Vai nakotne varam gaidit medikamentus no narkotikam?

Published: Dec. 20, 2022, 8:07 a.m.

b'T\\u0101das narkotisk\\u0101s vielas k\\u0101 LSD un ketam\\u012bns rada graujo\\u0161u ietekmi uz cilv\\u0113ka vesel\\u012bbu, ta\\u010du vienlaikus laboratorij\\u0101s notiek p\\u0113t\\u012bjumi par \\u0161o akt\\u012bvo psihod\\u0113lisko vielu noder\\u012bgumu terapij\\u0101. Vair\\u0101ki p\\u0113t\\u012bjumi pasaul\\u0113 liek dom\\u0101t, ka LSD vai citi l\\u012bdz\\u012bgi halucinog\\u0113ni nedaudz p\\u0101rveidoti var\\u0113tu b\\u016bt efekt\\u012bvi medikamenti, lai \\u0101rst\\u0113tu trauksmi, depresiju un citas saslim\\u0161anas. Cik tas ir re\\u0101li un ko tas noz\\u012bm\\u0113tu ne vien psihiatrij\\u0101, bet ar\\u012b farm\\u0101cijas industrijai, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 v\\u0113rt\\u0113\\xa0psihiatrs\\xa0R\\u012bgas Psihiatrijas un narkolo\\u0123ijas centra ambulator\\u0101 centra "P\\u0101rdaugava" vad\\u012bt\\u0101js\\xa0Elm\\u0101rs T\\u0113rauds un R\\u012bgas Psihiatrijas un narkolo\\u0123ijas centra Izgl\\u012bt\\u012bbas un p\\u0113tniec\\u012bbas da\\u013cas vad\\u012bt\\u0101ja, psihiatre Liene S\\u012ble.\\n\\nVai psihiatrija \\u0161obr\\u012bd aizliegto vielu virzien\\u0101 skat\\u0101s ar cer\\u012bb\\u0101m?\\n\\n"Laikam pat var\\u0113tu piekrist," atz\\u012bst\\xa0Elm\\u0101rs T\\u0113rauds, bet piebilst, ka jau gadu t\\u016bksto\\u0161iem ir paz\\u012bstamas\\xa0da\\u017eas no \\u0161\\u012bm viel\\u0101m, kas tika izmantotas da\\u017e\\u0101das da\\u017e\\u0101d\\u0101s reli\\u0123isk\\u0101s ceremonij\\u0101s un ar\\u012b vienk\\u0101r\\u0161i apreibin\\u0101\\u0161an\\u0101s nol\\u016bk\\u0101. Da\\u017eas no t\\u0101m ir sintez\\u0113ts pag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta vid\\u016b, da\\u017eas ir jaun\\u0101kas.\\n\\n"\\u012asten\\u012bb\\u0101 pirmie l\\u012bdzek\\u013ci, ar ko var\\u0113ja \\u0101rst\\u0113t trauksmi, depresiju, k\\u0101das v\\u0113l citas vesel\\u012bbas probl\\u0113mas vi\\u0146i jau bija \\u0161\\u012bs psihoakt\\u012bv\\u0101s vielas. Viens no popul\\u0101r\\u0101kajiem, par ko \\u0161obr\\u012bd tiek run\\u0101ts, ir LSD, tas tika sintez\\u0113ts kaut kur ap 1960. gadu, un vi\\u0146\\u0161 bija tikpat cer\\u012bgs k\\u0101 \\u0161obr\\u012bd un tika veikti da\\u017e\\u0101di p\\u0113t\\u012bjumi. Bet tad p\\u0113c Vjetnamas kara bija san\\u0101cis t\\u0101, ka \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi daudz cilv\\u0113ku, kas bija atgriezu\\u0161ies no kara, s\\u0101ka \\u013coti intens\\u012bvi lietot \\u0161\\u012bs vielas.