BROADCASTS.com

\u0145emot v\u0113r\u0101 to, ka m\u016bsu sabiedr\u012bbas k\u013c\u016bst arvien polariz\u0113t\u0101kas un nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c dro\u0161\u012bbas k\u013c\u016bst arvien aktu\u0101l\u0101ka, Eiropas Savien\u012bb\u0101 ir nepiecie\u0161ami nopietni uzlabojumi \u2014 pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 past\u0101v risks, ka t\u0101 k\u013c\u016bs v\u0113l sa\u0161\u0137elt\u0101ka.\n\nKad uzs\u0101k\u0101m \u0161o raidierakstu un dev\u0101mies iel\u0101s, lai jaut\u0101tu Eiropas Savien\u012bbas pilso\u0146iem, k\u0101das ir vi\u0146u cer\u012bbas un ba\u017eas par Eiropas n\u0101kotni, sa\u0146\u0113m\u0101m atbildes, kas m\u016bs p\u0101rsteidza. Proti, uzzin\u0101j\u0101m, ka daudzi ir noba\u017e\u012bju\u0161ies par Eiropas vienot\u012bbu un Eiropas Savien\u012bbas (ES) iek\u0161\u0113j\u0101s koh\u0113zijas saglab\u0101\u0161anu. Un daudzi min\u0113ja Ung\u0101rijas un t\u0101s l\u012bdera Viktora Orb\u0101na piem\u0113ru.\n\n\u0160aj\u0101 Eiropas zi\u0146u radiostaciju t\u012bkla \u201eEuranet Plus\u201d raidierakst\u0101 \u201eKo Eiropa var sniegt?\u201d v\u0113rt\u0113jam, k\u0101 padar\u012bt Eiropu vienot\u0101ku?\n\nL\u016bk, k\u0101da igau\u0146a viedoklis Tallin\u0101.\n\n\u201eManupr\u0101t, liel\u0101kais izaicin\u0101jums ir Ung\u0101rija k\u0101 fenomens. Nevis Ung\u0101rija k\u0101 atsevi\u0161\u0137a valsts, bet pati par\u0101d\u012bba. Vai \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 noteikti ir j\u0101turpina b\u016bt kop\u0101, vai ar\u012b j\u0101saka: \u201cLabi, tu ej savu ce\u013cu, m\u0113s iesim savu?\u201d Ja viena puse past\u0101v\u012bgi turpina uz to uzst\u0101t, tad \u0161\u0137ir\u0161an\u0101s \u0161\u0137iet gandr\u012bz neiesp\u0113jama.\u201d\n\nEiropas Savien\u012bbas instit\u016bcijas un dal\u012bbvalstis paudu\u0161as ba\u017eas, ka Orb\u0101na vald\u012bba \u012bsteno politiku, kas grauj tiesu neatkar\u012bbu, ierobe\u017eo preses br\u012bv\u012bbu un ierobe\u017eo pilsonisko organiz\u0101ciju darb\u012bbu.\n\nVar\u0161avas Universit\u0101tes Eiropas centra profesoram Bogdanam Gora\u013c\u010dikam nav p\u0101rsteigums, ka Ung\u0101rijas premjerministrs Eiropas Savien\u012bbas k\u0101rti izsp\u0113l\u0113 netaisn\u012bgi.\n\n2018.gad\u0101 Eiropas Parlaments pret valsti uzs\u0101ka t\u0101 saukto 7.panta proced\u016bru \u2014 meh\u0101nismu, kas paredz\u0113ts, lai risin\u0101tu nopietnus un past\u0101v\u012bgus Eiropas Savien\u012bbas v\u0113rt\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus no dal\u012bbvalstu puses. Un Eiropas Savien\u012bbai ir j\u0101turpina \u0161\u012b proced\u016bra, saka Ana Bojinovi\u010da Fenko, \u013bub\u013canas Universit\u0101tes Soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u fakult\u0101tes starptautisko attiec\u012bbu profesore.