BROADCASTS.com

Politologs Dmitrijs Ore\u0161kins labpr\u0101t uzsver, ka vi\u0146a pamatspecialit\u0101te ir \u0123eogr\u0101fija, kas ar\u012b nosaka vi\u0146a skat\u012bjumu uz \u0161odienas Krievijas problem\u0101tiku caur pla\u0161\u0101ku kontinent\u0101lu un glob\u0101lu procesu prizmu. T\u0101tad ar\u012b pla\u0161\u0101k\u0101 v\u0113sturisk\u0101 kontekst\u0101. Raid\u012bjum\u0101 Kas b\u016bs ar Krieviju? Dmitrijs Ore\u0161kins sniedz savu redz\u0113jumu par iesp\u0113jamiem Krievijas n\u0101kotnes scen\u0101rijiem.\n\nRezum\u0113jot sarunu par iesp\u0113jamajiem Krievijas n\u0101kotnes att\u012bst\u012bbas scen\u0101rijiem, Dmitrijs Ore\u0161kins atz\u012bst:\n\nEs teiktu, ka da\u017e\u0101diem manas d\u0101rg\u0101s t\u0113vzemes re\u0123ioniem ir iesp\u0113jami da\u017e\u0101di scen\u0101riji. Piem\u0113ram, Maskava. Visnota\u013c eiropeiska, att\u012bst\u012bta, izgl\u012btota pils\u0113ta. Drusku lab\u0101ka, drusku slikt\u0101ka, bet apm\u0113ram Par\u012bzes, Londonas, Berl\u012bnes l\u012bmen\u012b. Milz\u012bga pils\u0113ta, kuru, starp citu, diezgan sapr\u0101t\u012bgi p\u0101rvalda pa\u0161reiz\u0113jais m\u0113rs. Izved atkritumus, b\u016bv\u0113 ce\u013cus, nov\u0101c sniegu, st\u0101da pu\u0137es, bet par politiku nerun\u0101 visp\u0101r. J\u0101, protams, vi\u0146\u0161 ir cilv\u0113ks no Putina komandas. Vi\u0146\u0161 savulaik bija prezidenta administr\u0101cijas vad\u012bt\u0101js, bija Tjume\u0146as apgabala gubernators, proti, vi\u0146\u0161 visu ir pieredz\u0113jis. Vi\u0146\u0161 lieliski zina, k\u0101 viss darbojas. Vi\u0146\u0161 iev\u0113ro sp\u0113les noteikumus. Vi\u0146\u0161 noteikti saprot, ka no t\u0101, ko Putins dara, mati ce\u013cas st\u0101vus. Saprot, bet nekad to neteiks. Bet, ja s\u0101ksies \u0161ie \xa0r\u016bg\u0161anas procesi, tad, es dom\u0101ju, vi\u0146am ir savs r\u012bc\u012bbas variants, iesp\u0113jams, ir noregul\u0113tas attiec\u012bbas ar sp\u0113ka strukt\u016bru p\u0101rst\u0101vjiem.\n\nIr ar\u012b alternat\u012bvas teritorijas. Dom\u0101ju, ka Sanktp\u0113terburga ir struktur\u0113ta pavisam cit\u0101di, lai gan \u0161\u0137iet, ka ar\u012b t\u0101 ir liela pils\u0113ta. Bet \u2013 cits priek\u0161nieks, cita priorit\u0101\u0161u sist\u0113ma.\n\nT\u0101lie Austrumi \u2013 prim\u0101ri tur notiek vienk\u0101r\u0161i p\u0101rtap\u0161ana me\u017eon\u012bg\u0101 nomal\u0113. Putins tik daudz run\u0101ja par \u0161osejas b\u016bvniec\u012bbu uz T\u0101lajiem Austrumiem. Vi\u0146i to uzb\u016bv\u0113ja \u2013 un aizmirsa; paties\u012bb\u0101 t\u0101 joproj\u0101m nedarbojas. Cilv\u0113ki T\u0101lajos Austrumos, run\u0101jot par p\u0101r\u0113jo Krievijas teritoriju, lieto apz\u012bm\u0113jumu \u201eLiel\u0101 zeme\u201d. T\u0101 ir kaut kur tur t\u0101lu, aiz Ur\u0101liem \u2013 m\u0113s te esam pa\u0161i par sevi. Varb\u016bt vi\u0146i pat nev\u0113las atdal\u012bties, bet vi\u0146i b\u016bs spiesti to dar\u012bt, jo vien\u012bgais tievais pavediens, kas vi\u0146us vieno ar p\u0101r\u0113jo Krieviju, ir tas pats Transsib\u012brijas