\\n\\n\\nDesmit gadu griezum\\u0101 saprata, ka ir kaut k\\u0101das pozit\\u012bvas lietas, ko var \\u0161\\u012bs vielas dar\\u012bt, bet ir ar\\u012b \\u013coti nopietni atkar\\u012bbas riski. T\\u0101p\\u0113c 1971. gad\\u0101 tika pie\\u0146emta ANO harta, psihoakt\\u012bvo vielu saraksts," skaidro\\xa0Elm\\u0101rs T\\u0113rauds. "No \\u0161\\u012b laika tad ar\\u012b m\\u0113s dz\\u012bvojam \\u0161aj\\u0101 \\u0113r\\u0101, kur ir narkotisko un psihoakt\\u012bvo vielu lieto\\u0161ana, tirdzniec\\u012bba un p\\u0113tniec\\u012bba ir ierobe\\u017eota.\\xa0Patreiz ir zin\\u0101ma renesanses \\u0161aj\\u0101 aspekt\\u0101, vi\\u0146a v\\u0113rojama k\\u0101dus p\\u0113d\\u0113jos 10 gadus, uz kurieni t\\u0101 ved, tas jau ir cits jaut\\u0101jums."\\n\\n\\nLiene S\\u012ble uzskata, ka ar\\u012b \\u0161aj\\u0101 nozar\\u0113 ir modes tendences.\\n\\n"Viena no atbild\\u0113m ir, ka tiek mekl\\u0113tas k\\u0101das univers\\u0101las vai izcilas vielas, lai pal\\u012bdz\\u0113tu visiem un iz\\u0101rst\\u0113tu. Varb\\u016bt da\\u013c\\u0113ji zin\\u0101tne neiet tik \\u0101tri uz priek\\u0161u, k\\u0101 mums grib\\u0113tos, un nav t\\u0101s ma\\u0123isk\\u0101s atsl\\u0113dzi\\u0146as. Ik pa laikam ielau\\u017eas k\\u0101 t\\u0101di daudzsolo\\u0161i modes kliedzieni. Kam\\u0113r nav pamatojuma, m\\u0113s \\u012bsti nevaram piekrist visam, kas ir moderni," v\\u0113rt\\u0113\\xa0Liene S\\u012ble.\\n\\nElm\\u0101rs T\\u0113rauds turpina, ka\\xa0psihoakt\\u012bv\\u0101s vielas, narkotisk\\u0101s vielas medic\\u012bn\\u0101 ir visu laiku, jaut\\u0101jums, pie k\\u0101d\\u0101m probl\\u0113m\\u0101m vi\\u0146as tiek lietotas. \\u0100rsts min vair\\u0101kus medikamentus, kurus izmanto da\\u017e\\u0101du slim\\u012bbu gad\\u012bjumos.\\n\\n"\\u0160\\u012bs vielas ir aprit\\u0113, tagad s\\u0101k par\\u0101d\\u012bties arvien vair\\u0101k publik\\u0101ciju par cit\\u0101m viel\\u0101m. Pirms k\\u0101diem gadiem 10 bija \\u013coti moderna diskusija par marihu\\u0101nas, da\\u017e\\u0101du atvasin\\u0101jumu -\\xa0kanabino\\u012bdi\\xa0- lieto\\u0161anu\\xa0 pie multipl\\u0101s sklerozes. Par\\u0101d\\u012bj\\u0101s ar\\u012b p\\u0113t\\u012bjumi, ka \\u0161iem atvasin\\u0101jumiem var\\u0113tu b\\u016bt\\xa0maz\\u0101ks atkar\\u012bbu risks un var\\u0113tu lietot pie trauksm\\u0113m senioru popul\\u0101cij\\u0101, ar\\u012b ar\\u012b paliat\\u012bv\\u0101 apr\\u016bpe. Bet p\\u0113d\\u0113jos piecos gados arvien intens\\u012bv\\u0101k s\\u0101k rakst\\u012bt par da\\u017e\\u0101do halucinog\\u0113nu vielu lieto\\u0161anu psihiatrij\\u0101, kur gan pie trauksmes, gan pie post traumatisk\\u0101 stresa, gan pie depresijas. Un ar\\u012b varb\\u016bt pie atkar\\u012bbu diagnoz\\u0113m. \\u0160eit ir \\u0161obr\\u012bd, manupr\\u0101t, t\\u0101da c\\u012b\\u0146a par da\\u017e\\u0101d\\u0101m publik\\u0101cij\\u0101m, par popularit\\u0101ti, par m\\u016bsu skandaloz\\u0101m publik\\u0101cij\\u0101m," v\\u0113rt\\u0113 Elm\\u0101rs T\\u0113rauds.\\n\\nBet v\\u0113l ir daudz jaut\\u0101jumu, k\\u0101 tas att\\u012bst\\u012bsies.