Valdis Seglins iepazistina ar petijumu par senajam likumu normam Divupe

Published: May 13, 2021, 8:07 a.m.

b'Gandr\\u012bz 4000 gadu sen\\u0101 pag\\u0101tn\\u0113 starp Tigras un Eifratas upi att\\u012bst\\u012bj\\u0101s valsts, kuras liec\\u012bbas arvien ir izp\\u0113t\\u012btas pavisam nedaudz. Sen\\u0101 Divupe atst\\u0101jusi bag\\u0101t\\u012bbu mantojumu, turkl\\u0101t \\u0161\\u012bs valsts ties\\u012bbu akti ir pieejami tulkot un iepaz\\u012bt ar\\u012b m\\u016bsdienu cilv\\u0113kam.\\n\\nKlaj\\u0101 n\\u0101kusi Latvijas Universit\\u0101tes (LU) Akad\\u0113miskaj\\u0101 apg\\u0101d\\u0101 sagatavot\\u0101 profesora Valda Segli\\u0146a zin\\u0101tnisk\\u0101 monogr\\u0101fija "Sen\\u0101kie likumu kr\\u0101jumi \\u0137\\u012b\\u013crakstos no Ur\\u016bkagina l\\u012bdz Hammurapi".\\n\\nMonogr\\u0101fija velt\\u012bta Senaj\\u0101 Divup\\u0113 uzkr\\u0101taj\\u0101m likumu normu veido\\u0161anas zin\\u0101\\u0161an\\u0101m un pieredzei to piem\\u0113ro\\u0161an\\u0101, kas \\u013cauj \\u0161aj\\u0101 senaj\\u0101 civiliz\\u0101cij\\u0101 detaliz\\u0113ti izsekot seno para\\u017eu un trad\\u012bciju, ar\\u012b reli\\u0123isko normu p\\u0101rtap\\u0161anai par likumiem un t\\u0101l\\u0101k par likumu kr\\u0101jumiem. Likumu kr\\u0101jumi ir sp\\u0113c\\u012bgs instruments valdnieku varas un valstu nostiprin\\u0101\\u0161an\\u0101, virzoties uz konsolid\\u0101ciju tr\\u012bsvien\\u012bb\\u0101 Viena valsts viens valdnieks viens likums. Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 ar p\\u0113t\\u012bjumu iepaz\\u012bstina t\\u0101 autors, Latvijas Universit\\u0101tes prorektors Valdis Segli\\u0146\\u0161.\\n\\nEksperiment\\u0101l\\u0101s arheolo\\u0123ijas praktisk\\u0101s metodes\\n\\nPag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta 60. gados d\\u0101\\u0146u arheologs Hanss Ole Hansens izgatavoja k\\u0101\\u0161arklu, iej\\u016bdza taj\\u0101 v\\u0113r\\u0161us un m\\u0113\\u0123in\\u0101ja art zemi, k\\u0101 to \\u013caudis dar\\u012bja pirms vair\\u0101k nek\\u0101 2000 gadu. Tie bija aizs\\u0101kumi eksperiment\\u0101lajai arheolo\\u0123ijai.\\n\\n\\u201eEksperiment\\u0101l\\u0101s arheolo\\u0123ijas m\\u0113r\\u0137is ir pal\\u012bdz\\u0113t arheologam izprast to, ko tas ierauga veicot izrakumus. Eksperiment\\u0101l\\u0101s arheolo\\u0123ijas m\\u0113r\\u0137is ir nevis da\\u017e\\u0101du aktivit\\u0101\\u0161u rezult\\u0101t\\u0101 izgatavotais priek\\u0161mets, vai uzcelt\\u0101 \\u0113ka, ku\\u0123is, vai strukt\\u016bra, bet izgatavo\\u0161anas un lieto\\u0161anas proces\\u0101 ieg\\u016btie\\xa0dati un inform\\u0101cija,\\xa0kas noder\\u0113s t\\u0101l\\u0101kaj\\u0101 p\\u0113tniec\\u012bbas un interpret\\u0101cijas darb\\u0101 arheologam.\\u201d- t\\u0101 sav\\u0101 interneta blog\\u0101 raksta arheologs un v\\u0113stures zin\\u0101t\\u0146u doktors Arturs Tomsons.\\n\\nVi\\u0146\\u0161 jau ne reizi vien ir viesojies raid\\u012bjum\\u0101\\xa0Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101\\xa0un st\\u0101st\\u012bjis par eksperiment\\u0101l\\u0101s arheolo\\u0123ijas b\\u016bt\\u012bbu un turpm\\u0101kaj\\u0101s min\\u016bt\\u0113s att\\u0101lin\\u0101t\\u0101 sarun\\u0101 turpin\\u0101m izzin\\u0101t \\u0161o p\\u0113tniec\\u012bbas jomu, \\u0161oreiz iepaz\\u012bstot nozares praktisk\\u0101s metodes un g\\u016bstot nelielu ieskatu eksperiment\\u0101l\\u0101s arheolo\\u0123ijas aizs\\u0101c\\u0113ja d\\u0101\\u0146u v\\u0113stures p\\u0113tnieka\\xa0Hansa Oles Hansena darb\\u0101.'