\n\nBet ung\u0101ru politologs Zolt\u0101ns Cegl\u0113di nav p\u0101rliecin\u0101ts par ideju par ekonomisk\u0101m sankcij\u0101m pret savu valsti. Vi\u0146\u0161 uzskata, ka Ung\u0101rijas dump\u012bg\u0101s uzved\u012bbas iemesli mekl\u0113jami Eiropas Savien\u012bbas nepiln\u012bgaj\u0101 darb\u012bb\u0101. Lai c\u012bn\u012btos pret nesp\u0113ju b\u016bt vienotiem, ir b\u016btiski j\u0101reform\u0113 veids, k\u0101 Eiropas Savien\u012bba darbojas, lai padar\u012btu to elast\u012bg\u0101ku, lai nodro\u0161in\u0101tu dal\u012bbvalst\u012bm liel\u0101ku elast\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz integr\u0101cijas pak\u0101pi, k\u0101du t\u0101s v\u0113las redz\u0113t Eiropas Savien\u012bb\u0101.\n\nP\u0113c Cegl\u0113di dom\u0101m, da\u017ei Eiropas iedz\u012bvot\u0101ji patie\u0161\u0101m j\u016btas ne\u0113rt\u0101k attiec\u012bb\u0101 uz noteiktiem jaut\u0101jumiem, kuros citas valstis pieprasa progresu, piem\u0113ram, seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u ties\u012bbu veicin\u0101\u0161ana, k\u0101 tas redzams Polij\u0101. T\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 uzskata, ka \u201cdivu \u0101trumu\u201d risin\u0101jums \u013cautu \u0161\u012bm valst\u012bm izvair\u012bties no ap\u0146em\u0161an\u0101s risin\u0101t probl\u0113mas, kuras, vi\u0146upr\u0101t, neatbalsta to iedz\u012bvot\u0101ji.\n\nR\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes Eiropas studiju fakult\u0101tes p\u0113tniece Vineta Kleinberga atz\u012bst, ka Eiropas Savien\u012bbas funkcion\u0101lo neefektivit\u0101ti var sajaukt ar \u0161\u0137el\u0161anos. Politiski b\u016btiskiem l\u0113mumiem, \u012bpa\u0161i \u0101rlietu, aizsardz\u012bbas, bud\u017eeta vai tieslietu jom\u0101, 27 dal\u012bbvalstu viedok\u013ci prasa absol\u016btu vienpr\u0101t\u012bbu. To par\u0101da Eiropas Savien\u012bbas atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.\n\nLiel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku, kurus interv\u0113ja m\u016bsu radiostacijas, piekr\u012bt tam, ka iemesli, k\u0101p\u0113c Eiropas Savien\u012bb\u0101 ir j\u0101veic reformas, past\u0101v. V\u0113l jo vair\u0101k, \xa0lai veiksm\u012bga b\u016btu ar\u012b n\u0101kotnes Eiropas Savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s ar jaun\u0101m valst\u012bm.\n\nEiropas Savien\u012bbai turpinot att\u012bst\u012bties un saskaroties ar jauniem izaicin\u0101jumiem, ir notiku\u0161as diskusijas par iesp\u0113jamo t\u0101s l\u012bgumu reformu, lai var\u0113tu risin\u0101t da\u017e\u0101das probl\u0113mas, ar kur\u0101m saskaras Eiropas Savien\u012bba, piem\u0113ram, stiprin\u0101t Eiropas Savien\u012bbas lomu t\u0101d\u0101s jom\u0101s k\u0101 aizsardz\u012bba un dro\u0161\u012bba, uzlabot atbild\u012bbu pret demokr\u0101tiju un imigr\u0101cijas un patv\u0113ruma jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161anu, k\u0101 ar\u012b t\u0101s p\u0101rvald\u012bbas uzlabo\u0161anu.\n\nJaut\u0101jums par to, k\u0101 saglab\u0101t Eiropas Savien\u012bbas vienot\u012bbu, atgrie\u017eas pie jaut\u0101juma par to, kas ir \u013c\u0101vis Eiropas Savien\u012bbai izdz\u012bvot l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m? Kop\u012bgu v\u0113rt\u012bbu, iest\u0101\u017eu, politikas un ekonomisk\u0101s integr\u0101cijas kombin\u0101cija, kas saista Eiropas Savien\u012bbas valstis.