Zemes kodola petijumi

Published: June 9, 2022, 8:07 a.m.

b'Ne viens vien b\\u0113rn\\u012bb\\u0101 ir centies aizrakties l\\u012bdz Zemes otrai malai. Tas var \\u0161\\u0137ist b\\u0113rni\\u0161\\u0137\\u012bgi un naivi, ta\\u010du interese par notieko\\u0161o Zemes dz\\u012bl\\u0113s nodarbina ne tikai mazus b\\u0113rnus, bet ar\\u012b zin\\u0101tnieku pr\\u0101tus. M\\u0113s arvien vair\\u0101k iepaz\\u012bstam objektus, kas atrodas miljoniem kilometru att\\u0101lum\\u0101 no Zemes, ta\\u010du aizraujo\\u0161a pasaule paveras ar\\u012b dzi\\u013ci zem m\\u016bsu k\\u0101j\\u0101m. Daudziem no \\u0161iem Zemes dz\\u012b\\u013cu procesiem ir bijusi fundament\\u0101la loma ar\\u012b dz\\u012bv\\u012bbas evol\\u016bcijas proces\\u0101. K\\u0101 varam izp\\u0113t\\u012bt Zemes dz\\u012bles, ja nevaram l\\u012bdz t\\u0101m "aizrakties?" Kas notiek Zemes mantij\\u0101 un kodol\\u0101, ko zin\\u0101m par pasauli simtiem kilometru dzi\\u013cum\\u0101 un k\\u0101 \\u0161os procesus var redz\\u0113t zemes aug\\u0161\\u0113jos sl\\u0101\\u0146os, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro Latvijas Universit\\u0101tes \\u0122eogr\\u0101fijas un zemes zin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes \\u0122eolo\\u0123ijas noda\\u013cas asoci\\u0113tais profesors \\u0122irts Stinkulis un Latvijas Universit\\u0101tes \\u0122eogr\\u0101fijas un Zemes zin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes docents \\u0123eolo\\u0123ijas zin\\u0101t\\u0146u doktors J\\u0101nis Karu\\u0161s.\\n\\nKait\\u012bgu miner\\u0101lu nav, kait\\u012bgi var b\\u016bt miner\\u0101los eso\\u0161ie savienojumi\\n\\n\\u0160\\u012b si\\u017eeta iecere s\\u0101k\\u0101s no \\u013coti nezin\\u0101tniskas puses, proti, ierakstot "google" mekl\\u0113t\\u0101j\\u0101 v\\u0101rdus \\u201eb\\u012bstamie vai kait\\u012bgie miner\\u0101li\\u201d, skatam par\\u0101d\\u0101s vair\\u0101kas\\xa0 interneta vietnes ar virsrakstiem "Pasaules n\\u0101v\\u0113jo\\u0161\\u0101kie akme\\u0146i un miner\\u0101li\\u201d, \\u201eInd\\u012bgi miner\\u0101li\\u201d un taml\\u012bdz\\u012bgiem. Tur las\\u0101m dai\\u013cskan\\u012bgus nosaukumus - halkant\\u012bts, torbern\\u012bts, galen\\u012bts, cinobrs, realg\\u0101rs, auripigments, un kl\\u0101t ar\\u012b att\\u0113li ar br\\u012bnumskaistiem, kr\\u0101sainiem krist\\u0101liskas formas ie\\u017eiem. Ta\\u010du, uzrun\\u0101jot\\xa0 speci\\u0101listu, uzzin\\u0101m, ka t\\u0101du kait\\u012bgo miner\\u0101lu saraksts nemaz neeksist\\u0113.\\n\\nSkaidro \\u0123eolo\\u0123ijas zin\\u0101t\\u0146u doktore, Latvijas Universit\\u0101tes muzeja eksperte un \\u0122eogr\\u0101fijas un zemes zin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes p\\u0113tniece\\xa0Vija Hodireva.\\xa0\\n\\nTa\\u010du, ja \\u0123eolo\\u0123ijas zin\\u0101tn\\u0113s neiesvaid\\u012bti \\u013caudis \\u0161\\u0101dus sarakstus ir rad\\u012bju\\u0161i, tad pamats tiem tom\\u0113r ir. Vair\\u0101kos iepriek\\u0161 min\\u0113tajos miner\\u0101los ir savienojumi, kas var b\\u016bt b\\u012bstami un kait\\u012bgi cilv\\u0113ka vesel\\u012bbai un dz\\u012bv\\u012bbai. T\\u0101p\\u0113c apl\\u016bkojam, k\\u0101das ir \\u0161\\u012bs \\u0137\\u012bmisk\\u0101s vielas, ko t\\u0101s var mums nodar\\u012bt un cik liel\\u0101 daudzum\\u0101 t\\u0101s sastopamas Latvijas teritorij\\u0101.\\n\\nK\\u0101\\xa0 pirmo minu azbestu \\u2013 miner\\u0101lu, kura s\\u012bks\\u012bk\\u0101s \\u0161\\u0137iedras, nok\\u013c\\u016bstot cilv\\u0113ka organism\\u0101, var kait\\u0113t m\\u016bsu plau\\u0161\\u0101m.\\n\\nAzbests pats par sevi nav kait\\u012bgs, b\\u012bstam\\u012bba rodas, ja to apstr\\u0101d\\u0101 \\u2013 lau\\u017e, urbj, z\\u0101\\u0123\\u0113. Tad cilv\\u0113ks, ieelpojot azbesta putek\\u013cus, var rad\\u012bt kait\\u0113jumus plau\\u0161\\u0101m, atsevi\\u0161\\u0137os gad\\u012bjumos sasirgt ar plau\\u0161u v\\u0113zi. Skatot\\xa0 t\\u0101l\\u0101k citus miner\\u0101lus, Vija Hodireva min torbern\\u012btu, kripton\\u012btu un uranin\\u012btu. \\u0160ie miner\\u0101li ir radioakt\\u012bvi.'