BROADCASTS.com

Raid\u012bjum\u0101 Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris saruna ar po\u013cu v\u0113sturnieku un publicistu, cilv\u0113kties\u012bbu akt\u012bvistu un 70. gadu disidentu Polij\u0101 Adamu Mih\u0146iku. Par to, ko varam dar\u012bt situ\u0101cij\u0101s, kad \u0101r\u0113jais \u013caunums p\u0101rsteidz, par Ukrainu un Eiropas solidarit\u0101ti, 20. gadsimta v\u0113stures l\u012bdz\u012bb\u0101m ar m\u016bsdien\u0101m un v\u0113stures sniegtaj\u0101m m\u0101c\u012bb\u0101m.\n\n2014. gad\u0101 po\u013cu v\u0113sturnieks, disidents un antikomunistisk\u0101s opoz\u012bcijas dal\u012bbnieks un tobr\u012bd "Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors Adams Mih\u0146iks un zviedru laikraksta "Dagens Nyheter" redaktors P\u0113ters Volodarskis izplat\u012bja atkl\u0101tu v\u0113stuli Eiropas Savien\u012bbas valstu vad\u012bt\u0101jiem ar aicin\u0101jumu uzs\u0101kt ap\u0146\u0113m\u012bgu un vienotu preto\u0161anos Putina agres\u012bvajai politikai. Vi\u0146i aicin\u0101ja, ka salied\u0113\u0161an\u0101s pret Putinu ir vien\u012bg\u0101 re\u0101la atbilde uz Ukrainas kr\u012bzi. M\u016bsu viesis \u0161odien ir Adams Mih\u0146iks - disidents, le\u0123end\u0101ra Polijas opoz\u012bcijas person\u012bba un k\u0101dreiz\u0113jais "Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors.\n\nJ\u016bsu atkl\u0101t\u0101 v\u0113stule ir rakst\u012bta pirms 10 gadiem. K\u0101d\u0113\u013c j\u016bs toreiz nesaklaus\u012bja?\n\nAdams Mih\u0146iks:\xa0Es dom\u0101ju, ir cita situ\u0101cija, politika, un cita koment\u0113t\u0101ja situ\u0101cija. Es toreiz uzst\u0101jos k\u0101 koment\u0113t\u0101js, anal\u012bti\u0137is. Tas pirmk\u0101rt. Otrk\u0101rt, manupr\u0101t tom\u0113r Eiropas Savien\u012bbas reakcija uz Putina pilna m\u0113roga karu pret Ukrainu ir liel\u0101ka, nek\u0101 es var\u0113ju cer\u0113t. B\u016bt\u012bb\u0101 teju visas Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstis nosod\u012bja Putina agresiju. Paties\u012bb\u0101 gan mor\u0101l\u0101, gan diplom\u0101tisk\u0101, gan materi\u0101l\u0101 pal\u012bdz\u012bba no Eiropas tom\u0113r pien\u0101ca. Var teikt, t\u0101 nebija t\u0101da, k\u0101du var\u0113tu v\u0113l\u0113ties, bet tom\u0113r Ukraina nebija atst\u0101ta viena. T\u0101 ir pavisam cita situ\u0101cija, nek\u0101 \u2013 k\u0101 m\u0113s atceramies \u2013 padomju laikos, kad bija padomju intervence Budape\u0161t\u0101, p\u0113c tam \u2013 padomju intervence Pr\u0101g\u0101. Paties\u012bb\u0101 toreiz Eiropa izr\u0101d\u012bja zin\u0101mu bezsp\u0113c\u012bbu.\xa0Tom\u0113r tagad kaut k\u0101da reakcija bija, un t\u0101 bija sp\u0113c\u012bg\u0101ka, nek\u0101 daudzi gaid\u012bja.