\n\nPirmk\u0101rt, t\u0101s vieno Eiropas valstu nesaraujamie likte\u0146i, kas ir saist\u012bti ar \u0123eogr\u0101fiju un \u0123eopolitiskiem apsv\u0113rumiem. Tie ir veicin\u0101ju\u0161i ar\u012b kop\u012bgu \u0161o valstu v\u0113sturi, kas nereti \u0161aj\u0101 kontinent\u0101, kas piedz\u012bvojis divus pasaules karus, ir bijusi nemier\u012bga.\n\n\u0160is \u0123eogr\u0101fiskais tuvums un kop\u012bg\u0101 v\u0113sture veicina solidarit\u0101tes un savstarp\u0113jas sapratnes saj\u016btu, k\u0101 ar\u012b gatav\u012bbu m\u0101c\u012bties no pag\u0101tnes, br\u012bvpr\u0101t\u012bgi saistot savus likte\u0146us, pirmk\u0101rt, ekonomiski, ar vienot\u0101 tirgus izveidi.\n\nEiropas Savien\u012bba ir s\u0101kusi izstr\u0101d\u0101t vienotu noteikumu kopumu, ko izstr\u0101d\u0101 un p\u0101rbauda kop\u012bgas iest\u0101des \u2014 Komisija, Parlaments un dal\u012bbvalstis Padom\u0113. Tas atvieglo l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu un politikas izstr\u0101di, Eiropas Savien\u012bbas m\u0113roga piem\u0113ro\u0161anu un, protams, ar\u012b veicina sadarb\u012bbu un solidarit\u0101ti starp Eiropas valst\u012bm.\n\nEiropas Savien\u012bbas noteikumu saknes atrodamas ar\u012b Eiropas Savien\u012bbas kop\u0113j\u0101s v\u0113rt\u012bb\u0101s, piem\u0113ram, demokr\u0101tij\u0101, tiesiskum\u0101, cilv\u0113kties\u012bb\u0101s un pamatbr\u012bv\u012bb\u0101s. \u0160o v\u0113rt\u012bbu misija ir veicin\u0101t mieru, stabilit\u0101ti un labkl\u0101j\u012bbu Eirop\u0101 un \u0101rpus t\u0101s.\n\nBet vai ar \u0161iem elementiem pietiek, lai izdz\u012bvotu ilgtermi\u0146\u0101?\n\nProfesore Ingr\u012bda \u0160ikova, Eiropas lietu eksperte no Sofijas universit\u0101tes uzskata, ka n\u0113. Vi\u0146aspr\u0101t, m\u016bsdienu pasaule satricina \u0161os pamatus.\n\nNepiecie\u0161am\u012bba main\u012bties, lai piel\u0101gotos jauniem izaicin\u0101jumiem, kas izspie\u017e Eiropas Savien\u012bbu no t\u0101s komforta zonas, rada spriedzi ne tikai starp dal\u012bbvalst\u012bm, bet ar\u012b to iek\u0161ien\u0113. T\u0101 saka Margarita \u0160e\u0161elg\u012bte, Starptautisko attiec\u012bbu un politikas zin\u0101tnes Instit\u016bta direktore Vi\u013c\u0146as Universit\u0101t\u0113. Un \u0161o spriedzi ar soci\u0101lo mediju starpniec\u012bbu izmanto radik\u0101las grupas.\n\nNesen\u0101 Slov\u0101kijas premjerministra Roberta Fico ievaino\u0161ana ir viens no piem\u0113riem, kas par\u0101da, ka \u0101rk\u0101rt\u0113ja polariz\u0101cija, oponentu demoniz\u0101cija un no sav\u0101m idej\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bgu ideju stigmatiz\u0113\u0161ana veicina politisko vardarb\u012bbu Eirop\u0101 un apdraud Eiropas v\u0113rt\u012bbas.\n\nLai gan Eiropas Savien\u012bb\u0101 agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k ir j\u0101uzs\u0101k reformu ce\u013c\u0161, ir ar\u012b citi, maz\u0101k radik\u0101li un, iesp\u0113jams, maz\u0101k sare\u017e\u0123\u012bti ce\u013ci vienot\u012bbas veicin\u0101\u0161anai.