BROADCASTS.com

Raid\u012bjum\u0101 Br\u012bv\u012bb\u0101s bulv\u0101ris saruna ar politikas zin\u0101tnes\xa0profesoru Dauni Aueru par Eiropas Parlamentu un jauno Eiropu, par Eiropas Parlamenta priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu debat\u0113m un to, vai Latvija l\u012bdz 2040. gadam k\u013c\u016bs par Zieme\u013cvalsti, k\u0101 ar\u012b par m\u016bsu att\u012bst\u012bbas v\u012bziju un iesp\u0113j\u0101m.\n\n"M\u0113s saprotam, ka ir liel\u0101ks risks tagad, ka var\u0113tu b\u016bt kar\u0161 ar\u012b m\u016bsu re\u0123ion\u0101 un m\u0113s varam gatavoties tam, bet tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 m\u0113s varam turpin\u0101t ar\u012b dom\u0101t par sabiedr\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m. \u0160eit\n\n\nmums b\u016btu j\u0101dom\u0101 par nodok\u013cu politiku - k\u0101da tipa nodok\u013cu politiku m\u0113s gribam n\u0101kotn\u0113, jo, ja aug izdevumi, piem\u0113ram, vesel\u012bbas apr\u016bpes nozar\u0113, ja aug ar\u012b izdevumi aizsardz\u012bb\u0101, tad mums ir divas iesp\u0113jas: viena iesp\u0113ja, ko, \u0161\u0137iet, neviens negrib redz\u0113t Latvij\u0101, ir celt nodok\u013cus, bet t\u0101 ir viena iesp\u0113ja. Otra iesp\u0113ja ir veikt kaut k\u0101du funkciju auditu un atteikties no kaut k\u0101diem valsts pien\u0101kumiem, kas eksist\u0113 \u0161obr\u012bd, \n\n\nun nauda, kas \u0161obr\u012bd tiek t\u0113r\u0113ta un \u0161\u012bm liet\u0101m, virz\u012bt aizsardz\u012bbai vai ar\u012b, piem\u0113ram, vesel\u012bbas apr\u016bpei," analiz\u0113 Daunis Auers.\n\n\n\n8. j\u016bnij\u0101 Latvij\u0101 notiks Eiropas Parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anas, kas \u0161oreiz iez\u012bm\u0113 izv\u0113les starp Krem\u013ca politiku tie\u0161i vai sl\u0113pti atbalsto\u0161\u0101m partij\u0101m un p\u0101r\u0113j\u0101m. Saeimas v\u0113lme politisk\u0101s debates un kritisku p\u0113tniecisko \u017eurn\u0101listiku savietot vienuviet un aizst\u0101t ar a\u0123it\u0101ciju, kas ievie\u0161 tie\u0161u mediju neatkar\u012bbas un br\u012bv\u012bbas apdraud\u0113jumu. Eiropas Savien\u012bba pirms 20 gadiem un paties\u012bb\u0101 kop\u0161 Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas bija t\u0101 v\u012bzija, kas noteica ar\u012b m\u016bsu politisko uzved\u012bbu un v\u0113rt\u012bbas. \u0160oreiz raid\u012bjum\u0101 saruna ar Latvijas Universit\u0101tes profesoru, domn\u012bcas "LaSER" valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju Dauni Aueru.\n\nVisu laiku run\u0101j\u0101m, ka pirms 20 gadiem Eiropas Savien\u012bba bija v\u012bzija, kura defin\u0113ja m\u016bsu politiku, uzved\u012bbu, politisko partiju vektoru noteica. \u0160obr\u012bd, p\u0113c 20 gadiem, sak\u0101m, ka mums ir pazudis tas vektors, ka m\u016bsu politika, ekonomika stagn\u0113, jo tr\u016bkst \u0161\u012b te noteico\u0161\u0101 vektora tikai t\u0101p\u0113c vien, ka nav kur iest\u0101ties.\n\nDaunis Auers: Protams, ir v\u0113l k\u0101ds klubi\u0146\u0161, kur var\u0113tu iest\u0101ties, bet varb\u016bt par to m\u0113s run\u0101tu v\u0113l\u0101k, proti, Zieme\u013cvalstu klub\u0101, Zieme\u013cvalstu padom\u0113 (Nordic Council). Tas ar\u012b b\u016btu zin\u0101ms m\u0113r\u0137is, tas iedotu k\u0101du zin\u0101mu r\u0101mi ar\u012b politikas att\u012bst\u012bbai. Bet tas laikam ir cits jaut\u0101jums.\n\nJ\u0101, iest\u0101\u0161an\u0101s Eiropas Savien\u012bb\u0101 ar\u012b \u012bsti nedod m\u0113r\u0137i, jo, iest\u0101joties Eiropas Savien\u012bb\u0101, tu vienk\u0101r\u0161i pak\u013caujies Eiropas Savien\u012bbas likumiem, norm\u0101m. Protams, ar\u012b tos ietekm\u0113, kaut ko maini caur Eiropas Parlamentu, caur Ministru padomi un t\u0101 t\u0101l\u0101k. Bet tas jau \u012bsti neiez\u012bm\u0113 to, k\u0101d\u0101 virzien\u0101 att\u012bst\u012bsies tautsaimniec\u012bba, sabiedr\u012bba, labkl\u0101j\u012bba.\n\nEiropas Savien\u012bb\u0101 ir milz\u012bgas at\u0161\u0137ir\u012bbas starp valst\u012bm. \u012arijas modelis b\u016btiski at\u0161\u0137iras no Zviedrijas mode\u013ca un Zviedrijas modelis - no Austrijas mode\u013ca, un tad dienvidu valstu labkl\u0101j\u012bbas modelis, kas pamat\u0101 balst\u0101s uz pensij\u0101m un labkl\u0101j\u012bbu vec\u0101kajai paaudzei, un t\u0101 t\u0101l\u0101k.