\xa0\n\n\nEs neesmu p\u0101r\u0101k optimistisks, ja runa ir par demokr\u0101tisk\u0101s Rietumu pasaules reakciju. Neesmu optimists t\u0101d\u0113\u013c, ka zinu \u2013 ja k\u0101ds norm\u0101li dz\u012bvo, vi\u0146\u0161 negrib ar to visu risk\u0113t un izv\u0113las neiesaist\u012bties pal\u012bdz\u012bb\u0101 cilv\u0113kiem, kas atrodas Putina imp\u0113rijas rokas stiepiena att\u0101lum\u0101. Tom\u0113r \u0161\u012b reakcija bija.\xa0\n\n\nT\u0101 \u0161obr\u012bd ir iz\u0161\u0137iro\u0161a, jo daudz ir atkar\u012bgs no t\u0101, k\u0101 galu gal\u0101 izlems Amerikas Savienoto Valstu kongress. Amerik\u0101 ir t\u0101da pret\u0113jo viedok\u013cu sadursme... Bet to jau m\u0113s zin\u0101m no v\u0113stures... Zin\u0101m, ka R\u016bzveltam, lai iesaist\u012btos kar\u0101 ar Hitleru, vajadz\u0113ja gaid\u012bt uz Perlharboru, uz Jap\u0101nas uzbrukumu ASV. Amerik\u0101 izolacionisma un t\u0101da imperi\u0101la egoisma tendence ir \u013coti sp\u0113c\u012bga. Bet \u0161obr\u012bd situ\u0101cija \u0161\u0137iet \u0161\u0101da \u2013 Ukraina lieliski c\u012bn\u0101s, m\u016bsu valstis \u2013 Latvija, Lietuva un Igaunija \u2013 kop\u012bgi atbalsta Ukrainu. Ar\u012b Polija atbalsta Ukrainu. T\u0101 ir vien\u012bg\u0101 t\u0113ma Polij\u0101, kas neattiecas iek\u0161\u0113jo politisko konfliktu. Ukrainas jaut\u0101jum\u0101 nav lielu iek\u0161\u0113ju str\u012bdu. Visi \u2013 gan vald\u012bba, gan opoz\u012bcija sacen\u0161as, kura vair\u0101k pal\u012bdz\u0113s Ukrainai, atbalst\u012bs Ukrainu.\xa0\n\nJa j\u016bs jaut\u0101jat, k\u0101p\u0113c Rietumu galvaspils\u0113tas neieklaus\u012bj\u0101s \u2013 tas ir t\u0101d\u0113\u013c, ka t\u0101m bija cita situ\u0101cijas diagnoze. T\u0101s \u0161o situ\u0101ciju redz\u0113ja cit\u0101d\u0101k. Po\u013ciem ir rusofobu viedoklis. Un l\u012bdz zin\u0101mai pak\u0101pei tas ir pamatots. Polij\u0101 ir daudz rusofobu, bet \u0161odien \u2013 v\u0113l vair\u0101k nek\u0101 pirms tam. Bet tas nenoz\u012bm\u0113, ka po\u013ciem nekad nav taisn\u012bba. Rietumi \u2013 Par\u012bze vai Londona skat\u0101s daudz skeptisk\u0101k uz to, ko po\u013ci run\u0101 par Krieviju. Ta\u010du es dom\u0101ju, ka \u0161odien skaidri redzams \u2013 Putins pats ar savu r\u012bc\u012bbu p\u0101rliecin\u0101ja Rietumus, ka ir b\u012bstams.\n\nVai tagad, kad ir noticis pla\u0161a m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101, m\u0113s varam teikt, ka \u0161\u012b salied\u0113\u0161an\u0101s ir notikusi, ka Eiropa ir sapratusi, Eiropas Savien\u012bbas l\u012bderi ir sapratu\u0161i?\n\nAdams Mih\u0146iks:\xa0Nekad nav t\u0101, lai neb\u016btu v\u0113l lab\u0101k. Protams, nav t\u0101, k\u0101 m\u0113s grib\u0113tu, lai b\u016btu. Ukraina joproj\u0101m l\u016bdz pal\u012bdz\u012bbu, un tai pal\u012bdz\u012bba ir j\u0101sa\u0146em liel\u0101k\u0101 apjom\u0101. Jo Ukrainai t\u0101 patie\u0161\u0101m ir p\u0113d\u0113j\u0101 iesp\u0113ja aptur\u0113t, blo\u0137\u0113t Putina agres\u012bvo imperi\u0101lismu.