Viltota vai ista romiesu moneta jeb vestures artefaktu sleptie stasti

Published: Dec. 8, 2022, 8:07 a.m.

b'Plecu pie pleca arheologi, v\\u0113sturnieki, \\u0123eologi un \\u0137\\u012bmi\\u0137i \\u0161\\u0137etina nosl\\u0113pumus, kurus sev\\u012b sl\\u0113pj arheolo\\u0123iski artefakti. Spilgts piem\\u0113rs tam ir k\\u0101ds Londonas un Gl\\u0101sgovas zin\\u0101tnieku p\\u0113t\\u012bjums par k\\u0101du senu romie\\u0161u mon\\u0113tu,\\xa0kas ilgi uzskat\\u012bta par viltojumu. Tagad t\\u0101s\\xa0anal\\u012bzes atv\\u0113ru\\u0161as jaunu lappusi ant\\u012bk\\u0101s Romas v\\u0113stur\\u0113. K\\u0101 arheologi, \\u0123eologi, v\\u0113sturnieki un \\u0137\\u012bmi\\u0137i \\u0161\\u0137etina v\\u0113stures artefaktu sl\\u0113ptos st\\u0101stus, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro\\xa0\\u0123eolo\\u0123e, Gl\\u0101sgovas universit\\u0101tes Elektromikroskopijas centra vad\\u012bt\\u0101ja Liene Spru\\u017eeniece un\\xa0arheolo\\u0123e, Bonnas universit\\u0101tes p\\u0113tniece\\xa0Dita Auzi\\u0146a.\\n\\nLiene Spru\\u017eeniece pati ir piedal\\u012bjusies p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 par senu romie\\u0161u laika mon\\u0113tu, kas visu laiku uzskat\\u012bta par viltotu. Vi\\u0146a nor\\u0101da, ka p\\u0113c gadu ilga p\\u0113t\\u012bjuma ir izvirz\\u012bta hipot\\u0113ze, ka min\\u0113t\\u0101 mon\\u0113ta, kas att\\u0113lo imperatoru Sponsi\\u0101nu, var\\u0113tu b\\u016bt \\u012bsta.\\n\\nL\\u012bdz \\u0161im mon\\u0113ta ir vien\\u012bg\\u0101 inform\\u0101cija par \\u0161o imperatoru.\\xa0P\\u0113tnieki atkl\\u0101ju\\u0161i papildus pier\\u0101d\\u012bjumi, ka mon\\u0113ta var\\u0113tu b\\u016bt \\u012bsta.\\xa0\\n\\nLiene Spru\\u017eeniece skaidro, ka mon\\u0113tu uzskat\\u012bja par \\u012bstu l\\u012bdz 1868. gadam, kad atz\\u012bts numism\\u0101ts Henrijs Koens pazi\\u0146oja, ka tas ir viltojums, jo mon\\u0113tas dizains ir d\\u012bvains, neatbilst tam, ko sagaida no romie\\u0161u mon\\u0113t\\u0101m - t\\u0101 ir lieta, nevis spiesta, neparasts bijis aizmugures dizains un t\\u0101 ir ar\\u012b at\\u0161\\u0137ir\\u012bga svar\\u0101 no cit\\u0101m attiec\\u012bg\\u0101 laika mon\\u0113t\\u0101m.\\n\\n"Kop\\u0161 t\\u0101 laika mon\\u0113ta tika vienpr\\u0101t\\u012bgi akcept\\u0113ta k\\u0101 viltota un vair\\u0101k netika p\\u0113t\\u012bta. \\u0160aj\\u0101 p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 atkal paskat\\u012bj\\u0101mies uz mon\\u0113tu un veic\\u0101m r\\u016bp\\u012bgas analiz\\u0113s," skaidro\\xa0Liene Spru\\u017eeniece.\\n\\nDita Auzi\\u0146a atz\\u012bst, ka izvirz\\u012bt\\u0101 hipot\\u0113ze ir izrais\\u012bjusi \\u0161\\u016bm\\u0113\\u0161anos zin\\u0101tnieku aprind\\u0101s.\\n\\n"Klasisk\\u0101s arheolo\\u0123ijas nozares, k\\u0101 Sen\\u0101s Romas, Sen\\u0101s Grie\\u0137ijas arheolo\\u0123ija, Sen\\u0101s \\u0112\\u0123iptes, maiju arheolo\\u0123ija ir labi nost\\u0101d\\u012btas discipl\\u012bnas, kur kaut ko izmain\\u012bt tradicion\\u0101l\\u0101s dom\\u0101\\u0161anas veid\\u0101 ir \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi gr\\u016bti. Nevis t\\u0101p\\u0113c, ka neb\\u016btu, ko izmain\\u012bt, bet t\\u0101p\\u0113c, ka \\u0161\\u012b p\\u0113t\\u012b\\u0161anas trad\\u012bcija ir t\\u0101 nostiprin\\u0101jusies, ka tu saki ko jaunu, ir vesela grupa senioru p\\u0113tnieku, kuri ir s\\u0113d\\u0113ju\\u0161i pie materi\\u0101la gadu desmitiem un vi\\u0146i saka n\\u0113, pat nep\\u0101rbaudot," nor\\u0101da Dita Auzi\\u0146a.