0101t vienl\u012bdz\u012bgus konkurences apst\u0101k\u013cus attiec\u012bb\u0101 uz kvalit\u0101tes pras\u012bb\u0101m. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca no vi\u0146iem neuzst\u0101j, ka Eiropas Savien\u012bbas standarti b\u016btu j\u0101samazina, bet uzskata, ka Eiropas Savien\u012bbai b\u016btu j\u0101r\u0101da piem\u0113rs p\u0101r\u0113jai pasaulei, sac\u012bja Stoilko Apostolovs, kur\u0161 vada Bulg\u0101rijas biolo\u0123isk\u0101s lauksaimniec\u012bbas fondu.\n\nVienk\u0101r\u0161us risin\u0101jumus sare\u017e\u0123\u012bt\u0101m probl\u0113m\u0101m sniedz tikai populistiskas partijas, kas nep\u0101rprotami v\u0113las g\u016bt labumu no Eiropas lauksaimnieku dusm\u0101m.\n\nTa\u010du, k\u0101 redzams, liel\u0101k\u0101 da\u013ca lauksaimnieku nav pret Eiropas kvalit\u0101tes un vides pras\u012bb\u0101m k\u0101 t\u0101d\u0101m. T\u0101 viet\u0101 vi\u0146i prasa, lai vi\u0146us lab\u0101k uzklaus\u012btu un atbalst\u012btu vi\u0146u centienus apvienot daudz\u0101s un da\u017e\u0101d\u0101s lomas: sekm\u0113t p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anas dro\u0161\u012bbu un ilgtsp\u0113ju, lauku att\u012bst\u012bbu, klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anu un piel\u0101go\u0161anos t\u0101m, biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anu, tehnolo\u0123iju ievie\u0161anu... Sarakstu var turpin\u0101t.\n\nEiropai ir uzman\u012bgi j\u0101ieklaus\u0101s \u0161ajos lauksaimniekos, jo pa\u0161reiz\u0113jais modelis nek\u0101di nav ilgtsp\u0113j\u012bgs, nor\u0101d\u012bja \u017denevjeva Ponsa.\n\nP\u0113d\u0113j\u0101s ned\u0113\u013c\u0101s un m\u0113ne\u0161os dal\u012bbvalstu un Eiropas Savien\u012bbas politi\u0137i ir pastiprin\u0101ju\u0161i dialogu ar lauksaimniec\u012bbas nozari. Ta\u010du ar\u012b pat\u0113r\u0113t\u0101jiem ir sava loma, jo \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz gatav\u012bbu t\u0113r\u0113t nedaudz vair\u0101k, lai atbalst\u012btu viet\u0113jos lauksaimniekus, nodro\u0161in\u0101tu kvalit\u0101ti un atvieglotu m\u016bsu kolekt\u012bvo za\u013co apzi\u0146u.