BROADCASTS.com

Raid\u012bjum\u0101 Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris saruna ar kult\u016bras p\u0113tnieci un Latvijas Kult\u016bras akad\u0113mijas rektori R\u016btu Muktup\u0101velu par kult\u016bras un politikas attiec\u012bb\u0101m, individu\u0101lisma un kolekt\u012bvisma v\u0113rt\u012bbu ietekmi uz kult\u016bru un postpadomju perioda politisk\u0101s l\u012bdzdal\u012bbas form\u0101m m\u016bsdienu Latvij\u0101.\n\nJaun\u0101s vald\u012bbas deklar\u0101cijas projekt\u0101 kult\u016bra ir piemin\u0113ta vien\u0101 punkt\u0101: koal\u012bcija ap\u0146emas atbalst\u012bt latvisk\u0101s kult\u016bras, trad\u012bciju un kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anu, k\u0101 ar\u012b laikmet\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu. Kult\u016bras \u012bpa\u0161\u0101 vai sekund\u0101r\u0101 loma un t\u0101s izpratne?\xa0\n\n\n\nJau tad, kad R\u012bga bija Eiropas kult\u016bras galvaspils\u0113ta, viens no uzst\u0101d\u012bjumiem bija m\u0113\u0123in\u0101t papla\u0161in\u0101t kult\u016bras j\u0113dzienisko izpratni, bet, skatoties uz \u0161o deklar\u0101ciju, lai ar\u012b deklar\u0101cij\u0101s var sarakst\u012bt visu ko, vai tom\u0113r tam vajag piev\u0113rst uzman\u012bbu vai nevajag?\n\nR\u016bta Muktup\u0101vela:\xa0No vienas puses, man ir bail b\u016bt subjekt\u012bvai, jo es tom\u0113r uzskatu, ka p\u0101rst\u0101vu nozari. Man \u0161\u0137iet, ka ir \u013coti j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba. Faktiski ar to, ka ar vienu teikumu noformul\u0113 milz\u012bgu nozari, kas sev\u012b iek\u013cauj ne tikai dejas un dziesmas, bet ar\u012b mediju politiku, b\u0113d\u012bgo m\u016bsu integr\u0101cijas politiku, protams, profesion\u0101lo m\u0101kslu, kult\u016bras izgl\u012bt\u012bbu - tas lauks ir milz\u012bgs. Izl\u012bdzoties ar vienu teikumu, protams, mazliet t\u0101da k\u0101 izbr\u012bna. No otr\u0101s puses, dzird\u0113ju ar\u012b\xa0topo\u0161\u0101s vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vju\xa0diskusiju, kas uzsver \u0161o lakoniskumu k\u0101 lielu plusu: jo lakonisk\u0101k, jo ietilp\u012bg\u0101k.\n\nTas, ko grib\u0113tos saprast, vai apgaismota politika, vai t\u0101 ir tikai t\u0101da il\u016bzija? Ja valoda tiecas uz ekonomiju un dom\u0101\u0161ana...\n\nR\u016bta Muktup\u0101vela: Grib\u0113tu klasi\u0137us piesaukt, no Elo\u010dkas v\u0101rdn\u012bcas ["Divpadsmit kr\u0113sli"], kas bija pavisam niec\u012bga, ar 24 v\u0101rdiem un cilv\u0113ks var funkcion\u0113t. It k\u0101 no vienas puses, bet k\u0101da tad ir m\u016bsu amb\u012bcija, vai m\u0113s tie\u0161am kaut k\u0101 tiecamies uz civiliz\u0113to ar\u012b kult\u016br\u0101 balst\u012btu valsti k\u0101 pilnv\u0113rt\u012bgu t\u0101du Rietumu labkl\u0101j\u012bbas sist\u0113mas sast\u0101vda\u013cu, vai tom\u0113r virz\u0101mies varb\u016bt uz otru pusi, vai ar\u012b apst\u0101j\u0101mies.\n\nCik liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir iesp\u0113jams visp\u0101r main\u012bt izpratni par to, ka kult\u016bra nav tikai st\u0101sts par glezniec\u012bbu, m\u016bziku un kino, ka tas ir visaptvero\u0161s process? K\u0101d\u0101 veid\u0101 \u0161\u012b izpratne ir main\u0101ma, lai to attiecin\u0101tu uz visu ministriju sadal\u012bjumu, ne tikai uz vienu specifisku?