\n\nM\u0113s esam teiku\u0161i, ka Eiropas Savien\u012bbas integr\u0101cijas modelis ir dzi\u013ci sak\u0146ots ekonomiskaj\u0101 savstarp\u0113j\u0101 atkar\u012bb\u0101, kas ietverta vienotaj\u0101 tirg\u016b un br\u012bv\u0101 pre\u010du, pakalpojumu, kapit\u0101la un cilv\u0113ku kust\u012bb\u0101. Ar\u012b plauksto\u0161a ekonomika ir b\u016btiska, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka Eiropas Savien\u012bbas pilso\u0146i atbalsta Eiropas projektu.\n\nTa\u010du vienotajam tirgum ir savi tr\u016bkumi un nepiln\u012bbas. Joproj\u0101m past\u0101v \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci pre\u010du tirdzniec\u012bbai, ta\u010du v\u0113l svar\u012bg\u0101ka ir vienot\u0101 pakalpojumu tirgus izveides pabeig\u0161ana, skaidro \u010dehu ekonomiste Hel\u0113na Horska.\n\nPakalpojumu iek\u0161\u0113j\u0101 tirgus izveides pabeig\u0161anu var pan\u0101kt galvenok\u0101rt ar liel\u0101ku dal\u012bbvalstu noteikumu saska\u0146o\u0161anu. Ja Eiropas Savien\u012bba v\u0113las uzplaukt ekonomiski un apklusin\u0101t tos, kuri \u0161aub\u0101s par t\u0101s efektivit\u0101ti Eiropas pilso\u0146u labkl\u0101j\u012bbas jom\u0101, ir svar\u012bgi nodro\u0161in\u0101t, lai tiktu dots turpm\u0101ks stimuls tirgus pabeig\u0161anai neatkar\u012bgi no t\u0101, vai tas attiecas uz prec\u0113m, pakalpojumiem, digit\u0101lo vienoto tirgu vai pat vienotu kapit\u0101la tirgu.\n\nV\u0113l viens integr\u0101cijas veids ir lab\u0101k iepaz\u012bt vienam otru Eiropas Savien\u012bb\u0101, un to veicina t\u0101das Eiropas Savien\u012bbas m\u0113roga programmas k\u0101 \u201eErasmus Plus\u201d, nor\u0101da Tr\u012bne Kose, Eiropas Savien\u012bbas jaunatnes deleg\u0101te Igaunij\u0101. Luka \u010cibotaru, biju\u0161ais jaunie\u0161u deleg\u0101ts Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cij\u0101 un pilsoniskais akt\u012bvists no Rum\u0101nijas tam piekr\u012bt.\n\nIesp\u0113jams, raugoties n\u0101kotn\u0113, Savien\u012bbai j\u0101cen\u0161as b\u016bt rado\u0161\u0101kai, veicinot dialogu pilso\u0146u vid\u016b gan dal\u012bbvalstu iek\u0161ien\u0113, gan starp t\u0101m.\n\nBet epizodi m\u0113s nosl\u0113gsim ar portug\u0101\u013cu eksperta Eiropas liet\u0101s Rikardu Borgesa de Kastro koment\u0101ru, kur\u0161 uzskata, ka Eiropas vienot\u012bbas gl\u0101b\u0161ana patiesi ir svar\u012bga.\n\n\u201eAtsevi\u0161\u0137i visas Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstis ir mazas. T\u0101tad nesaska\u0146as izmaksas ir tie\u0161i t\u0101das, ka m\u0113s visi k\u013c\u016bstam piln\u012bgi nenoz\u012bm\u012bgi pasaul\u0113. Tagad m\u0113s saprotam, ka tikai kop\u0101, pat ja ne vienm\u0113r piln\u012bg\u0101 vienot\u012bb\u0101, bet tikai kop\u0101 m\u0113s sp\u0113sim gan aizst\u0101v\u0113t savas v\u0113rt\u012bbas un intereses, gan ar\u012b ie\u0146emt pozit\u012bvu lomu pasaul\u0113. Eiropas Savien\u012bbas sair\u0161ana rad\u012btu katastrof\u0101las sekas mums visiem, visiem eiropie\u0161iem, 450 vai 460 miljoniem cilv\u0113ku, kas \u0161odien dz\u012bvo \u0161aj\u0101 br\u012bv\u012bbas un demokr\u0101tijas re\u0123ion\u0101, pat ar vis\u0101m t\u0101 gr\u016bt\u012bb\u0101m.\u201d