Zemudens kartesana: Jauns posms Baltijas juras izpete

Published: July 6, 2021, 8:07 a.m.

b'Baltijas j\\u016br\\u0101 \\u0161ovasar notiek \\u012bpa\\u0161a izp\\u0113te, kas \\u013caus p\\u0113tniekiem g\\u016bt piln\\u012bg\\u0101ku priek\\u0161statu par j\\u016bras vidi t\\u0101s dzi\\u013c\\u0101kajos sl\\u0101\\u0146os. Nirstot, veidojot zem\\u016bdens kartes, iepaz\\u012bstot dz\\u012bvos organismus un iev\\u0101cot paraugus, tiks ieg\\u016bti unik\\u0101li dati par l\\u012bdz \\u0161im neizp\\u0113t\\u012btiem Baltijas j\\u016bras re\\u0123ioniem. Pla\\u0161\\u0101k par jaunu posmu Baltijas j\\u016bras izp\\u0113t\\u0113 st\\u0101sta Latvijas Hidroekolo\\u0123ijas instit\\u016bta vado\\u0161\\u0101 p\\u0113tniece Solvita Str\\u0101\\u0137e un \\u0161\\u012b pa\\u0161a instit\\u016bta zin\\u0101tnisk\\u0101 asistente Anete Fedorovska.\\n\\nApdraud\\u0113tais Lielais Barejrrifs\\n\\nNesen pla\\u0161sazi\\u0146as l\\u012bdzek\\u013cos izskan\\u0113ja zi\\u0146a, ka UNESCO v\\u0113las Lielo Barjerrifu iek\\u013caut apdraud\\u0113t\\u0101 pasaules mantojuma sarakst\\u0101. Gadiem ilgi gan \\u0161is rifs, gan citas pasaules kora\\u013c\\u013cu kolonijas klimata p\\u0101rmai\\u0146u un cilv\\u0113ka ietekmes d\\u0113\\u013c iet boj\\u0101. Kas izn\\u012bcina kora\\u013c\\u013cus un k\\u0101das ir to boj\\u0101ejas paz\\u012bmes?\\n\\nViens no dabas skaist\\u0101kajiem veidojumiem pasaul\\u0113 ir neskait\\u0101mu dz\\u012bvnieku-kora\\u013c\\u013cpolipu kopums, kas kl\\u0101ts ar cietu \\u010daulu jeb kora\\u013c\\u013cu ka\\u013c\\u0137a skeletu - di\\u017een\\u0101kais no \\u0161\\u0101diem rifiem neskait\\u0101mu salu veid\\u0101 gan virs, gan zem \\u016bdens ir Lielais Barjerrifs Austr\\u0101lijas kratos. Tas stiepjas 2300 kilometru garum\\u0101 un \\u0161\\u0101da veida ekosist\\u0113ma ir patv\\u0113rums vair\\u0101k\\u0101m zem\\u016bdens dz\\u012bvnieku un augu sug\\u0101m.\\xa0\\n\\nNav nek\\u0101ds jaunums, ka \\u0161is rifs klimata un cilv\\u0113ku saimniecisk\\u0101s darb\\u012bbas rezult\\u0101t\\u0101 ik gadu zaud\\u0113 savu apjomu. Kop\\u0161 1985.\\xa0gada aptuveni puse no rifa ir g\\u0101jusi boj\\u0101, un apdraud\\u0113tas ir ar\\u012b vair\\u0101kas dz\\u012bvnieku un augu sugas. Par cilv\\u0113ka un dabas mijiedarb\\u012bbu gan \\u0161\\u0101d\\u0101 kora\\u013c\\u013cu dz\\u012bvotn\\u0113, gan citos biotopos st\\u0101sta Hidroekolo\\u0123ijas instit\\u016bta direktors un vado\\u0161ais p\\u0113tnieks\\xa0Juris Aigars.'