Varas izjuta: cilveki klust nezeligi, kad to rokas nonak kontrole par citiem

Published: Jan. 18, 2022, 8:07 a.m.

b'Pag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta septi\\u0146desmitajos gados skandalozais Stenfordas cietuma eksperiments rad\\u012bja virkni \\u0113tisku un zin\\u0101tnisku p\\u0101rk\\u0101pumu, ta\\u010du interese par p\\u0113t\\u0101mo objektu un varas attiec\\u012bb\\u0101m nav mazin\\u0101jusies. Hierarhija ir neiztr\\u016bksto\\u0161a da\\u013ca no sabiedrisko b\\u016bt\\u0146u soci\\u0101l\\u0101s sist\\u0113mas, ta\\u010du at\\u0161\\u0137ir\\u012bb\\u0101 no citiem dz\\u012bvniekiem tikai cilv\\u0113ks sp\\u0113j tik visaptvero\\u0161i izmantot savu varu, veidojot miljonu armijas un totalit\\u0101rus re\\u017e\\u012bmus. K\\u0101 main\\u0101s m\\u016bsu attiec\\u012bbas ar l\\u012bdzcilv\\u0113kiem br\\u012bd\\u012b, kad iemantojam varu p\\u0101r \\u0161o cilv\\u0113ku likte\\u0146iem un vai v\\u0113lme vardarb\\u012bgi pielietot sev doto varu ir kaut kas l\\u012bdz kam var non\\u0101kt ikviens cilv\\u0113ks konkr\\u0113tos apst\\u0101k\\u013cos, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 v\\u0113rt\\u0113\\xa0kl\\u012bnisk\\u0101 psiholo\\u0123e kognit\\u012bvi biheivior\\u0101l\\u0101s terapijas speci\\u0101liste\\xa0Marija \\u0100belti\\u0146a un\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes profesors soci\\u0101laj\\u0101 psiholo\\u0123ij\\u0101\\xa0Ivars Austers.\\n\\nVaras izpausmes v\\u0113sturisk\\u0101 kontekst\\u0101\\xa0\\n\\nViktora Ar\\u0101ja bandas gad\\u012bjum\\u0101 propagandas ietekme un bailes par savu \\u0101du, \\u010dekistu gad\\u012bjum\\u0101 - naids pret Latvijas br\\u012bvvalsti un absol\\u016bta tic\\u012bba komunisma ideolo\\u0123ijai, t\\u0101 \\u012bsi var raksturot to\\xa0 latvie\\u0161u\\xa0 darb\\u012bbu, kuri izr\\u0101d\\u012bja savu p\\u0101r\\u0101kumu\\xa0 nacistisk\\u0101s V\\u0101cijas un \\xa0Padomju Savien\\u012bbas \\xa0vald\\u012b\\u0161anas\\xa0 re\\u017e\\u012bm\\u0101. \\xa0\\xa0 \\xa0\\n\\nV\\u0101cu\\xa0\\xa0armijai Ien\\u0101kot R\\u012bg\\u0101\\xa01941.gada 1.j\\u016blij\\u0101,\\xa0nacistu vald\\u012bbas\\xa0dro\\u0161\\u012bbas dienests s\\u0101k form\\u0113t\\xa0dro\\u0161\\u012bbas policiju\\xa0no\\xa0viet\\u0113jiem iedz\\u012bvot\\u0101jiem, un\\xa0priek\\u0161gal\\u0101 izvirz\\u0101s biju\\u0161ais\\xa0policists, jurists un students\\xa0Viktors Ar\\u0101js, kura komand\\u0101 l\\u012bdz kara beig\\u0101m\\xa0\\xa0darbojas ap 1500 v\\u012bru, kas v\\u0113stur\\u0113 ir ieg\\u0101ju\\u0161i k\\u0101\\xa0masveid\\u0101 ebreju\\xa0izn\\u012bcin\\u0101t\\u0101ji.\\xa0\\n\\nKas\\xa0\\xa0veicin\\u0101ja\\xa0\\xa0latvie\\u0161u\\xa0\\xa0iest\\u0101\\u0161anos Ar\\u0101ja\\xa0\\xa0komand\\u0101, skaidro\\xa0v\\u0113stures\\xa0\\xa0doktors Latvijas Universit\\u0101tes Latvijas v\\u0113stures instit\\u016bta un p\\u0113cdoktorant\\u016bras projekta "P\\u0101rv\\u0113rt\\u0113jot bezvalstikuma pieredzi: pretest\\u012bba un kolabor\\u0101cija Latvij\\u0101 padomju un nacistu okup\\u0101cijas laik\\u0101 (1940-1953)\\u201d p\\u0113tnieks Uldis Neiburgs.\\n\\nJa\\xa0\\xa0var\\xa0\\xa0da\\u013c\\u0113ji saprast\\xa0\\xa0\\u0113smu, uz kuras uz\\u0137\\u0113r\\u0101s\\xa0Ar\\u0101ja\\xa0komandas vien\\u012bb\\u0101 eso\\u0161ie - t\\u0101tad lieliskas\\xa0\\xa0propagandas dzirnavas, kas samala kritisko dom\\u0101\\u0161anu,\\xa0izdz\\u012bvo\\u0161ana un karjera un tas viss notika kara apst\\u0101k\\u013cos,\\xa0tad\\xa0kas bija tas dzinulis, kas latvie\\u0161iem miera laik\\u0101 lika darboties\\xa0padomju dro\\u0161\\u012bbas\\xa0izpildvar\\u0101 - \\u010dekas rind\\u0101s? Skaidro\\xa0Okup\\u0101cijas muzeja v\\u0113sturniece\\xa0un \\u010dekas darb\\u012bbas p\\u0113tniece\\xa0Inese Dreimane.\\xa0\\n\\n\\u201e\\u010cekisti par savu\\xa0\\xa0darbu\\xa0\\xa0ne toreiz dr\\u012bkst\\u0113ja run\\u0101t, ne tagad vi\\u0146i to labpr\\u0101t dara. Vi\\u0146i\\xa0\\xa0ne\\u010dupojas ar\\xa0\\xa0biju\\u0161ajiem un eso\\u0161ajiem kol\\u0113\\u0123iem," \\u010dekas darb\\u012bbas aizkulises skaidro Inese Dreimane. Iesp\\u0113jams \\u0161\\u012b slepen\\u012bba par ie\\u0146emamo\\xa0\\xa0amatu un aizliegums palepoties ar sasniegumiem sav\\u0113jo vid\\u016b, rezult\\u0113j\\u0101s agresijas izl\\u0101d\\u0113, brut\\u0101li piekaujot vai psiholo\\u0123iski sp\\u012bdzinot savus upurus.'