Valodu vara pasaule: ta ir vertigs instruments ari dazadiem politiskiem rezimiem

Published: Nov. 23, 2023, 8:07 a.m.

b'Valoda var b\\u016bt tilts starp visat\\u0161\\u0137ir\\u012bg\\u0101kaj\\u0101m kult\\u016br\\u0101m, un t\\u0101 var b\\u016bt ar\\u012b b\\u012bstam\\u0101kais ierocis. K\\u0101di priek\\u0161noteikumi \\u013c\\u0101vu\\u0161i da\\u017e\\u0101m valod\\u0101m izplesties un pulcin\\u0101t miljoniem un pat miljardiem t\\u0101s lietot\\u0101ju, un k\\u0101p\\u0113c citas valodas to nav sp\\u0113ju\\u0161as? K\\u0101das valodas domin\\u0113ju\\u0161as pasaul\\u0113 v\\u0113stur\\u0113 un k\\u0101p\\u0113c valoda ir tik v\\u0113rt\\u012bgs instruments da\\u017e\\u0101diem politiskiem re\\u017e\\u012bmiem, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro Latvijas Universit\\u0101tes sociolingvistikas profesore Ina Druviete.\\n\\n"Par laimi valodu izzu\\u0161anas temps ir samazin\\u0101jies," sarun\\u0101 atz\\u012bst Ina Druviete.\\n\\n"Pa\\u0161reiz latvie\\u0161u valodas poz\\u012bcijas ir stabilas, m\\u016bs balsta gan augsta valodas izkopt\\u012bba, bag\\u0101t\\u012bba, gan valsts valodas statuss, gan Eiropas Savien\\u012bbas ofici\\u0101lais statuss. Tom\\u0113r ir da\\u017ei, bet par kuriem mums noteikti j\\u0101dom\\u0101," uzskata p\\u0113tniece.\\n\\nTaj\\u0101 pa\\u0161\\u0101 laik\\u0101 vi\\u0146a nor\\u0101da, ka ir svar\\u012bgi nodro\\u0161in\\u0101t latvie\\u0161u valodas priorit\\u0101ti sabied\\u012bb\\u0101.\\n\\n"Mums \\u013coti stingri j\\u0101\\u0161\\u0137ir akcenti, vai m\\u0113s run\\u0101jam par valodas lietojumu vai valodas kvalit\\u0101ti. Un es\\n\\n\\nvispirms grib\\u0113tu run\\u0101t tie\\u0161i par to, cik \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi svar\\u012bgi mums ir nodro\\u0161in\\u0101t latvie\\u0161u valodas priorit\\u0101ti, un es teiktu, pat monopolu sabiedr\\u012bb\\u0101. Jo neviena valoda nekad nav nog\\u0101jusi no skatuves t\\u0101d\\u0113\\u013c, ka taj\\u0101 ir biju\\u0161i daudz aizguvumu, t\\u0101d\\u0113\\u013c, ka taj\\u0101 ir notikusi t\\u0101 saukt\\u0101 koda p\\u0101rsl\\u0113g\\u0161ana. \\n\\n\\nT\\u0101 ir da\\u017e\\u0101du valodu elementu ievie\\u0161ana vien\\u0101 sarun\\u0101, kas m\\u016bsdien\\u0101s ir daudz tipisk\\u0101ka, nek\\u0101 tas bija agr\\u0101k," nor\\u0101da Ina Druviete.\\n\\n"Ir \\u013coti, \\u013coti svar\\u012bgi uzsv\\u0113rt to, ka pa\\u0161reiz mums visiem sp\\u0113kiem ir j\\u0101nodro\\u0161ina latvie\\u0161u valodas domin\\u0113\\u0161ana sabiedr\\u012bbas sazi\\u0146\\u0101 un ar\\u012b neform\\u0101laj\\u0101 sazi\\u0146\\u0101, ar\\u012b taj\\u0101s jom\\u0101s, ko nenodro\\u0161ina Valsts valodas likuma pras\\u012bbas. Un mums ar\\u012b nevajadz\\u0113tu baid\\u012bties no \\u0161\\u012bs da\\u017e\\u0101du valodu elementu sajauk\\u0161an\\u0101s neform\\u0101l\\u0101 komunik\\u0101cij\\u0101. Pa\\u0161reiz pasaul\\u0113 tiek \\u013coti akt\\u012bvi p\\u0113t\\u012bts. (..) Mums ir j\\u0101nodro\\u0161ina, lai dz\\u012bv\\u0113 \\u012bstenotos princips, ko Latvij\\u0101 var pateikt \\u013coti vienk\\u0101r\\u0161i - latvieti run\\u0101 latviski. Pa\\u0161reiz tas k\\u013c\\u016bst kritiski," atz\\u012bst Inar Druviete.