Zala kimija ienak kosmetikas nozare

Published: May 27, 2021, 8:07 a.m.

b'Pieaugot zin\\u0101\\u0161an\\u0101m par cilv\\u0113ka ietekmi uz vidi un pa\\u0161a vesel\\u012bbu, pieaudzis ar\\u012b pat\\u0113r\\u0113t\\u0101ju piepras\\u012bjums p\\u0113c produktiem, kuri rada maz\\u0101kus vesel\\u012bbas riskus un vienlaikus ar\\u012b maz\\u0101ku slodzi videi. Uz \\u0161o piepras\\u012bjumu rea\\u0123\\u0113 ar\\u012b skaistumkop\\u0161anas nozare, kas savulaik ir intens\\u012bvi izmantojusi naftasproduktus un rad\\u012bjusi da\\u017e\\u0101dus videi nedraudz\\u012bgus savienojumus. K\\u0101 nozare main\\u0101s, k\\u0101 zin\\u0101tnieki atrod jaunas izejvielas un formulas skaistumkop\\u0161anas produktu rad\\u012b\\u0161an\\u0101,\\xa0raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro "L\'Or\\xe9al Baltic" zin\\u0101tnisko projektu vad\\u012bt\\u0101ja Ilze Dimanta un uz\\u0146\\u0113muma "Madara Cosmetics" padomes priek\\u0161s\\u0113d\\u0113t\\u0101ja un Latvijas Universit\\u0101tes p\\u0113tniece Anna Ramata-Stunda.\\n\\nSaules labv\\u0113l\\u012bg\\u0101 un ar\\u012b kait\\u012bg\\u0101 ietekme\\n\\nSauli var\\u0113tu piel\\u012bdzin\\u0101t medikamentam, pareiz\\u0101s dev\\u0101s lietots tas rada vajadz\\u012bgo pozit\\u012bvo efektu, bet, ja to p\\u0101rdoz\\u0113, probl\\u0113mas \\u0101dai rodas gan virspus\\u0113ji, gan dzi\\u013c\\u0101k - \\u0161\\u016bnu l\\u012bmen\\u012b. K\\u0101 g\\u016bt no saules tikai to lab\\u0101ko un k\\u0101 sevi laikus pasarg\\u0101t no nev\\u0113lam\\u0101m ietekm\\u0113m?\\n\\nSaule un saules gaisma tiek uzskat\\u012bta par vesel\\u012bbas avotu, no kura smelties D vitam\\u012bnu. Ta\\u010du taj\\u0101 pa\\u0161\\u0101 laik\\u0101 run\\u0101jam ar\\u012b par agres\\u012bvu sauli, kas rada apdegumus. Cik liela loma \\u0161aj\\u0101 nelabv\\u0113l\\u012bgaj\\u0101 ietekm\\u0113 ir saulei un cik - pa\\u0161am cilv\\u0113kam, skaidro\\xa0dermatolo\\u0123e, venerolo\\u0123e, est\\u0113tisk\\u0101s medic\\u012bnas speci\\u0101liste Dina Mihailova.\\n\\nSaules starus m\\u0113s uz\\u0146emam caur ac\\u012bm, un t\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 tiek palaisti t\\u0101l\\u0101ki bio\\u0137\\u012bmiski cikli, kuros iesaist\\u0101s jau piemin\\u0113tais dziedzeris epif\\u012bze galvas smadzen\\u0113s. Protams, saule m\\u016bsu organism\\u0101 ien\\u0101k ar\\u012b caur \\u0101du, t\\u0101 rezult\\u0101t\\u0101 s\\u0101kas \\u0161\\u016bnu kust\\u012bba, ar\\u012b asinsvadi uz br\\u012bdi saj\\u016btas lab\\u0101k. Bet svar\\u012bgi atcer\\u0113ties, ka visi labumi ir tad, ja ar atra\\u0161anos saul\\u0113 nep\\u0101rsp\\u012bl\\u0113jam. Par ultravioletajiem un citiem stariem, kas non\\u0101k uz Zemes un labumu var p\\u0101rv\\u0113rst nelabum\\u0101, turpin\\u0101jum\\u0101 st\\u0101sta Dina Mihailova.'