\xa0\n\n\nJa tom\u0113r Ukraina \u0161o karu zaud\u0113s, n\u0101kam\u0101 b\u016bs Moldova, un p\u0113c tam jau m\u016bsu valstis \u2013 Igaunija, Lietuva, Latvija un Polija. M\u0113s rind\u0101 esam n\u0101kamie. Un, protams, nav zin\u0101ms, ko dar\u012bs Putins, jo vi\u0146\u0161 ir neparedzams psihop\u0101ts.\xa0\n\n\nT\u0101pat nebija iesp\u0113jams paredz\u0113t, ko dar\u012bs Hitlers. T\u0101 bie\u017ei vien ir r\u012bc\u012bba pret\u0113ji veselam sapr\u0101tam. Nav zin\u0101ms, k\u0101 b\u016btu izv\u0113rsies kar\u0161, Otrais pasaules kar\u0161, ja Hitlers neb\u016btu uzbrucis Padomju Savien\u012bbai. Nav zin\u0101ms, k\u0101 b\u016btu izv\u0113rsies kar\u0161, ja Jap\u0101na neb\u016btu uzbrukusi Amerikas Savienotaj\u0101m Valst\u012bm. Un nav zin\u0101ms, k\u0101 beigsies \u0161is kar\u0161. Dro\u0161i ir tikai tas, ka Putins par\u0101d\u012bja \u2013 pirmk\u0101rt, ka Krievija ir neparedzama \u2013 vi\u0146\u0161 pats ir neparedzams. Un, otrk\u0101rt \u2013 tikpat b\u016btiski \u2013 par\u0101d\u012bja Krievijas v\u0101jumu.\xa0\n\nKar\u0161 ilgst divus gadus. Un ko tas Krievijai devis? Izol\u0101ciju no pasaules. Krievija k\u013cuvusi par plan\u0113tas slimo cilv\u0113ku. Agres\u012bvu, \u013caunu, ne\u017e\u0113l\u012bgu un t\u0101du, kas neraisa ne maz\u0101ko uztic\u012bbu. Putins ir Krievijas l\u0101sts. Putinu g\u0101zt var tikai Krievija. Bet, ja Ukraina \u0161o karu nezaud\u0113s, tas b\u016bs impulss Putina opozicion\u0101riem.\xa0\n\nAdams Mih\u0146iks, po\u013cu v\u0113sturnieks, publicists, cilv\u0113kties\u012bbu akt\u012bvists un biju\u0161ais politiskais ieslodz\u012btais, bija viena no vado\u0161aj\u0101m fig\u016br\u0101m Polijas opoz\u012bcijas kust\u012bb\u0101 20. gadsimta se\u0161desmitajos gados. Vi\u0146\u0161 bija viens no studentu protestu l\u012bderiem 1968. gad\u0101, kust\u012bbas "Solidarit\u0101te" un Leha Valensas padomnieks. 1989. gada maij\u0101 vi\u0146\u0161 izveidoja laikrakstu "Gazeta Wyborcza", kas ir ar liel\u0101ko tir\u0101\u017eu Polij\u0101, un k\u013cuva ar\u012b par \u0161\u012b laikraksta galveno redaktoru. 1989. gad\u0101. Mih\u0146iks bija viens no tiem, kur\u0161 iest\u0101j\u0101s par Ukrainas br\u012bv\u012bbas ties\u012bb\u0101m. 90. gados regul\u0101ri public\u0113jas izdevumos "Der Spiegel", "The Washington Post", "Le Monde". Mih\u0146iks ir ar\u012b Minesotas, Mi\u010diganas un Jaun\u0101s skolas ASV goda doktors. Izdevums "Financial Times" 2006. gad\u0101 vi\u0146a nosauca starp 20 pasaul\u0113 iev\u0113rojam\u0101kajiem \u017eurn\u0101listiem.