\n\nT\u0101tad, iest\u0101joties Eiropas Savien\u012bb\u0101, m\u0113s neieg\u016bstam kaut k\u0101du virzienu att\u012bst\u012bbai, pa\u0161iem ir par to j\u0101lemj. Varb\u016bt ar\u012b t\u0101p\u0113c p\u0113c iest\u0101\u0161an\u0101s Eiropas Savien\u012bb\u0101 m\u0113s jau m\u0113r\u0137\u0113jam uz citiem klubiem. Bija tas lielais m\u0113r\u0137is \u2013 iest\u0101ties eirozon\u0101, ko ar\u012b izdar\u012bj\u0101m, tad p\u0113c eirozonas bija m\u0113r\u0137is iest\u0101ties OECD, kas ir t\u0101 k\u0101 bag\u0101to valstu domn\u012bca. Tur ar\u012b iest\u0101j\u0101mies, un tagad varb\u016bt ir t\u0101 probl\u0113ma, ka vair\u0101k nav skaidrs, ko dar\u012bt ar m\u016bsu valsts p\u0101rvaldi, nav skaidrs virziens, kur\u0101 virz\u012bt visu to valsts p\u0101rvaldi, un t\u0101p\u0113c par\u0101d\u0101s tas jaut\u0101jums par to, kurp Latvijai doties?\n\nPa laikam \u0161\u012b sist\u0113ma, kura ir nosac\u012bti stabila un da\u017ek\u0101rt stagn\u0113jo\u0161a, m\u016bs m\u0113dz ar\u012b p\u0101rsteigt. Mums liekas, ka m\u016bsu politisko kult\u016bru reprezent\u0113 pietiekami demokr\u0101tiskas v\u0113rt\u012bbas, un m\u0113s Eiropas Parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anu kontekst\u0101 redz\u0113j\u0101m diskusiju un jaut\u0101jumu aktualiz\u0101ciju attiec\u012bb\u0101 uz mediju jomu, kur\u0101 izvirz\u012bj\u0101s jaut\u0101jums, kas mums lik\u0101s agr\u0101k k\u0101 \u0101beces paties\u012bba \u2013 politisk\u0101s debates \u017eurn\u0101listisk\u0101 izpratn\u0113 un politisk\u0101 a\u0123it\u0101cija t\u0101d\u0101 partiju rekl\u0101mas un propagandas noz\u012bm\u0113, ka ir v\u0113lme \u0161\u012bs abas lietas sajaukt kop\u0101. Tas, manupr\u0101t, ir kaut kas jauns, k\u0101d\u0101 veid\u0101 sajaukt \u0161\u012bs demokr\u0101tijas k\u0101rtis, kur mums bija diezgan skaidrs, kas ir kas, pirms tam.\n\nDaunis Auers: Bet politisk\u0101s debates p\u0113c b\u016bt\u012bbas ar\u012b ir sal\u012bdzino\u0161i jauns fenomens. Politisk\u0101 zin\u0101tn\u0113 m\u0113s to saucam par Eiropas politikas amerikaniz\u0101ciju, jo politisk\u0101s debates faktiski tikai par\u0101d\u012bj\u0101s 21. gadsimt\u0101 Eiropas valst\u012bs. Britiem pirm\u0101s politisk\u0101s debates telev\u012bzij\u0101 bija tikai, ja pareizi atceros, 2010. gad\u0101. Tas ir \u013coti jauns fenomens, un ir ar\u012b zin\u0101tnieki, kas ir \u013coti kritiski par \u0161o tendenci. Jo tas vienk\u0101r\u0161o politiku, jo tai viet\u0101, lai run\u0101tu ar v\u0113l\u0113t\u0101jiem, skaidrotu lietas p\u0113c b\u016bt\u012bbas, mums ir princip\u0101 \u0161ovs par to, kur\u0161 ir smuk\u0101kais, kur\u0161 ir c\u0113l\u0101kais. Tas faktiski s\u0101kas ar pa\u0161am pirmajam politiskaj\u0101m debat\u0113m, kas notika Amerik\u0101 1960. gad\u0101 starp Ri\u010dardu Niksonu un D\u017eonu Kenediju, kad pirmoreiz telev\u012bzij\u0101 bija politisk\u0101 diskusija.\n\n\n(..) Jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0161is jaut\u0101jums par to, vai debates ir v\u0113rt\u012bga lieta vai n\u0113, nav nemaz tik viennoz\u012bm\u012bgs. Protams, medijiem debates ir \u013coti atrakt\u012bvas, jo piesaista skat\u012bt\u0101jus, piesaista bi\u0161\u0137\u012bti\u0146 uzman\u012bbu ar\u012b sev, bet vai tas ir \u013coti, \u013coti v\u0113rt\u012bgi demokr\u0101tiskam diskursam, par to domas dal\u0101s.\n\n\n\xa0\n\nDaunis Auers ir Latvijas Universit\u0101tes profesors, domn\u012bcas "LaSER" valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, Latvijas Universit\u0101tes doktorant\u016bras programmas direktors. Stud\u0113jis Londonas Ekonomikas augstskol\u0101 un Londonas Universit\u0101tes koled\u017e\u0101 Apvienotaj\u0101 Karalist\u0113. Bijis ASV Fulbraita programmas p\u0113tnieks Kalifornijas universit\u0101t\u0113 Berklij\u0101, Va\u0161ingtonas universit\u0101t\u0113 Sietl\u0101 un Baltijas - Amerikas br\u012bv\u012bbas fonda p\u0113tnieks Wayne State Universit\u0101t\u0113, Detroit\u0101.