\\n\\nDita Auzi\\u0146a v\\u0113rt\\u0113, ka p\\u0113t\\u012bjuma galvenais ieguvums ir metodolo\\u0123ija, pied\\u0101v\\u0101jums skat\\u012bties ar eksakto zin\\u0101t\\u0146u pal\\u012bdz\\u012bbu uz \\u0161o jaut\\u0101jumu, ar\\u012b atjaunot diskusiju par to, ka iesp\\u0113jams Sponsi\\u0101ns bija, ja ne glu\\u017ei imperators, tad viens no vado\\u0146iem, kur\\u0161 k\\u0101d\\u0101 br\\u012bd\\u012b kala mon\\u0113tas.\\n\\n"Mon\\u0113tas ir vien\\u012bg\\u0101 inform\\u0101ciju par Sponsi\\u0101nu. Kas nav nekas neparasts, \\u012bpa\\u0161i \\u0161aj\\u0101 period\\u0101. 3. gadsimts m\\u016bsu \\u0113r\\u0101, kur notiek jukas Romas imp\\u0113rij\\u0101, provin\\u010du atdal\\u012b\\u0161an\\u0101s. Ir \\u013coti daudzi cilv\\u0113ki, kuri uz \\u012bsu br\\u012bdi uzurp\\u0113 varu, ne visi vi\\u0146i ir zin\\u0101mi un pierakst\\u012bti," skaidro Dita Auzi\\u0146a. "Neb\\u016btu br\\u012bnums, ka ir \\u0161\\u0101di cilv\\u0113ki, par kuriem nav zin\\u0101ms."\\n\\nVi\\u0146a ar\\u012b skaidro, ka viltojumi ir tipiska lieta, ar ko sastopas arheologi, un ir ar\\u012b vair\\u0101kas jomas - ir atdarin\\u0101jumi, m\\u0101kslas tirgus viltojumi, kas ir popul\\u0101ri jau kop\\u0161 renesanses, lai tirgotu tur\\u012bgiem cilv\\u0113kiem kolekcion\\u0113\\u0161anai. Ir ar\\u012b lietas, ko vilto pseidozin\\u0101tnes v\\u0101rd\\u0101.\\n\\nV\\u0113stures fakti un m\\u012bti senajiem valdniekiem Latvijas teritorij\\u0101\\xa0\\n\\nVai Kaupo, Visvaldis un Namejs bija valdnieki un vai pier\\u0101d\\u012bjumus vi\\u0146u lomai un eksistencei varam g\\u016bt tikai hronik\\u0101s?\\n\\nKaupo Turaid\\u0101, Viestarts un Namejs T\\u0113rvet\\u0113 un v\\u0113l\\u0101k vis\\u0101 Zemgal\\u0113, Visvaldis Jersik\\u0101, T\\u0101livaldis T\\u0101lav\\u0101, Vetseke Koknes\\u0113, Lamekins Kurs\\u0101 - \\u0161iem un v\\u0113l citiem v\\u012briem pie\\u0161\\u0137irti da\\u017e\\u0101di apz\\u012bm\\u0113jumi tam, kas vi\\u0146i sen\\u0101k\\xa0biju\\u0161i Latvijas teritorij\\u0101. Vi\\u0146us m\\u0113dz d\\u0113v\\u0113t par kungiem, \\u0137\\u0113ni\\u0146iem, virsai\\u0161iem, kara\\u013ciem. Varb\\u016bt tas ar\\u012b sekm\\u0113jis m\\u012btu, ka mums latvie\\u0161iem senatn\\u0113 biju\\u0161i pa\\u0161iem savi kara\\u013ci. K\\u0101dam priek\\u0161stats par \\u0161\\u0101diem senajiem \\u0137\\u0113ni\\u0146iem vislab\\u0101k var\\u0113tu b\\u016bt izveidojies no m\\u0101kslinieka Ludolfa Liberta pag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta 30.gados rad\\u012btaj\\u0101m glezn\\u0101m. Bet k\\u0101d\\u0101 v\\u0101rd\\u0101 \\u0137\\u0113ni\\u0146us vispareiz\\u0101k d\\u0113v\\u0113t un v\\u0113l b\\u016btisk\\u0101k - k\\u0101di pavedieni mums \\u013cauj tic\\u0113t, ka \\u0161\\u0101di v\\u012bri Latvij\\u0101 k\\u0101dreiz patie\\u0161\\u0101m biju\\u0161i? To skaidro arheologs un Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101 v\\u0113stures muzeja Arheolo\\u0123ijas departamenta vad\\u012bt\\u0101js J\\u0101nis Ciglis. S\\u0101kum\\u0101 m\\u0113\\u0123in\\u0101sim saprast piemin\\u0113to v\\u012bru pareiz\\u0101 statusa nosaukumu.'