\\n\\n"Ja k\\u0101ds apgalvo, ka latvie\\u0161u valod\\u0101 k\\u0101du j\\u0113dzienu vai niansi nevar pateikt, vi\\u0146\\u0161 izraksta nabadz\\u012bbas apliec\\u012bbu nevis valodai, bet sev. Latvie\\u0161u valod\\u0101 ir piln\\u012bgi viss, jo visas valodas, ja sabiedr\\u012bbas ir uz apm\\u0113ram vien\\u0101da att\\u012bst\\u012bbas l\\u012bme\\u0146a, ar\\u012b ir l\\u012bdzv\\u0113rt\\u012bgas izteiksmes zi\\u0146\\u0101. (..) Bet\\n\\n\\nviens no b\\u012bstam\\u0101kajiem m\\u012btiem, kas v\\u0113l joproj\\u0101m cirkul\\u0113 m\\u016bsu publiskaj\\u0101 telp\\u0101, ir par to, ka da\\u017eas valodas ir it k\\u0101 bag\\u0101t\\u0101kas, it k\\u0101 kr\\u0101\\u0161\\u0146\\u0101kas. T\\u0101 nav taisn\\u012bba, t\\u0101 nevar b\\u016bt taisn\\u012bba, un \\u0161is uzskats ir \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi b\\u012bstams.\\n\\n\\nLatvie\\u0161u valoda ir tikpat bag\\u0101ta k\\u0101 lietuvie\\u0161u, igau\\u0146u, ang\\u013cu, v\\u0101cu, fran\\u010du valoda. J\\u0101, at\\u0161\\u0137ir\\u012bgas, un m\\u0113s ar\\u012b no \\u0161\\u012bm valod\\u0101m bag\\u0101tin\\u0101mies. Nav nek\\u0101da nelaime, ja sarunvalod\\u0101 ar zin\\u0101mu ironiju k\\u0101ds ar\\u012b pateiks kaut vai \'mitig\\u0113t\', bet, ja t\\u0101 b\\u016bs vien\\u012bg\\u0101 vi\\u0146a izteiksmes forma un ja, piem\\u0113ram, to lietos profesors auditorij\\u0101, run\\u0101jot ar studentiem, tad jau s\\u0101ksies probl\\u0113mas," turpina Ina Druviete.\\n\\n\\n"Latvie\\u0161u valodas n\\u0101kotni noteiks tas, vai latvie\\u0161u valodas run\\u0101t\\u0101ji b\\u016bs pietiekami konsekventi un uzst\\u0101j\\u012bgi, pieprasot savas valodas lietojumu sabiedr\\u012bb\\u0101. Tas pa\\u0161reiz ir kritiski."\\n\\n\\nMednieku-v\\u0101c\\u0113ju kopiena soci\\u0101lantropolo\\u0123ijas skat\\u012bjum\\u0101\\n\\nKult\\u016bra ir ne vien valoda, bet ar\\u012b m\\u016bsu ikdienas r\\u012bc\\u012bbas, un daudziem prieku pirms da\\u017e\\u0101m ned\\u0113\\u013c\\u0101m noteikti rad\\u012bja fakts, ka Nacion\\u0101laj\\u0101 nemateri\\u0101l\\u0101 kult\\u016bras mantojuma sarakst\\u0101 tika iek\\u013cauta nacion\\u0101la m\\u0113roga trad\\u012bcija \\u2013 s\\u0113\\u0146u v\\u0101k\\u0161ana un izmanto\\u0161ana.\\n\\nRaid\\u012bjum\\u0101 nesen st\\u0101st\\u012bj\\u0101m par mednieku-v\\u0101c\\u0113ju g\\u0113na kl\\u0101tb\\u016btni latvie\\u0161iem un lietuvie\\u0161iem, kas atkl\\u0101jies, apkopojot Latvijas iedz\\u012bvot\\u0101ju genoma inform\\u0101ciju. Raid\\u012bjum\\u0101 gan krietni pla\\u0161\\u0101k run\\u0101j\\u0101m par to, k\\u0101 genoms var ietekm\\u0113t vienas vai otras valsts iedz\\u012bvot\\u0101ju noslieci uz k\\u0101du saslim\\u0161anu, bet fakts par mednieku-v\\u0101c\\u0113ju g\\u0113nu sarun\\u0101 ar J\\u0101ni Klovi\\u0146u mums \\u013c\\u0101va viegli pajokot par latvie\\u0161u v\\u0113lmi ik rudeni grozus piepild\\u012bt ar s\\u0113n\\u0113m, ac\\u012bmredzot, \\u0161is \\u0123en\\u0113tisk\\u0101s inform\\u0101cijas gabali\\u0146\\u0161, n\\u0101k no \\u0161\\u012bs mednieku v\\u0101c\\u0113ju sen\\u0101s\\xa0 kult\\u016bras.\\n\\nP\\u0113c\\xa0 \\u0161\\u012bs sarunas\\xa0 sastap\\u0101mies ar koment\\u0101riem par to, ka\\xa0 t\\u0101da\\xa0 s\\u0113\\u0146ot\\u0101ju g\\u0113na\\xa0 nav un nevar b\\u016bt, citi atkal nopriec\\u0101j\\u0101s, ka beidzot atkl\\u0101ts konkr\\u0113ts c\\u0113lonis,\\xa0 kas liek latvietim ik rudeni \\u0146emt grozu un doties uz me\\u017eu s\\u0113\\u0146ot. Lai uzklaus\\u012btu ar\\u012b otru pusi, aicin\\u0101j\\u0101m studij\\u0101 R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes asoci\\u0113to profesoru, soci\\u0101lantropologu Kl\\u0101vu Sedlenieku, kur\\u0161 skaidro, kad ir runa par cilv\\u0113ka darb\\u012bbu un nevis iedzimt\\u0101m \\u012bpa\\u0161\\u012bb\\u0101m un k\\u0101 cilv\\u0113ces v\\u0113stures att\\u012bst\\u012bbas gait\\u0101 m\\u0113s p\\u0101r\\u0146emam inform\\u0101ciju no iepriek\\u0161\\u0113j\\u0101m paaudz\\u0113m un ko iem\\u0101c\\u0101mies dz\\u012bves laik\\u0101.'