\n\nR\u016bta Muktup\u0101vela: Viena lieta, protams, ir Kult\u016bras ministrijas l\u012bderu jaut\u0101jums, bez \u0161aub\u0101m, ir nepiecie\u0161ama sp\u0113c\u012bga, zino\u0161\u0101 person\u012bba, \u013coti daudz kas ir atkar\u012bgs no l\u012bdera un no vi\u0146a komandas. No otr\u0101s puses, protams, ir \u013coti svar\u012bgi, tom\u0113r str\u0101d\u0101t visos l\u012bme\u0146os, s\u0101kot jau no skolas un no pamatskolas.\xa0\n\n\nM\u0113s tie\u0161\u0101m esam attiec\u012bb\u0101 uz kult\u016bras izpratni iestr\u0113gu\u0161i Cicerona laikmet\u0101, kad kult\u016bra tie\u0161\u0101m tika defin\u0113ta k\u0101 t\u0101da cultura animi, k\u0101 dv\u0113seles kop\u0161an\u0101 ar m\u0101kslas un izgl\u012bt\u012bbas pal\u012bdz\u012bbu. Ar\u012b Cicerons ir patapin\u0101jis \u0161o j\u0113dzienu kult\u016bra no zemkop\u012bbas jomas. \n\n\nVi\u0146\u0161 \u013coti skaisti rakst\u012bja. Vi\u0146\u0161 teica: "K\u0101 zemnieki kultiv\u0113 augus, t\u0101 m\u0113s ar m\u0101kslas un izgl\u012bt\u012bbas pal\u012bdz\u012bbu var\u0113tu kultiv\u0113t jauno cilv\u0113ku dv\u0113seles, lai vi\u0146i ir der\u012bgi kalpo\u0161anai savai valstij."\n\nM\u0101ksla, izgl\u012bt\u012bba, izsmalcin\u0101ti uzved\u012bbas mode\u013ci. Bet, ja m\u0113s skat\u0101mies perspekt\u012bv\u0101, pateicoties Herderam, Kantam vispirms, bet p\u0113c tam Herders, kas p\u0101r\u0146\u0113ma un turpin\u0101ja vi\u0146a idejas. \u0160is kult\u016bras j\u0113dziens un kult\u016bras izpratne, protams, papla\u0161in\u0101t. T\u0101 ir jau 18. gadsimta otr\u0101 puse, kad Herders ar\u012b noformul\u0113 - kult\u016bra nav tikai valdnieku privil\u0113\u0123ija, ka kult\u016bru var atrast ar\u012b zemnieka b\u016bdi\u0146\u0101. Jo tos vieno \u0123eogr\u0101fisk\u0101 vide, valoda, galu gal\u0101, mentalit\u0101te, ko m\u0113s \u0161odien d\u0113v\u0113tu par gan emocion\u0101l\u0101m, intelektu\u0101l\u0101m, gan rado\u0161\u0101m izpausm\u0113m. Faktiski kult\u016bra, ar\u012b Kult\u016bras ministrija, ja m\u0113s run\u0101jam par t\u0101diem no funkcion\u0101liem aspektiem, ar\u012b ir main\u012bjusies. K\u0101dreiz tie\u0161\u0101m bija dejas, dziesmas, profesion\u0101l\u0101 kult\u016bra, un ar to pietika.\n\nBaltijas valstis da\u017ek\u0101rt m\u0113dz sal\u012bdzin\u0101t, un ar\u012b \u0161obr\u012bd m\u0113s run\u0101jam par \u0161o ekonomisko atpalic\u012bbu, konkurences zaud\u0113\u0161ana. 90. gadu s\u0101kum\u0101 bija skaidrojums igau\u0146u rietumnieciskajam virzienam, ka vi\u0146iem bija iesp\u0113ja redz\u0113t somu telev\u012bziju, kas bija k\u0101 caurums dzelzs priek\u0161kara. Tas igau\u0146us padar\u012bja rietumniecisk\u0101kus. Savuk\u0101rt par lietuvie\u0161iem teica, ka vi\u0146iem bija vair\u0101ki lietuvie\u0161i komunistiskaj\u0101 partij\u0101, kas \u013c\u0101va saglab\u0101t kaut k\u0101du sp\u0113c\u012bg\u0101ku nacion\u0101lo identit\u0101ti. Ar ko m\u0113s \u0161obr\u012bd\xa0v\u0113l aizvien\xa0varam skaidrot - ar to somu telev\u012bziju, ar lietuvie\u0161u komunistiem?