BROADCASTS.com

Raid\u012bjum\u0101 Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris saruna ar sociolo\u0123i Intu Mieri\u0146u par savstarp\u0113jo uztic\u0113\u0161anos sabiedr\u012bb\u0101 un uztic\u0113\u0161anos politikai, par politiskaj\u0101m attieksm\u0113m un to, k\u0101 t\u0101s veidojas, par soci\u0101lo mediju rad\u012bto spriedzi publiskaj\u0101 diskusij\u0101s.\n\nKas ir politisk\u0101s attieksmes, k\u0101p\u0113c vieni dom\u0101, ka ir konservat\u012bvi, citi dom\u0101, ka vi\u0146i ir lab\u0113ji, bet paties\u012bb\u0101 ir kreisi; vai un k\u0101 m\u0113s mantojam savas politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas, k\u0101 ieg\u016bstam to, ko ieraug\u0101m, reizi m\u0113nes\u012b skatot politisko partiju reitingus, un k\u0101 m\u0113s tajos atpaz\u012bstam sevi?\n\n\u201eMan liekas, t\u0101 lauku skolu situ\u0101cija ir tipisks gad\u012bjums, kas labi raksturo sabiedr\u012bbas politisk\u0101s attieksmes un attiec\u012bbas ar varu,\u201d v\u0113rt\u0113 Inta Mieri\u0146a. \u201eMums pa\u0161iem bija p\u0113t\u012bjums (Latvijas Universit\u0101tes) Filozofijas un sociolo\u0123ijas instit\u016bt\u0101 pirms da\u017eiem gadiem ar Norv\u0113\u0123ijas grantu atbalstu, kur m\u0113s analiz\u0113j\u0101m Latvijas maz\u0101s lauku skolas un tie\u0161i to situ\u0101ciju, kas tur notiek, kas notiek, kad skola tiek aizv\u0113rta, kad t\u0101 netiek aizv\u0113rta, bija ar\u012b \u0161is modelis, kad skola ir k\u0101 multifunkcion\u0101ls centrs un skola m\u0113\u0123ina kaut k\u0101 izdz\u012bvot, izmantojot vis\u0101das metodes.\n\n\n\nM\u0113s ar\u012b sal\u012bdzin\u0101j\u0101m ar Norv\u0113\u0123iju, m\u0113s brauc\u0101m uz turieni, m\u0113s run\u0101j\u0101m ar \u0161iem skolot\u0101jiem, ar pa\u0161vald\u012bbas cilv\u0113kiem, ar vec\u0101kiem un t\u0101. Tas, ko tas\n\n\np\u0113t\u012bjums par\u0101d\u012bja, ka laukos skola nav tikai izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101de, laukos \u0161\u012b skola ir kopienas centrs, tas ir kaut kas, ko cilv\u0113ki uztver \u013coti s\u0101p\u012bgi, jo b\u016bt\u012bb\u0101 t\u0101 ir k\u0101 kopienas sirds un t\u0101 saj\u016bta bie\u017ei vien cilv\u0113kiem ir t\u0101da, ka, ja \u0161\u012b skola tiek aizsl\u0113gta, tad b\u016bt\u012bb\u0101 tas ir k\u0101 simbols, ka nu viss, vienk\u0101r\u0161i viss, dz\u012bve apst\u0101j\u0101s, vairs te neviens nebrauks dz\u012bvot, vienk\u0101r\u0161i t\u0101 sirds ir izrauta. Sakiet, ka t\u0101 ir subjekt\u012bva uztvere, bet ar\u012b \u0161ai subjekt\u012bvai uztverei ir noz\u012bme. \n\n\nL\u012bdz ar to, teiksim, ar\u012b varb\u016bt da\u017ek\u0101rt n\u0101k no ministrijas puses komunic\u0113jot, kas run\u0101 par to, ka statistika r\u0101da, ka Latvij\u0101\u2026\n\nIzgl\u012bt\u012bbas kvalit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101ji?\n\nJ\u0101, izgl\u012bt\u012bbas kvalit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101ji. Protams, ir taisn\u012bba tas, ka Latvij\u0101 finans\u0113jums uz vienu skol\u0113nu ir liel\u0101ks nek\u0101 vid\u0113ji Eiropas Savien\u012bb\u0101, kas, protams, noz\u012bm\u0113, ka ir sal\u012bdzino\u0161i d\u0101rgi uztur\u0113t \u0161\u012bs lauku skolas. Vienk\u0101r\u0161i komunik\u0101cija, ja run\u0101, teiksim, par to kvalit\u0101ti un t\u0101, tas iet gar\u0101m, m\u0113s t\u0101 k\u0101 run\u0101j\u0101mies otram gar\u0101m un cilv\u0113ki vienk\u0101r\u0161i to uztver pavisam sav\u0101d\u0101k, un rodas vienk\u0101r\u0161i \u0161\u012b nesapratne starp ier\u0113d\u0146iem, starp ministrij\u0101m un starp \u0161iem re\u0101liem cilv\u0113kiem, kas ar to str\u0101d\u0101.