\\n\\n"Es piln\\u012bgi piekr\\u012btu medic\\u012bn\\u0101, jo mums ir visu laiku kl\\u0101teso\\u0161s, kontrol\\u0113jams psihoakt\\u012bvas vielas, un m\\u0113s ar to str\\u0101d\\u0101jam gan psihiatrij\\u0101, gan tie\\u0161\\u0101m ar\\u012b s\\u0101pju medic\\u012bn\\u0101 un ar\\u012b dro\\u0161i vien onkolo\\u0123ij\\u0101," papildina Liene S\\u012ble.\\n\\n\\n"Bet tur jau ir t\\u0101 robe\\u017ea, ko m\\u0113s novelkam, kur\\u0101 br\\u012bd\\u012b ar ko m\\u0113s risk\\u0113jam un ko m\\u0113s ieg\\u016bstam. Kam\\u0113r nav zin\\u0101tniski pier\\u0101d\\u012bts tas, ka \\u0161is risks neb\\u016bs liel\\u0101ks par to, ko tu vari ieg\\u016bt, vai tur t\\u0101s proporcijas neb\\u016bs cilv\\u0113ciskas, nav vienots\\xa0 viedoklis."\\n\\n\\nIr valstis, kur nedr\\u012bkst veikt p\\u0113t\\u012bjumus ar psihotrop\\u0101m viel\\u0101m. Latvija ir viena no t\\u0101m.\\xa0\\n\\nKur rodas depresija un k\\u0101 atpaz\\u012bt t\\u0101s simptomus?\\n\\nIntereses zudums, nom\\u0101kts garast\\u0101voklis, raudul\\u012bba, nogurums, ap\\u0101tija, nesp\\u0113ja koncentr\\u0113ties un v\\u0113l daudzi citi simptomi, kuru \\u0101rst\\u0113\\u0161anai nel\\u012bdz pastaigas\\xa0 svaig\\u0101 gais\\u0101, koncerta apmekl\\u0113jums, d\\u0101rza darbi, jaunu tape\\u0161u uzl\\u012bm\\u0113\\u0161ana vai cita friz\\u016bra. Nereti vien \\u0161\\u012b robe\\u017ea starp parastu nogurumu un sliktu omu un kl\\u012bniskiem simptomiem, kas nor\\u0101da uz saslim\\u0161anu ar depresiju, ir gr\\u016bti\\xa0 saskat\\u0101ma. Ar\\u012b p\\u0113tot \\u0161o slim\\u012bbu, nav vienk\\u0101r\\u0161i noteikt t\\u0101s ierosin\\u0101t\\u0101ju. Ja agr\\u0101k uzskat\\u012bja,\\xa0 ka \\xa0visa atbild\\u012bba, t\\u0101 teikt, ir j\\u0101uz\\u0146emas seroton\\u012bnam \\u2013 sauktam par laimes un labsaj\\u016btas hormonu, \\u0161odienas p\\u0113t\\u012bjumi r\\u0101da, ka ir v\\u0113l citas vielas\\xa0 m\\u016bsu organism\\u0101, kas\\xa0 var pal\\u012bdz\\u0113t nov\\u0113rst \\u0161o kaiti.\\n\\nSarun\\u0101 ar R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes profesoru, psihiatru M\\u0101ri Taubi skat\\u0101m, kas veicina depresiju, k\\u0101 atpaz\\u012bt t\\u0101s\\xa0 simptomus un kur cilv\\u0113ka \\u0137ermen\\u012b \\u0161\\u012b slim\\u012bba rodas.\\n\\nM\\u0101ris Taube nor\\u0101da, ka \\u0161odien ir j\\u0101pie\\u0146em, ka ar depresiju ir j\\u0101sadz\\u012bvo, l\\u012bdz\\u012bgi k\\u0101 ar cukura diab\\u0113tu, ja reiz ar \\u0161o slim\\u012bbu k\\u0101ds ir sasirdzis, tad visu dz\\u012bvi ir j\\u0101b\\u016bt uzman\\u012bgam. Ja diab\\u0113ta gad\\u012bjuma ir j\\u0101iev\\u0113ro pareiza di\\u0113ta un vesel\\u012bgs dz\\u012bvesveids, tad depresijas pacientam ar\\u012b ir pastiprin\\u0101ti j\\u0101uztur lab\\u0101 form\\u0101 savs psiho emocion\\u0101lais \\u0137ermenis, lai dz\\u012bve b\\u016btu\\xa0 kvalitat\\u012bva.'