dzelzce\u013c\u0161, kuru cara t\u0113ti\u0146\u0161 uzb\u016bv\u0113ja 19. un 20. gadsimta mij\u0101. Ir v\u0113l ar\u012b Baik\u0101la\u2013Am\u016bras ma\u0123istr\u0101le, bet t\u0101 savulaik tika b\u016bv\u0113ta gad\u012bjumam, ja s\u0101ktos kar\u0161 ar \u0136\u012bnu. Transporta infrastrukt\u016bra ir nepietiekama, un kr\u012bzes gad\u012bjum\u0101 T\u0101lajiem Austrumiem n\u0101ksies kulties pa\u0161u sp\u0113kiem. Eiropas da\u013ca b\u016bs aiz\u0146emta, k\u0101rtojot attiec\u012bbas ar Kadirovu, un T\u0101lajiem Austrumiem pateiks \u2013 ve\u010di, tieciet jau nu pa\u0161i gal\u0101. Tad nu vi\u0146i ar\u012b dar\u012bs un lems pa\u0161i \u2013 veidos kaut k\u0101das attiec\u012bbas ar jap\u0101\u0146iem, ar \u0137\u012bnie\u0161iem.\n\nKauk\u0101zs \u2013 tas ir atsevi\u0161\u0137s st\u0101sts. Par Kadirovu j\u016bs pareizi pateic\u0101t, bet l\u012bdz\u0101s ir Krasnodaras novads \u2013 jaud\u012bga vien\u012bba ar \u010detriem miljoniem iedz\u012bvot\u0101ju, ar savu bru\u0146ojumu. Vai vi\u0146i t\u0101 vienk\u0101r\u0161i uzsp\u013caus notieko\u0161ajam, vai tom\u0113r m\u0113\u0123in\u0101s atjaunot k\u0101rt\u012bbu?\n\nT\u0101p\u0113c es dom\u0101ju, ka b\u016bs \u013coti da\u017e\u0101di un maz b\u016bs vietu, kur b\u016bs labi. Varb\u016bt kaut kur b\u016bs. Lai Dievs dod! Labi, tas noz\u012bm\u0113 \u2013 bez kara. Slikti \u2013 ar karu. Jau atkal \u2013 es nesaku, ka tie\u0161i t\u0101 b\u016bs. Es neesmu Dievs Tas Kungs, bet man \u0161\u0137iet, ka ar katru kara gadu tie negat\u012bvie scen\u0101riji k\u013c\u016bst arvien ticam\u0101ki. Tiesiskais nihilisms, pa\u013cau\u0161an\u0101s uz sp\u0113ku, zv\u0113riskums. Kopum\u0101 notiek valsts zv\u0113risko\u0161an\u0101s process. Ir posttraumatiskais sindroms. Cilv\u0113ki, kas atgrie\u017eas no kaujas lauka, visur redz ienaidniekus. Vi\u0146i, t\u0101 viet\u0101 lai diskut\u0113tu, ir gatavi nekav\u0113joties iebliezt tev\u012b aptveres saturu.\n\nCilv\u0113ki, kas dz\u012bvo Latvij\u0101 un run\u0101 par to, k\u0101 vi\u0146us te apspie\u017e, ac\u012bmredzot nesp\u0113j iedom\u0101ties, cik da\u017e\u0101ds ir deba\u0161u l\u012bmenis un stils. Kaut kur dienvidos pie Ukrainas robe\u017e\u0101m str\u012bds \u0101tri vien p\u0101raug \u0123\u012bmju dauz\u012b\u0161an\u0101. Un tas tiek uzskat\u012bts par norm\u0101lu. Te tevi uzklaus\u012bs un teiks \u2013 zini, nu tu gan esi t\u0101ds, t\u0101ds un \u0161it\u0101ds. Te t\u0101 uzreiz nelien kauties. Un tas tom\u0113r ir liels sasniegums. Un var ilgi un dikti st\u0101st\u012bt, ka mums te ir nodar\u012bju\u0161i p\u0101ri, un v\u0113l tur ko, bet at\u0161\u0137ir\u012bba ir t\u0101da, ka Krievija karo, bet Latvija \u2013 n\u0113. T\u0101p\u0113c var b\u016bt cik uziet vis\u0101du tr\u016bkumu, bet \u2013 te viens otram r\u012bkli negrie\u017e, negalina viens otru nost. T\u0101 ir liela priek\u0161roc\u012bba. Kad tu t\u0101 dz\u012bvo, tad tas tev \u0161\u0137iet it k\u0101 dabisks st\u0101voklis. Bet t\u0101 var\u0113ja ar\u012b neb\u016bt, t\u0101 var\u0113ja neb\u016bt.