\n\nR\u016bta Muktup\u0101vela: T\u0101s jaun\u0101k\u0101s zi\u0146as, kas jau 2021. un 2022. gad\u0101 par\u0101d\u012bj\u0101s, kas tie\u0161\u0101m \u0161ok\u0113ja sav\u0101 zi\u0146\u0101. M\u0113s zin\u0101j\u0101m, ka m\u0113s mazliet atpaliekam no igau\u0146iem, ar to esam jau samierin\u0101ju\u0161ies vair\u0101k vai maz\u0101k. Bet, ka s\u0101k ar\u012b likties, ka ar\u012b lietuvie\u0161i ir priek\u0161\u0101 vair\u0101k\u0101s jom\u0101s, ar\u012b invest\u012bciju jom\u0101, ar\u012b ekonomikas jom\u0101, tad kaut k\u0101 paliek neomul\u012bgi, atkl\u0101ti sakot. Ja \u0161obr\u012bd vi\u0146i tie\u0161\u0101m ir priek\u0161\u0101 kaut k\u0101dus 10 gadus, gr\u016bti b\u016bs kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 sasniegt to l\u012bmeni.\xa0\n\n\nEs atceros, kad s\u0101k\u0101s p\u0101rmai\u0146as 90. gadu s\u0101kum\u0101, jo \u012bpa\u0161i, kad s\u0101k\u0101m run\u0101t par savu valsti, par Latviju k\u0101 par pilnv\u0113rt\u012bgu Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbnieci, m\u0113s run\u0101j\u0101m, ka m\u0113s atpaliekam no vi\u0146iem vienas paaudzes kaut k\u0101d\u0101 m\u0113rog\u0101. Tas lik\u0101s k\u0101 kosmoss, bet m\u0113s to sasniegsim, m\u0113s to izdar\u012bsim. Un tas m\u012bts bija laikam aktu\u0101ls vis\u0101m trim (Baltijas) valst\u012bm. \u0160obr\u012bd ir skaidrs, ka t\u0101 bija \u013coti naiva lieta t\u0101 uzskat\u012bt, jo t\u0101s labkl\u0101j\u012bbas valstis un Rietumeiropas valstis jau ar\u012b nest\u0101v uz vietas, vi\u0146as ar\u012b att\u012bst\u0101s. Sasniegt to l\u012bmeni, tas ir k\u0101 apv\u0101rsnis vai varav\u012bksne - jo vair\u0101k tu ej, tuvojies, jo vi\u0146\u0161 vair\u0101k att\u0101lin\u0101s. \n\n\nProtams, ka ir t\u0101ds nemier\u012bgs pr\u0101ts, bet taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 j\u0101saka, ka kaut k\u0101 ir t\u0101 gad\u012bjies, ka es str\u0101d\u0101ju ar jauniem cilv\u0113kiem un es redzu to milz\u012bgo potenci\u0101lu, to izrau\u0161an\u0101s potenci\u0101lu un ar\u012b dom\u0101\u0161anas paradigmas mai\u0146u, neskatoties uz to, ko m\u0113s run\u0101jam iepriek\u0161, ka vi\u0146i ir it k\u0101 apolitiski un vair\u0101k centr\u0113ti tie\u0161\u0101m uz sevi nek\u0101 uz kaut k\u0101d\u0101m sabiedr\u012bbas p\u0101rmai\u0146\u0101m.\xa0Man ir lielas cer\u012bbas, ka tom\u0113r lietas notiek t\u0101, k\u0101 tam j\u0101notiek, un m\u0113s virz\u0101mies uz priek\u0161u.\n\nR\u016bta Muktup\u0101vela ir Latvijas Kult\u016bras akad\u0113mijas rektore un profesore kult\u016bras teorij\u0101. Rektoru padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja un Latvijas Zin\u0101tnes padomes locekle. Beigusi V\u0113stures, sabiedrisko zin\u0101t\u0146u un tieslietu studijas Vi\u013c\u0146\u0101, p\u0113c ma\u0123istra gr\u0101da kult\u016bras teorij\u0101 ieg\u016b\u0161anas Kult\u016bras akad\u0113mij\u0101 turpin\u0101ja studijas Latvij\u0101, p\u0113tot\xa0inkultur\u0101cijas\xa0procesus jeb to, k\u0101 cilv\u0113ki iek\u013caujas k\u0101d\u0101 noteikt\u0101 kult\u016br\u0101, uz\u0146em t\u0101s iez\u012bmes, uzved\u012bbas un dom\u0101\u0161anas mode\u013cus. Ir vair\u0101k nek\u0101 50 zin\u0101tnisko publik\u0101ciju kult\u016bras teorij\u0101, etnolo\u0123ij\u0101, folkloristik\u0101 autore.