\u201d\n\nKad v\u0113rojam, piem\u0113ram, politisko partiju reitingu izmai\u0146as, sprie\u017eam, k\u0101 viens vai otrs notikums ir ietekm\u0113jis \u0161os reitingus krasi vai maz\u0101k. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no, piem\u0113ram, v\u0113rt\u012bb\u0101m, ko sociolo\u0123ij\u0101 uzskata, ka t\u0101s main\u0101s \u013coti l\u0113ni, ar politisk\u0101m attieksm\u0113m ir sav\u0101d\u0101k.\n\nInta Mieri\u0146a: Atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, par k\u0101d\u0101m politiskaj\u0101m attieksm\u0113m m\u0113s run\u0101jam. Ja m\u0113s skat\u0101mies uz t\u0101d\u0101m attieksm\u0113m, k\u0101 politisk\u0101 uztic\u0113\u0161an\u0101s, t\u0101 ir lieta, kas var main\u012bties \u013coti strauji. Viens notikums un...\n\nM\u0113s ar\u012b redz\u0113j\u0101m, kas notika, piem\u0113ram, Covid kontekst\u0101. Covid bija viena no liet\u0101m, kas v\u0113l vair\u0101k sagr\u0101va sabiedr\u012bbas uztic\u0113\u0161anos politi\u0137iem. K\u0101 \u0161is jaut\u0101jums tika komunic\u0113ts, varb\u016bt ne vienm\u0113r tik veiksm\u012bgi. M\u0113s vienk\u0101r\u0161i redz\u0113j\u0101m aptauj\u0101s, ka \u0161\u012b politisk\u0101 uztic\u0113\u0161an\u0101s, kas jau bija zema, ir v\u0113l vair\u0101k nokritusi.\n\nBet ir citas politisk\u0101s attieksmes, ko literat\u016br\u0101 sauc par simbolisk\u0101m jeb dzi\u013ci iesak\u0146ot\u0101m attieksm\u0113m, k\u0101, piem\u0113ram, attieksme pret sist\u0113mu, attieksme par demokr\u0101tiju. Vai tu uzskati, ka \u0161\u012b ir lab\u0101ka sist\u0113ma, vai tu lab\u0101k v\u0113l\u0113tos kaut ko citu? Tas ir tas, kas tik \u0101tri nemain\u0101s. Tas ar\u012b ir pareizi, jo uztic\u0113\u0161an\u0101s ir k\u0101 jut\u012bg\u0101ks indikators. Piem\u0113ram, vald\u012bbas n\u0101k un iet, un atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, kas ir pie varas, attiec\u012bgi ar\u012b cilv\u0113kiem \u0161\u012b uztic\u0113\u0161an\u0101s palielin\u0101s, vai samazin\u0101s. Kaut k\u0101di l\u0113mumi, kas tiek pie\u0146emti, es nezinu, teiksim, viendzimuma p\u0101ru regul\u0113jums vai kaut kas taml\u012bdz\u012bgs kaut k\u0101d\u0101 da\u013c\u0101 sabiedr\u012bbas tas pavilks uz aug\u0161u, kaut k\u0101d\u0101 - uz leju. T\u0101 k\u0101, tas viss main\u0101s, un tas ir norm\u0101li, un t\u0101 tam ir j\u0101b\u016bt, t\u0101 ir norm\u0101la da\u013ca no politisk\u0101 procesa.\n\nV\u0113l viena lieta, run\u0101jot tie\u0161i par \u0161o attieksmju notur\u012bgumu, da\u017ek\u0101rt ir izskan\u0113jusi ar\u012b doma, es zinu, ka biju\u0161ais prezidents Levits run\u0101ja par to, ka \u0161\u012b neuztic\u0113\u0161an\u0101s politi\u0137iem, ka tas var\u0113tu b\u016bt saist\u012bts ar padomju mantojumu, ka m\u0113s esam pieradu\u0161i neuztic\u0113ties varai. T\u0101 bija viena no manu p\u0113t\u012bjumu t\u0113m\u0101m, kur ar\u012b es analiz\u0113ju, k\u0101 tad ir, vai t\u0101 ir vai nav, un, izmantojot diezgan sare\u017e\u0123\u012btas ar\u012b statistiskas metodes, man ar\u012b izdev\u0101s par\u0101d\u012bt to, ka attiec\u012bb\u0101 uz uztic\u0113\u0161anos politi\u0137iem, politiskaj\u0101m partij\u0101m, ka piln\u012bgi noteikti, ka t\u0101 nav.\n\nCilv\u0113ka viedoklis atspogu\u013co to, ko vi\u0146i dom\u0101 par \u0161o partiju darbu. Ta\u010du attiec\u012bb\u0101 uz politiskaj\u0101m kompetenc\u0113m, uz interesi un izpratni par politiku, tur gan m\u0113s redzam zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 \u0161o padomju mantojumu. T\u0101s paaudzes, kas ir augu\u0161as varb\u016bt vair\u0101k ne tikai padomju laikos, bet, kas ir interesanti, ar\u012b t\u0101s, kas ar politiku socializ\u0113ju\u0161\u0101s juku laikos devi\u0146desmitajos gados, tur m\u0113s vair\u0101k redzam priek\u0161statu, ka es \u012bsti neorient\u0113jos politiskajos notikumos, un izpratne par politiskiem notikumiem ir maz\u0101ka. Un tas iet l\u012bdzi cauri paaudz\u0113m.\n\nNevis, ka tas tiek p\u0101rmantots, bet tas vair\u0101k ir paaudzei, kurai ir \u0161\u012b tie\u0161\u0101 pieredz\u0113, dz\u012bvojot Padomju Savien\u012bb\u0101.\n\nInta Mieri\u0146a: Ne tikai Padomju Savien\u012bb\u0101.\n\n\nTas ir atkal viens nepareizi iesak\u0146ojies priek\u0161stats, ka mantojums n\u0101k tikai no padomju laika, ka padomju laiks bija tas, kas bija sliktais, ka kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 iedrag\u0101ja uztic\u0113\u0161anos, iedrag\u0101ja visus m\u016bsu uzved\u012bbas, kult\u016bras mode\u013cus un t\u0101 t\u0101l\u0101k. Bet faktiski tas, ko ar\u012b m\u016bsu p\u0113t\u012bjumi par\u0101da, ka juku laiki devi\u0146desmitajos ne ar ko nebija lab\u0101ki t\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101, ka tie ar\u012b ir atst\u0101ju\u0161i \u013coti negat\u012bvu iespaidu.\n\n\nRespekt\u012bvi, izveidoju\u0161i diezgan stabilu politisko attieksmi, kuru main\u012bt ir gr\u016bti.\n\nInta Mieri\u0146a: Daudzi run\u0101 par to, k\u0101 m\u0113s varam to main\u012bt, k\u0101 m\u0113s varam veicin\u0101t \u0161o uztic\u0113\u0161anos - kaut ko st\u0101st\u012bt, kaut ko, skaidrot. Tas, ko es gribu teikt, ka liel\u0101 m\u0113r\u0101 priek\u0161 daudziem tas jau ir par v\u0113lu, jo t\u0101 ir b\u0113rn\u012bba, jaun\u012bba, kad \u0161\u012b uztic\u0113\u0161an\u0101s saj\u016bta b\u0113rn\u0101 tiek ielikta. Un t\u0101pat ar\u012b skol\u0101s. Ja run\u0101 par skol\u0101m, mums vienm\u0113r Latvij\u0101 ir bijis kaut k\u0101 \u013coti liels... Es nesaku, ka to nevajag, bet vienk\u0101r\u0161i mums ir \u013coti liels uzsvars, m\u0113s esam liku\u0161i t\u0101 k\u0101 uz pjedest\u0101la \u0161is eksakt\u0101s zin\u0101\u0161anas, ka mums vajag matem\u0101tiku m\u0101c\u012bt, vajag fiziku m\u0101c\u012bt, vajag visu dar\u012bt. J\u0101, to visu, protams, vajag, bet, ja m\u0113s skat\u0101mies, kas notiek ar\u012b Rietumvalst\u012bs, daudz liel\u0101ks uzsvars tiek likts uz soci\u0101laj\u0101m prasm\u0113m, uz v\u0113rt\u012bbu audzin\u0101\u0161anu un taml\u012bdz\u012bgi. Tai skait\u0101 uz uztic\u0113\u0161anos, tai skait\u0101 uz solidarit\u0101ti, toleranci, izpratni vienam pret otru. M\u0113s nepietieko\u0161i esam to nov\u0113rt\u0113ju\u0161i ar\u012b skolu sist\u0113m\u0101.\n\nInta Mieri\u0146a ir Latvijas Universit\u0101tes Soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u fakult\u0101tes asoci\u0113t\u0101 profesore, Filozofijas un sociolo\u0123ijas instit\u016bta vado\u0161\u0101 p\u0113tniece un Diasporas un migr\u0101cijas p\u0113t\u012bjumu centra direktore. Vi\u0146as specializ\u0101cija ir politisk\u0101 sociolo\u0123ija, un vi\u0146a ir pla\u0161i p\u0113t\u012bjusi migr\u0101ciju un integr\u0101ciju, soci\u0101lo kapit\u0101lu un sabiedrisko labumu, politisk\u0101s attieksmes un r\u012bc\u012bbu, k\u0101 ar\u012b jaunie\u0161us un izgl\u012bt\u012bbas jaut\u0101jumus. Sta\u017e\u0113jusies V\u0101cij\u0101, D\u0101nij\u0101, Polij\u0101, piedal\u012bjusies k\u0101 p\u0113tniece daudzu starptautisku projektu realiz\u0101cij\u0101.